Svētdien svinēsim Tēva dienu!

2015. gada 11. septembris 00:00

2329

Normunds Mazūrs priecājas par savu bērnu veiksmēm

Svinot Tēva dienu, sabiedrībā tiek mēģināts godināt tēva lomas nozīmi ģimenes un bērna dzīvē. Normunds Mazūrs atklāj, ka, lai arī viņu ģimenē šī diena īpaši netiek svinēta, tomēr bērni kopīgi ar mammu atceras par to un viņš vienmēr saņem apsveikumus un bučas Tēva dienā.
Normunds ir tētis trīs bērniem. Vecākā meita Evelīna Marisa šajā mēnesī svinēs 14. jubileju. Viņa mācās Gulbenes 2.vidusskolas 8.klasē. Pagājušajā mācību gadā meitene absolvējusi arī mākslas skolu. “Mākslas skola ir pabeigta, tagad meita droši vien mēģinās pievērsties kam citam. Gribas, protams, lai viņa arī turpina muzicēt. Diemžēl ansamblis “Ledenes”, kurā viņa aktīvi ir darbojusies kopš mazām dienām, šobrīd ir uz tādas kā izjukšanas robežas, jo daudziem bērniem ir tas vecums, kad viņi netiek galā ar saviem pienākumiem, daudzi mācās mūzikas un mākslas skolās, arī skolā ir pietiekami liela slodze un visu nevar paspēt. Paliek divi trīs entuziasti, bet tas jau vairs nav ansamblis. Evelīna ir muzikāla meitene. Skatos, kā viņa mājās mēģina spēlēt klavieres, atrodot notis pēc dzirdes, jo mūzikas skolā viņa nav mācījusies. Man tiešām gribas, lai viņa turpina muzicēt, kaut vai tas ir vienkārši sev, jo tas viss noder cilvēka attīstībā,” ir pārliecināts Normunds. Domājot par meitas nākotni, tētis saka, ka noteikti Evelīnai ieteiks mācīties arī vidusskolā un tikai pēc tam doties mācīties tālāk. “Ja jau pirms tam cilvēks ir pilnīgi skaidri sapratis, kādu ceļu viņš grib iet pēc 9.klases, tad var iet uz profesionālajām mācību iestādēm, bet, ja šāda viedokļa vēl īsti nav, tad pirmais lielais posms ir jāpabeidz tepat, tad arī būs lielāka skaidrība, kas dzīvē tiešām interesē un patīk, arī mums, vecākiem, būs lielāka drošības sajūta.”

Priecājas par bērnu veiksmēm
Kristofers Viljams šogad uzsāka mācības 5.klasē, arī viņš mācās Gulbenes 2.vidusskolā. Normunds stāsta, ka jaunais mācību gads dēlam vienmēr sākas ar dubultiem svētkiem, jo Zinību dienā ir arī viņa dzimšanas diena. Šogad viņam apritēja 11 gadi. “Kristofers apmeklē sporta skolu. Viņš ir ļoti aizrāvies ar sportošanu un īpaši ar futbolu. Cik vien varam, mēs cenšamies atbalstīt viņu, braucam līdzi uz sacensībām un vērojam viņa aizrautību un degsmi. Dēls arī turpina dziedāt ansamblī “Pipari”. Viņš sāka tur dziedāt vēl pavisam maziņš, toreiz, protams, vecāku vēlmei viņš nepretojās, tagad gan šī darbošanās viņam vairs tik ļoti neiet pie sirds, taču balss viņam ir un dzied viņš labi. Paaugsies un tad gan jau pats izlems, kas viņam vairāk patīk un kuras vērtības ir svarīgākās,” saka Normunds. Viņš arī ļoti priecājas un ir gandarīts, ka abiem vecākajiem bērniem šobrīd labi veicas mācībās, jo tas šobrīd viņu dzīvē ir pats svarīgākais.
Pirms pāris mēnešiem Normunds un viņa sieva Jolanta kļuva par vecākiem arī trešajam mazulītim. Mazajai Martai Patrīcijai šobrīd ir tikai četri mēneši. Runājot par jaunāko meitiņu, Normunds atzīst, ka viņa vienaudžiem jau ir pat mazbērni, un daudzi draugi un paziņas, kas nav satikti ilgāku laiku, uzzinot par Martas piedzimšanu, bijuši ļoti pārsteigti. Bet Mazūri ir laimīgi, ka ģimeni ir papildinājis vēl viens bērniņš. “Protams, arī ar vecākajiem bērniem bija negulētas naktis un daudz rūpju, bet šobrīd to visu laikam izjūtu daudz vairāk, jo ir taču vēl arī dažādi darbi, pietiekami liela nervu slodze. Pats sākums bija mazliet grūtāks, šobrīd gan jau viss atkal ir sastājies pa savām vietām. Bet tiesa, kas tiesa - mazā princesīte tiešām tiek dubultā nēsāta uz rokām un mīļota. Jo vecāks kļūsti, jo arī dzīves vērtības kļūst citādākas. Man ir arī ļoti liels prieks, ka arī abi vecākie bērni novērtē un mīļo māsu, un arī cenšas palīdzēt visos darbos.”

