Pārāk daudz neskaidrību

2015. gada 5. maijs 00:00

894

Mūsu izglītības darbinieki ar 1.septembri nav gatavi jaunajam darba samaksas modelim

Ministru prezidente Laimdota Straujuma savas vizītes laikā Gulbenē pirms svētkiem tikās ar skolu direktoriem, lai uzklausītu viņu domas un arī ierosinājumus saistībā ar pedagogu algu modeļa maiņu.
Gulbenes novada domes Izglītības, kultūras un sporta nodaļas vadītājs Arnis Šķēls, pārrunājot tikšanās laikā Ministru kabineta noteikumu projektu „Pedagogu darba samaksas noteikumi”, neslēpa kritiku, sakot, ka šie „noteikumi ir pajēli”, „viena otra pozīcija līdz galam nav izvērtēta”. Tāpat viņš norādīja, ka jaunajā modelī ir arī iekļautas racionālas un pozitīvas lietas, bet tikpat daudz ir arī neskaidrību un riska faktoru. „Tik kardināla algas modeļa maiņa nav piedzīvota,” uzsvēra A.Šķēls.

Mazo skolu direktoriem – pusslodze!?
A.Šķēls pieminēja, ka, piemēram, pēc jaunā modeļa mazo skolu direktoriem būs nevis pilna slodze, bet gan pusslodze vai nedaudz virs tās. Savukārt, piemēram, vadītājam, kurš strādā bērnudārzā un kurā ir tikpat daudz bērnu, cik mazajā skolā, būs pilna slodze. „Atkal ir nevienlīdzības princips un augs kārtējā neapmierinātība. Pašvaldībām šī problēma būs kaut kādā veidā jārisina,” teica A.Šķēls un piebilda, ka, viņaprāt, arī mazo skolu direktoriem ir jābūt pilnai likmei, bet jādiskutē būtu par vietniekiem. Viņš arī norādīja, ka mūsu novada skolās, kur skolēnu skaits ir līdz 70 skolēniem, vietnieks skolas direktoram netiek piešķirts.
Rankas pamatskolas direktore Laima Braše uzskata, ka šis jaunais algu modelis varbūt arī kaut ko sakārto, bet tas ir taisnais ceļš uz lauku skolu iznīcināšanu. Pēc jaunā modeļa nevienam skolotājam un arī direktorei nebūs pilna slodze. „Kāds tad būs darba laiks direktoram?” vaicāja L.Braše, bet atbildi no amatpersonām, kuras bija ieradušās uz tikšanos ar skolu direktoriem, nesaņēma. „Šis modelis ir jāpapildina un jādomā par Latvijas laukiem. Ja mērķis ir nolikvidēt laukus, tad tas izdosies. Jaunieši uz 0,3 vai 0,4 slodzi nenāks strādāt par pedagogiem,” norādīja L.Braše.
Līdzīgās domās ir arī Lizuma vidusskolas direktore Irēna Ābeltiņa un Druvienas pamatskolas direktore Velga Černoglazova. I.Ābeltiņa uzskata, ka „viss tiek darīts, lai mēs izputētu”. Pēc jaunā algu modeļa skolotājiem nesanāks pilna slodze. Viņa uzsvēra, ka tiek runāts par skolotāja prestižu, bet kāds gan prestižs, ja publiski izskanot, ka skolotājam alga par likmi būs 800 eiro, bet neviens jau nezina to, ka skolotājam jau nesanāk šī viena likme.
V.Černoglazova stāstīja, ka pēc jaunā algu modeļa Druvienas skolai uz 44 skolēniem pienākas 5 likmes. „Tas nozīmē vēl vairāk apvienoto stundu. Kāda var būt runa par skolotāju ieinteresētību strādāt?” teica Druvienas pamatskolas direktore un piebilda, ka jau tagad gandrīz visiem skolotājiem ir nepilnas likmes.

Zaudētājs – bērns
A.Šķēls uzsvēra, ka atsevišķa sāpe ir arī bibliotekāri. Tam piekrita arī skolu direktori. Gulbenes 2.vidusskolas direktore Edīte Kanaviņa skaidroja, ka nevienā mūsu novada skolā nav 600 vai 700 bērnu, līdz ar to bibliotekāram pilnas likmes nebūs. Gulbenes novada valsts ģimnāzijas direktore Lidija Ķeķere ir neizpratnē, kāpēc, ja skolā ir bibliotēka, tā nevar darboties astoņas stundas dienā, tai jāstrādā divas stundas. Viņa arī uzsvēra, ka bibliotēka neveic tikai grāmatu izsniegšanas funkcijas. Tāpat ģimnāzijas direktorei šķiet nesaprotami, kāpēc, piemēram, vietnieks metodiskajā darbā valsts ģimnāzijai tiek noteikts pēc skolēnu skaita, kā arī viņu satrauc, ja skolā nebūs sociālā pedagoga. „Sociālajam pedagogam kā štata vienībai ir jābūt,” uzskata L.Ķeķere. Viņa skaidroja, ka šobrīd situācija ir dramatiska, jo vecāki vairāk aizņemti ar naudas pelnīšanu un bērns paliek otrajā vietā. „Līdz ar to šobrīd skolā sociālais pedagogs aizvieto ne tikai mammu un tēti, palīdz arī skolas pedagoģiskajam kolektīvam tikt galā ar problemātiskām lietām,” skaidroja L.Ķeķere. Viņu interesēja, kas notiks, ja skola ieekonomēs naudu, proti, ko ar to varēs darīt un vai vispār varēs darīt.
Arī Gulbenes 2.vidusskolā ir modelēta situācija, kāda tā varētu būt, ja strādātu jaunais samaksas modelis un noteikumi. „Mēs neesam ieguvēji. Bažas ir par to, ka visā šajā procesā zaudēs bērns,” uzsvēra Gulbenes 2.vidusskolas direktore un piebilda, ka pēc jaunā modeļa skola nespēs tik daudz nodrošināt, piemēram, individuālo darbu, kā arī ne tik daudz fakultatīvo nodarbību. „Ja runājam par skolotāju algām, tad darba samaksa būs mazāka, nekā tā ir šobrīd. Izmodelējot situāciju, tad to darbu, ko skolotājs veica šogad, un tās bija divas likmes, tad nākamajā gadā tieši par tādu pašu darba apjomu tā būs viena likme, respektīvi, skolotāji saņems mazāk,” teica E.Kanaviņa.
Vai premjere sadzirdēja mūsu skolu direktoru bažas par jauno algu modeli, grūti spriest, to rādīs laiks.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Pārāk daudz neskaidrību

Kategorijas