Notic saviem spēkiem

2015. gada 11. septembris 00:00

2376

Ainis Vorobjevs izgatavo rotas no Gulbenē un tās apkaimē atrastas jašmas

Gulbeniešu Anitas un Aiņa Vorobjevu ģimene kopīgi izlolojusi ideju par dārgakmeņu un pusdārgakmeņu apstrādi. Viņi rada burvīgas rotaslietas no jašmas, kas ir vissenākais dārgakmens, ko cilvēce pazīst, un kura tiek iegūta Gulbenes novadā.
Gulbenes novadā iegūtā jašma ir oficiāli atzīta un apstiprināta Tartu Ģeoloģijas Universitātē. “Tas ir jaunatklājums Latvijā. Pēc atzinumiem esam pirmie Latvijā, iespējams Baltijā. Vaicājot vadošajam mineralogam, ko darīt ar pārējo materiālu, kas atrasts, jo visu uz Tartu nav iespējams aizvest, viņš apgalvoja, ka esmu iemācījies atpazīt jašmu precīzi, bez kļūdām. Ja ir kaut kas jauns, tad to var pārbaudīt, bet citādi visi aizvestie paraugi ir precīzi noteikti kā jašma,” atklāj Ainis.
Anita un Ainis pienākumus savā starpā dala. Kā paši apgalvo, tad Anita ir atbildīga par grāmatvedību un mārketinga lietām, savukārt Ainis pašmācības ceļā apguvis jašmas apstrādi. “Ja cilvēks kaut ko ļoti vēlas, tad var iemācīties pilnīgi jebko. Jābūt ticībai, jāiet un jādara, nedrīkst padoties. Bija arī tādi, kas teica, ka nekas nesanāks, bet spītīgi gāju un pierādīju savu,” apgalvo Ainis. Jašmas apstrāde ir gan aizraušanās, gan bizness.

Pareiza teorija
Viņš stāsta, ka iepriekš daudz ko centies darīt. “Mēģināju Latvijā meklēt meteorītus. To atrašana pielīdzināma adatai siena kaudzē. Iespējams, ka to var izdarīt, bet ir cītīgi un ilgi jāmeklē. Man nav tādas vaļas. Domāju, ko vēl varētu darīt, un tā radās ideja par pusdārgakmeņu un dārgakmeņu apstrādi. Vienubrīd bija doma doties uz Norvēģiju, lai meklētu iespējas, kā nopelnīt. Lai iemācītos atpazīt dārgakmeni, jāzina, kā tas izskatās neapstrādāts. Visu ziemu veltīju tam, lai iemācītos, kā akmeņi izskatās neapstrādāti, daudz ko apguvu ar interneta starpniecību, kontaktējoties ar vadošajiem Tartu universitātes ģeologiem un minerologiem. Turpinot iegūt zināšanas, uzzināju, ka Latvijai pāri gājuši četri ledus laikmeti. Ņemot vērā, ka Skandināvijā, kura skaitās dārgakmeņu zeme, tie ir atrodami, tad izdomāju, ka visam jābūt arī Latvijā. Mana teorija bija pareiza.”
Pēc zinātnieku domām, jašma nākusi no Baltijas jūras gultnes, ledum to izplēšot un atnesot uz Latvijas teritoriju. Pēc viņu domām, Skandināvijā reti sastopama šī jašma, jo tur tā ir citādāka. Aptuvenais vecums jašmai varētu būt 1,8 miljardi gadi.

Cietība un tekstūra
Jašma tiek atrasta Gulbenes novadā, galvenokārt, apbraukājot tīrumus, kas atrodas no trīs līdz pat piecpadsmit un vairāk kilometrus no Gulbenes. Jašma identificēta arī Gulbenes centrā. “Jašmu esmu atradis netālu no veikala “Rigo”, Rīgas ielā, kam blakus ir elektropreču veikals. Gribēju iegādāties mikroskopam baterijas, lai dotos uz tīrumu meklēt dārgakmeņus. Pie veikala ievēroju, ka nobērta akmeņu kaudzīte. Ieraudzīju vienu gabalu, kurš izskatījās aizdomīgs. Ieliku mikroskopā baterijas un tiešām – tā ir jašma,” ar savu pieredzēto dalās Ainis.
Sākums bijis smags, taču tagad viņš lielā attālumā redz un atpazīst jašmu. “Citi saka: kā tu to redzi? Ja ikdienā ar to nodarbojos, tad nevar neatpazīt. No četriem spaiņiem akmeņu tikai viens gabaliņš bija dārgakmens, viss pārējais – neizmantojams. Ja nezina, kā jašma izskatās neapstrādāta, tad to neatradīs. Daudzi atved man paraugus un saka – šī ir jašma! Saku – nav taču! To, vai atrastais materiāls ir jašma, nosaka cietība un tekstūra,” skaidro Ainis. Lai identificētu jašmu, tiek izmantots mikroskops. Tiek veikti arī cietības testi. Jašmu pārbauda, izdarot skrāpējumus uz stikla. Ja sākotnēji Ainis vedis uz mājām un pētījis visus akmeņus, kas atrasti, tad tagad neko lieku vairs neved.
Dārgakmeņi un pusdārgakmeņi iedalās četrās šķirās. Ainis piedāvā tikai pirmās šķiras jašmas galaproduktus. “Pirmajā ietilpst tāds materiāls, kuram tiek izgrieztas mikroplaisas, ar akmens līmi netiek aizpildīti tukšumi (drūzu kabatas), un tas netiek mākslīgi krāsots. Otrajā – akmeņi, kam tiek aizpildītas plaisas un tukšumi ar akmens līmi. Trešajā šķirā – akmeņi, kas ir mākslīgi krāsoti, savukārt ceturtajā šķirā – akmeņi, kas aizpildīti ar akmens līmi, mākslīgi krāsoti un kuri pielīdzināmi bižutērijai.”

