Bānīša laupītāji

2015. gada 4. septembris 00:00

454

Izklaidē tūristu grupas jau astoņus gadus

“Šausmu” istaba un tunelis
Visa sākums bijusi Kalnienas stacija, kur vienā telpā tikusi ierīkota “šausmu” istaba. Tajā no koka tikusi sanaglota guļvieta. Uz tās noguldīta lelle cilvēka augumā, kas ieģērbta bānīša konditora drēbēs. Seju rotājušas brilles un ūsas. Telpa bijusi izgaismota ar svecēm. Istabā pa vienai vestas iekšā sievietes ar aizsietām acīm. Istabas stūrī stāvējis krēsls, uz kura uzlikts balons, kas, cilvēkam uz tā apsēžoties, radījis visai dīvainas skaņas. “Ievedām dāmu istabā un pēc taustes likām noteikt, kas tur guļ. Tiklīdz taustītājas tika līdz dzimumu apliecinošiem orgāniem, uzreiz sāka smaidīt. Tad likām apsēsties, bet viens no mums bija nometies sēdētājas priekšā uz ceļiem. Kad atraisījām acis, sievietes bija visai apmulsušas gan no balona radītajiem trokšņiem, gan ieraugot savā priekšā vīrieti, domādamas, ka pirms tam viņu aptaustījušas. Tām, kuras godam bija tikušas galā ar uzdevumu, par drosmi glāzē ielējām 50 gramus dzēriena. Uz “šausmu” istabu stacijā meitieši rindā stāvēja. Kalnienas stacijā sākās remonts, un šī izklaide tika likvidēta,” atceras Ilgonis Mincāns. Viņš smejas, ka vienas sievietes vīrs kļuvis greizsirdīgs, uzzinot, ko viņa sieva čamdījusi, un grasījies Ilgoni iekaustīt. “Ne jau visi cilvēki jokus saprot,” viņš piebilst.
Kalnienas stacija un tās apkārtne plašākām tūristu izklaidēm izrādījusies par šauru, tāpēc raudzīts pēc citas vietas. Izvēle kritusi par labu Papardes stacijai. Jau pats tās nosaukums norādījis, ka vieta, kur sliežu abās pusēs ir mežs, aug papardes, ir ogas un sēnes, ir piemērota, lai tur ierīkotu laupītāju apmetnes vietu. “Tur uzcēlām laupītāju būdu. Ar traktoru pat tuneli zem zemes izrakām. Tunelī varēja nokļūt pa kāpnēm. Tajā gar malām bija saliktas sveces, kā arī bija aizklāta niša, kur varēja noslēpties cilvēks, kas biedēja gājējus. Izbīļa kliedzienu netrūka,” stāsta Ilgonis.

Laupīts dažāds kontingents
Bijuši mēģinājumi rakstīt laupītāju darbības scenārijus un sacerēt pat tekstus, tomēr Ilgonis un Raitis no tā atteikušies, jo situācijas ir tik negaidītas, ka jāpaļaujas tikai uz brīvu improvizāciju. “Laupītāju darbībā daudz kas ir atkarīgs no tā, cik atraktīvi cilvēki ir tūristu grupā. Mums jau ir pieredze “atkost” cilvēkus. Zinām, kurai dāmai varam tikai roku nobučot, kurai buču uzspiest uz vaiga, tomēr vienmēr jāievēro robežas. Mēs seniores nekad nesaucam par tantiņām, bet par meitenēm, bet seniorus – par zēniem. Ja vēl laupītājs pasniedz roku, sievietei izkāpjot no vagona, laime ir pilnīga. Liela nozīme ir tautībai. Piemēram, krievi un lietuvieši ir ļoti atraisīti. Viņiem patīk joki un humors, bet igauņiem ir vajadzīgs laiks, lai to saprastu. Bija atbraukusi igauņu tūristu grupa. Ar Ilgoni, liekot lietā šāvienus un dūmus, Papardes stacijā izdzinām visus no vagona. Daļu “laupījuma” jau vedām sev līdzi, kad ieraudzījām, ka daļa pa sliedēm skrien atpakaļ uz Gulbenes pusi, domādami, ka uzbrūk pa īstam. Kad saprata, ka tas ir šovs, tad atgriezās,” smejas Raitis Melders. Ilgonis atceras, cik ļoti par laupītāju izdarībām bijis satraukts kāds amerikānis, pēc profesijas būdams aviācijas inženieris. Ilgi nevarējis saprast, kā Latvijā viņš atrasts un gribēts nolaupīt. “Pirms pāris gadiem bija atbraukusi tūristu grupa no Krievijas. Kā vienmēr bijām maskās, šāvām, radījām dūmus. Ielecot vagonā un skrienot tam cauri, kā jau laupītāji, vienmēr kaut ko paņemam. Rokassomiņu, fotoaparātu, videokameru un tamlīdzīgi, jo cilvēki ir tik pārsteigti, ka aizmirst sekot savām mantām. Vēlāk jau visu atdodam. Šoreiz paķēru kādas dāmas somiņu. Pa meža taku vedām grupu uz laupītāju apmetnes vietu, kur bija zvērests jānodod, himna jādzied un notika vēl citas izdarības. Kur vien es pagriezos, visa grupa cieši sekoja tikai man. Ilgonis bija pilnībā aizmirsts. Kad šovs tuvojās beigām, izrādījās, ka esmu paņēmis somiņu, kurā atradušās cilvēku pases un vīzas. Visi bijuši satraukti, ka netiks atpakaļ uz Krieviju. 90 procentos tūristu grupu sastāvs ir sievietes, kurām patīk, ja izklaidētāji ir puiši,” secina Raitis.

