“Uzcep” rozā torti

2015. gada 26. maijs 00:00

941

Ilze Melberde uzskata, ka vecākiem jādarbojas kopā ar bērniem

Gulbenes kultūras centrā daudziem interesentiem pārsteigumu sagādā pašgatavoto rotaļlietu izstāde “Mūsu rotaļlietas”, kurā ar saviem darbiem ir iesaistījušās 33 mūsu novada ģimenes. Braucoši auto, zoodārzs, jautrais tārpiņš, rūķa pulkstenis, skanošās pelītes, sapņu zirdziņš un vēl daudzas citas pašu rokām gatavotās rotaļlietas liek apbrīnot bērnu vecāku un vecvecāku izdomu.
Daudzi ar skatienu kavējas pie krāšņas tortes, ko bija darinājusi Ilze Melberde kopā ar piecus gadus veco meitiņu Kati Tīnu. Torte patiešām izskatās apetīti rosinoša, lai gan darināta no porolona un filca.

Cik ilgi skaitīsi pirkstus?
“Mēs jau kopš mazotnes kopā ar Kati darbojamies kopā, lai apgūtu visu jauno. Izmantojam arī rotaļas. Piemēram, kad es no pērlītēm darinu rotaslietas, ļauju arī Katei pamēģināt. Protams, neizmantoju asu adatu. Kopīgi mums ir tapuši gan auskari, gan krelles. Vienā reizē abas apsēdāmies un sākām domāt, ko mēs varētu tādu interesantu izgatavot šai izstādei. Būtiski bija arī tas, lai pašu rokām gatavotā rotaļlieta ļautu iemācīties atkal kaut ko jaunu. Bija laiks, kad Kate mācījās skaitīt, bet cik tad ilgi var skaitīt tikai pirkstus? Bija jāizdomā kaut kas interesants, lai meitiņa mācītos ne tikai skaitīt, bet arī saprastu, ko nozīmē pārdalīt uz pusēm, kas ir lielāks, kas - mazāks, kur ir vairāk, kur – mazāk. Tad arī dzima ideja, ka tā varētu būt torte,” stāsta Kates Tīnas mamma. Tālāk atlicis tikai izdomāt, kādu materiālu izraudzīties tortes izgatavošanai. Izšķīrušās par labu filcam un porolonam. Katrs tortes gabaliņš šūts ar rokām. Ilze internetā meklējusi idejas un variācijas, kādus materiālus varētu izmantot tortes dekorēšanai un kā to darīt. Torte sastāv no desmit gabaliņiem. Ilze stāsta, ka materiālu tortes izgatavošanai pirkusi veikalā, tad domāts, kādas puķes uz tortes izskatītos vislabāk. To paspilgtināšanai izmantotas pērlītes, kas palikušas pāri no rotaslietu tapšanas procesa. “Iztēlojāmies, ka pērlītes uz tortes ir kā karameles. Lai tortes gabaliņi būtu formīgi, vispirms no filca uzšuvu gabala formu, atstājot vaļā vienu tās malu. Tad formu piepildījām ar porolonu. Sākotnēji gribējām izmantot putuplastu, bet tas izrādījās pārāk birstošs materiāls, tāpēc no tā atteicāmies. Katra puķe un tortes gabals ir sašūts ar rokām. Es neesmu speciāli mācījusies šūt, bet arvien sevī atklāju dažādas prasmes,” smejas Ilze.
Patīk praktiskas rotaļlietas
Torti Ilze uzdāvinājusi Kates Tīnas bērnudārzam, lai arī citiem bērniem ir iespējams mācīties skaitīt, atņemt un dalīt. “”Auseklītī” ir tik mīļas un radošas audzinātājas, ka ir prieks kaut ko uzdāvināt. Mājās mums pamazām top arī otra torte, kas no pirmās atšķirsies. No filca izgatavojām arī visus alfabēta burtus katru savā krāsā. Tos izvietojām uz pamatnes, kas ir vienā garumā ar Kati. Arī burtus uzdāvinājām bērnudārzam. Lai mācītos pazīt pulksteni, pašas darinājām arī pulksteni. Tā cipari arī ir izgatavoti no filca. Pulksteni var pielikt gan pie sienas, gan uz apaļas taburetes, lai būtu vieglāk pagriezt tā radītājus,” stāsta mamma.
Izstāde arī Ilzei radījusi patīkamu pārsteigumu. “Man izstādē vislabāk patika praktiskās rotaļlietas, piemēram, mājiņas, lai bērniem būtu kur ielīst. Kad Kate bija mazāka, gribēju uzšūt grāmatu, jo tur ir tik daudz iespēju, kā ar to bērns var darboties. Meitiņai pirkām visu bērnu iecienītās “Kinderolas”. Futrālīti, kurā ievietota mantiņa, neaizmetu, bet vienā iebēru putraimus, otrā – grūbas, trešajā - vēl kaut ko citu. Tad tos aptamborēju ar dažādu krāsu diegiem. Pirmām kārtām, bērns ieklausījās dažādajās skaņās. Otrām kārtām, mācījās pazīt krāsas. Raidījumā “Kas te, es te” tika uzdota mīkla, kādu tiltu nevar pāriet. Kate uzzīmēja varavīksnes tiltu. Pēc tam abas kopīgi to sašuvām no auduma.”

Jādarbojas kopā ar bērnu
Ilze kopā ar Kates Tīnas tēti Rolandu muzicē grupā “Rolise”. Tiesa, muzicēšana esot atkāpusies otrajā plānā, jo, darbojoties kopā ar meitu, tai atliekot arvien mazāk laika. Rolands bieži vien brīnoties, pa kuru laiku viņa abas meitenes visu paspēj izdomāt un paveikt, jo ikdienā arī mājās pietiek darāmā. “Ja kāds cilvēks saka, ka viņam mājās nav ar ko nodarboties, tad man gribas teikt, lai viņš atdod man tās bezdarbības stundas, jo es tās noteikti izmantošu. Es priecātos, ja diennaktī būtu nevis 24, bet gan 48 stundas. Protams, dažkārt mēdz būt brīži, kad dusmojos pati uz sevi, ka visu neesmu paspējusi izdarīt. Katrs cilvēks plāno savu laiku pēc saviem ieskatiem, bet uzskatu, ka vecākiem ir jādarbojas kopā ar bērniem. Tas jau nekas, ja viņiem uzreiz viss nepadodas. Protams, šī kopīgā darbošanās un rotaļlietu gatavošana ir ļoti laikietilpīgs process, bet bērns visu jauno apgūst tikai caur spēli,” uzskata Ilze.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

“Uzcep” rozā torti

Kategorijas