Māca pamatvērtības
Valda uzskats, ka tēvi vairāk mīl meitas, bet mammas – dēlus. Normunds saka, ka viņi ģimenē visus bērnus cenšas mīlēt vienādi. “Mēs mēģinām mācīt, ka nevar būt netaisnības, ka pret vienu bērnu vecāki neattieksies citādāk kā pret otru. Lai viņi saprot, ka viņi visi mums ir mīļi un labi! Protams, meitenes jau tomēr reizēm tiek vairāk palutinātas, samīļotas un sabučotas,” nenoliedz Normunds.
Atceroties savu bērnību, savu tēvu un to, kā viņš viņu audzināja, Normunds visvairāk uzsver tēva stingrību. “Kādreiz tas man, protams, nepatika, bet tikai pēc gadiem saproti, ka šī stingrība tevī ir ielikusi pamatvērtības. Man arī ir paticis, ka tēvs manī ir mēģinājis ieaudzināt taisnīguma sajūtu. Patiesībā tās ir bijušas tādas elementāras lietas, vērtības, bet cilvēkam ļoti vajadzīgas. Tajā pašā laikā tēvs daudz strādāja un varbūt laiku mums īpaši daudz neatlicināja, bet, kad bijām kopā, tad bija labi. Man vienmēr paliks atmiņā, kā viņš mani jau no tā laika, kad es vēl pedāļus nevarēju aizsniegt, mācīja braukt ar mašīnām, ar “močiem”. Tā bija tāda uzdrošināšanās! Mūsdienās man šķiet, ka mēs pat reizēm par daudz uzpasējam bērnus, kas, manuprāt, tomēr nav īsti pareizi,” saka Normunds. Viņš stāsta, ka viņam bija tikai 16 gadi, kad viņsaulē aizgāja mamma un visa atbildība uzgūla uz tēva pleciem, ko viņš arī godam izturēja. “Tēvs godam mūs abus ar brāli izaudzināja, izskoloja - par to vien viņam milzīgs paldies!”

Tēvam obligāti jāiesaistās bērnu audzināšanā
Arī sevi Normunds uzskata par stingru tēvu. “Arī es bērniem mēģinu ieaudzināt pamatvērtības, kas pēc tam dzīvē noderēs – kaut vai to, ka savām lietām ir jābūt vietā, ka solītais vienmēr ir jāizpilda, ka jāprot novērtēt nauda, dēlam cenšos mācīt arī vīrišķību, tādēļ nereti viņš tiek ņemts līdzi strādāt uz aitu saimniecību. Es noteikti esmu tas stingrākais un mamma parasti ir pielaidīgāka,” saka Normunds. Bet viņš viennozīmīgi uzsver, ka tēvam obligāti ir jāiesaistās bērnu audzināšanā un nevar visu uzvelt tikai uz mammas pleciem, citādi zūd arī tēva autoritāte. “Protams, dzīve ir saspringta un arī es reizēm saņemu pārmetumus, ka sabiedriskā un politiskā dzīve un dažādie pienākumi aizņem daudz laika, taču es cenšos atrast laiku arī ģimenei.” Normunds stāsta, ka viņam patīk kopā ar vecākajiem bērniem doties uz mežu gan sēņot, gan ogot, gan vienkārši pastaigāties. “Kopīgi visa ģimene mēs labprāt ceļojam. Mēs šogad uzstādījām arī rekordu. Ar visu mazo Dūdu bijām līdzi Kristoferam uz mačiem Somijā. Visi par to brīnījās!” Pirms pāriem gadiem Mazūru ģimene piedalījās ģimeņu dziedāšanas pasākumā, reizēm pasākumos Normunds muzicē kopā ar Evelīnu duetā. “Kopā mājās visi kopā gan laikam tomēr neesam dziedājuši, taču visu var labot. Marta paaugsies un varbūt visus pārspēs ar savu balsi, tas varbūt arī būs kā jauns dzinulis visiem kopā atkal uzdziedāt.”

Ko bērni saka par tēti?

◆ Normunda vecākie bērni Evelīna Marisa un Kristofers Viljams atzīst, ka Normunds ir labs tētis. “Tad, kad vajag, tētis ir stingrs, bet ir reizes, kad viņš mūs arī palutina,” saka Kristofers. Arī Evelīna tam piekrīt. Viņa piebilst, ka tētis ļoti stingri pievērš uzmanību, lai viņi ar Kristoferu labi mācītos. Abi bērni atzīst, ka labprāt pavada laiku kopā ar tēti, gan dodoties uz mežu, gan arī Evelīna kopā ar tēti dziedot un vienkārši kopā atpūšoties. “Man gribas novēlēt tētim, lai viņš vienmēr ir tikpat mīļš un labs!”

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Svētdien svinēsim Tēva dienu!

Kategorijas