Varētu uzrakstīt grāmatu
Kamēr laupītāji darbojas ar skolēnu grupu, tikmēr skolotāji bieži vien dodas mežā lasīt ogas vai sēnes. Ja grupā ir septīto, astoto klašu skolēni, tad Raitis un Ilgonis kļūst bargāki, liekot veikt dažādas sportiskas aktivitātes. Domājot par bērniem, Papardē top nobrauciens ar trosēm.
Laupītāju tēls Ilgonim un Raitim ļauj lielāku rīcības brīvību. Viņi “laupa” tikai tajā vagonā, kur brauc tūristu grupa. Ikdienas pasažieri netiek traucēti. Tomēr bijis gadījums, kad divas parastas, bet bravūrīgas pasažieres arī nonākušas laupītāju gūstā. Pirms vairākiem gadiem ticis izziņots, ka izbēguši vairāki cietumnieki. Kad Ilgonis un Raitis “ieņēmuši” tūristu vagonu, kurā braukuši bērni, visi bailēs palīduši zem soliem, bet vēlāk draudējuši laupītājiem, ka ziņos saviem ietekmīgajiem vecākiem. “Mēs par piedzīvoto varētu uzrakstīt grāmatu. Pēc ikdienas darba rutīnas iejusties laupītāja lomā ir forši. Ar 50 cilvēkiem divatā tiekam galā. Bānītī tiek svinētas kāzas, vecpuišu ballītes, jubilejas. Mums patīk, ka pēdējā laikā šovam arvien vairāk piesakās radinieku grupas, kurās apvienojušās vairākas ģimenes. Tas liecina, ka ģimenes meklē kopību. Papardes stacijā liekam uzlabot cilvēkiem atmiņu, nožēlot grēkus un pielūgt jaunus, tiek pacelts laupītāju nometnes karogs, doti dažādi solījumi, tiek nolaistas asinis, sacerēta laupītāju himna un tamlīdzīgi. Būtībā katrai grupai ir sava programma atkarībā no dalībnieku vecuma. Mēs nevaram piespiest gados vecam cilvēkam nogaršot laupītāju dzērienu, bet varam likt to ierīvēt, piemēram, kājās. Mēs nešķirojam cilvēkus pēc amatiem,” stāsta abi “laupītāji”. “Es arī baznīcā Dievu “uz tu” uzrunāju, vai tāpēc, zinot, ka grupā ir ietekmīga amatpersona, man kā laupītājam viņš “uz jūs” jāuzrunā? Mežā visi esam vienādi,” piktojas Ilgonis. Ziemassvētku laikā Raitis un Ilgonis no laupītāju tēla pārtop par labajiem rūķiem, kuri mežā izrotā eglīti, kopā ar bērniem cep piparkūkas, vāra tēju, lej sveces, pieņem bērnu rakstītās vēstules Ziemassvētku vecītim. “Iedomāties nevarējām, ka nāksies tēlot laupītājus, bet dzīve daudz ko iemāca”. Uz Papardes staciju Mārtiņos pat trušus esam veduši. Arī govi atvedām un slaucām, lai bērni zina, kur piens rodas,” stāsta abi “laupītāji”.

Bānītis svin 112.jubileju

◆ Rīt, 5.septembrī, pulksten 12.00 Gulbenes un arī Stāmerienas dzelzceļa stacijā tiks atklāti Bānīša svētki.
◆ Pulksten 13.00 bānītis dosies savā ceļojumā pa maršrutu Gulbene- Stāmeriena-Alūksne. Gulbenes dzelzceļa stacijā varēs doties ekskursijā pa depo, vizināties ar rokas drezīnu, aplūkot izstādi “Mazie bānīši”. Varēs doties ekskursijā arī ar elektrovilcieniņu, kas ceļu sāks dzelzceļa stacijā. Stacijas ēkā būs fotoizstāde “Mirkļi no bānīša vēstures lappusēm”.
◆ Stāmerienā bānīša jubilejas pasākumi sāksies pulksten 12.00. Laikā no pulksten 13.30 līdz 14.00 Stāmerienas stacijā bānīti varēs pabarot ar līdzpaņemtu 70 centimetrus garu malkas pagali. Muzicēs Gulbenes kultūras centra pūtēju orķestris, dziedās popgrupas “Pipari” un “Ledenes”. Dejos jauniešu deju kopa “Poga“, vidējās paaudzes deju kopa “Bānītis”, līnijdejotāju grupas “Kamenes” un “Raganiņas”. Pulksten 14.40 tiks dots starts skrējienam apkārt Stāmerienas ezeram. Leļļu teātris bērnus aicinās uz izrādi pulksten 15.00. Mūziķa Jāņa Lūsēna muzikālā apvienība “Promenāde” pulksten 16.30 ir sarūpējusi koncertu, kurā uzstāsies Anmary, Uģis Roze, kā arī pats J.Lūsēns ar grupu. Svaru bumbas pulksten 18.00 cilās Edgars Getmančuks. Pulksten 22.00 uzstāsies uguns šova deju grupa “Athar”. Bērnu “disenīte” - pulksten 19.00. Pieaugušajiem zaļumballe kopā ar grupu “Kraujas Band” sāksies pulksten 21.05.
◆ Bānītis ceļā no Alūksnes uz Gulbeni Stāmerienā piestās pulksten 16.30, 18.27 un 21.21.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Bānīša laupītāji

Kategorijas