Ūdenskrātuve aiziet nebūtībā

2015. gada 4. septembris 00:00

991

Zemes īpašnieki nav ieinteresēti Plēķu dīķa atjaunošanā

Plēķu dīķis, kas atrodas Galgauskas pagasta teritorijā, pamazām aizaug ar krūmiem. Mākslīgi uzplūdinātā ūdenskrātuve, kas savulaik bija gulbeniešu iecienīta atpūtas un peldvieta, sākoties zemju privatizācijai, nonāca vairāku saimnieku īpašumā.
Pašreizējā aina liecina, ka viņi nav ieinteresēti dīķa uzplūdināšanā, kā arī nevēlas, lai atdzimtu kādreizējā atpūtas vieta, kas bijusi pat traucējoša dīķa tuvumā dzīvojošajiem zemes īpašniekiem.
Kādreizējā ūdenskrātuves vieta, kas atgādina gravu, pamazām sāk aizaugt ar krūmiem, kokiem un niedrēm. Arī tās krasti pazūd garajā zālē un krūmos, skatienam paslēpjot arī savulaik īpašnieku uzbūvētās un kādu laiku jau aizmirstās pirtiņas. Vieta arvien vairāk pārtop bebru paradīzē.

Tikai kopīga vienošanās
2010.gada pavasara palos tika pārrauts dambis un ūdens no Plēķu dīķa satecēja Tirzas upē. Nākamā gada rudenī vietā, kur savulaik bija dambis un arī ceļš, ar ūdenskrātuves īpašnieku iniciatīvu tika ielikta caurteka un no dīķa klātnes, kā arī izskalotās zemes sastumts uzbērums, lai tas turpmāk pildītu ceļa funkcijas, kas iet caur mežu un savieno šo vietu ar Gulbenes-Smiltenes šoseju. Galgauskas pagasta pārvalde tika palīdzējusi ar savu padomu, kā arī ar ceļa klātnes izveidošanu, uzberot šķembas un granti, lai droši varētu braukt pa šo ceļu. Arī uzbērums ir ierīkots tā, lai dīķi kādreiz atkal varētu uzplūdināt, vispirms izdarot izmēģinājuma uzplūdināšanu.
Jau pirms četriem gadiem Galgauskas pagasta pārvaldes vadītājs Jānis Biezais atzina, ka Plēķu dīķa atgriešanās ir atkarīga no tā, kāds būs ūdenskrātuves īpašnieku lēmums.
“No zemes īpašnieku puses joprojām nekas nenotiek. Kādreizējās ūdenskrātuves vieta ar katru gadu aizaug arvien vairāk. Viss liecina, ka neviens no īpašniekiem tur par dīķa atjaunošanu pat nedomā, pretējā gadījumā tad būtu sakārtojuši tā apaugumu. Pagasts savulaik ir brīdinājis īpašniekus, ka viņiem piederošā teritorija ir jāsakārto, bet nekādas reakcijas nav. Tikai bebri arvien vairāk tur visu aizdambē. Saprotu, ka tiem īpašniekiem, kuri dzīvo pie bijušās ūdenskrātuves, nav līdzekļu, lai visu sakārtotu un pat atjaunotu. Arī savstarpēji vienoties viņi nespēj,” secina J.Biezais.

Nav tādas naudas
Regīna Isupova, kura ir viena no pieciem bijušā Plēķu dīķa īpašniekiem un dzīvo tā tuvumā, savos izteikumos ir konkrēta, sakot, ka viņai bijušās ūdenskrātuves atjaunošana neesot vajadzīga, jo savulaik nācies ciest no atpūtnieku pārliekās trokšņošanas, viņu atstātās nekārtības un pat draudiem.
“Man ir īpašums ceļa uzbēruma abās pusēs. Sava daļa ir arī kaimiņienei Ausmai Krūmiņai, Indulim Sarmulim un Uldim Jansonam. Par vēl vienu īpašnieku neko nezinu, jo īpašums it kā esot pārdots tālāk. U.Jansons jau sāka te kaut ko atjaunot par saviem līdzekļiem, bet, tā kā īpašnieku ir daudz, viņš arī nebija ieinteresēts rīkoties viens visu labā. Es un kaimiņiene Ausma Krūmiņa abas bijām kategoriski pret dīķa atjaunošanu, jo uzskatījām, ka tā ir inženierbūve, kam ir vajadzīga būvatļauja un vēl citi dokumenti. Ja pavasarī atkal kaut kas tiktu iznests, tad ciest nāktos man, jo uzbērums ir manā īpašumā. Man nav tādu līdzekļu, lai kaut ko te atjaunotu. Ir jau ierīkota caurtece, bet tai nav nekādas nozīmes, jo savu ir paveikuši bebri. Tāpēc jau ūdens krājas dīķa vietā. Arī caurteka diametrāli ir par mazu. Visu te esam mēģinājuši atskrūvēt un aizskrūvēt. Pavasarī pagasta pārvaldnieks katru dienu brauca te un skatījās, vai nav jāsūta ekskavators palīgā,” stāsta R.Isupova.
Kundze, kura vēlējās palikt anonīma un uz dzīvi pie izzudušās ūdenskrātuves nesen bija pārcēlusies no Rīgas, arī piebilst, ka būtu pirmā, kas protestētu pret dīķa uzplūdināšanu. “Man dīķa teritorija nepieder, bet, ja kāds vēlas, lai rīko atpūtas vietu bijušās ūdenskrātuves otrā krastā, nevis te pie mājām. Es labprāt gribētu nopirkt zemi, kas atrodas dīķa malā iepretim mājai, kurā dzīvoju, lai to sakoptu, bet nav zināms īpašnieks,” saka kundze.
Sievietes zina stāstīt, ka gan viņas pašas, gan citi kaimiņi jau esot ierīkojuši paši savus dīķus, tāpēc pēc Plēķu dīķa neskumstot. Ja tomēr kaut kas tomēr tiktu atjaunots, tad būtu jāsaskaņo dažādas atļaujas, par kurām atkal nāktos maksāt. “Mēs jau savulaik visu noskaidrojām. Arī caurtekas ielikšana un uzbēruma izveide pirms četriem gadiem, iespējams, nebija likumīgi saskaņota,” domā R.Isupova. Viņa piebilst, ka abas ar A.Krūmiņu sarunājušas strādnieku, kurš par samaksu bijis gatavs abu īpašnieču teritorijā izgriezt krūmus, bet dīķa vietā sācis krāties ūdens, tāpēc iecerēto nav izdevies paveikt.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Ūdenskrātuve aiziet nebūtībā

Kategorijas