Brīvs fantāzijas lidojums
Pēc akmeņu identificēšanas seko nākamie darba etapi. “Akmens tiek sazāģēts plāksnītēs, tad ar palielināmo lupu vai mikroskopu rūpīgi izpētītas iespējamās mikroplaisas, kas radušās no bojājumiem ledus laikmeta posmā vai mūsdienās. Atrastajā akmenī ar marķieri atzīmē un izzāģē mikroplaisas, iegūstot ideālu materiālu. No tā tālāk tiek veidoti brīvās formas kabašoni, piespraudes un tā tālāk. Tas ir brīvs fantāzijas lidojums. Akmens parāda to, vai forma būs ovāla vai trīsstūrveida. Vienkrāsaino jašmu var zāģēt jebkādā veidā. Pēc tam materiālu slīpē, vispirms iegūstot rupjo formu, tālāk atkarībā no formas tiek veidota sfēra, kam seko seši pulēšanas posmi, kamēr esmu nonācis līdz galarezultātam,” par apstrādes procesu stāsta skaisto rotu radītājs.
Jašmai ir ļoti daudz paveidu. Anitai vairāk patīk zaļganie toņi, savukārt Ainim – jašma, kuru papildina ahāts. Anita bilst, ka tie, kas saprot ieguldītā darba apjomu, spēj novērtēt galaproduktu, jo tas ir ilgs process, un cena ir atbilstoša ieguldītajam darbam. “Neapstrādātam akmenim kilograma cena pasaules tirgū svārstās no 20 līdz 40 dolāriem. Cena pieaug, līdz to sazāģē plāksnītēs. Vidēji vienā dienā var izgatavot četrus vai piecus kulonus. Ir akmeņi, kuriem ir daudz plaisu, un tos praktiski nav iespējams vairs izmantot. Ir zaudēts laiks, darbs un enerģija. Tāpēc iepriekš jāmēģina saskatīt un izpētīt iespējamās plaisas.”

Raugās citādāk
Ainis neslēpj savu sašutumu par to, ka jašma aiziet nebūtībā. “Esmu redzējis, cik daudz jašma tiek sadrupināta. Tas ir ārprāts! Uz ceļa jašmas šķembas mētājas, ir sienās iemūrēta. Atrodu uz tīruma jašmu, kam klāt ir betona gabals. Nevienu nevainoju, jo tā ir cilvēku nezināšana. Man stāstīja, ka Polijā zemnieks, uzarot tīrumu, pavasarī nolasa dārgakmeņus, kurus aizved uz Amsterdamu un tirgū pārdod. Tālāk apstrādā laukus, rudenī atkal tas pats process. Bet mēs Latvijā neko nedarām!”
Anita un Ainis atklāj savus nākotnes plānus. Viņi centīsies turpmāk piedāvāt savu produkciju tirdziņos visā Latvijā, varētu pārdot to juvelierizstrādājumu un dāvanu veikalos. Sapnis ir sava veikala atvēršana un ekspozīcijas zāles atklāšana, kurā cilvēki varētu iepazīties ar dažādiem jašmas veidiem. Viņš nevairās zināšanas tālāk sniegt arī citiem. “Jau tagad tās tiek nodotas tālāk mūsu meitai Gabrielai, dēlam Ričardam, vīra mammas māsai Inārai un brālim Arturam, vīra bērnības draugam Edmundam un man. Varu apgūt zāģēšanu, kulona slīpēšanu, bet vai iemācīšos atpazīt neapstrādātu jašmu dabā, to gan nezinu,“ bilst Anita. Ainis labprāt citiem stāsta un māca, kā jašmu atpazīt. “Daži cilvēki pēc sarunas ar mani saka – skatos daudz citādāk uz akmeņiem kā kādreiz, vairāk pievēršu tiem uzmanību. Esmu tikai viens un savā mūžā neesmu spējīgs saglābt to visu, kas ir uz zemes. Iespējams, ka tā varētu būt nozare vai tūrisma piesaistes veids, ar ko nodarboties. Godīgi sakot, manam mūžam pietiks.”

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Notic saviem spēkiem

Kategorijas