Skola ar 44 bērniem

2015. gada 17. septembris 00:00

818

Sarmīte Locāne atceras, ka skolēnu skaits īpaši strauji sāka sarukt pēc 2009.gada

Litenes pamatskola ir starp mazākajām mūsu novada skolām. Šogad skolā mācās 44 skolēni. Mazāk ir tikai Druvienas un Daukstes pamatskolā. Skolā strādā 13 skolotāji.
Skolas direktore Sarmīte Locāne stāsta, ka pagājušajā mācību gadā bijuši 47 audzēkņi. “Skolēnu skaita izmaiņas ir atkarīgas no tā, cik iepriekšējā gadā audzēkņu pabeidz 9.klasi un cik nākamajā mācību gadā uzsāk mācības 1.klasē. Protams, gadās arī pa kādam audzēknim, kas dodas prom ar vecākiem uz Īriju, Angliju, Norvēģiju, maina dzīvesvietu tepat Latvijā vai arī vienkārši izvēlas citu skolu. Pavasarī mums 9.klasi pabeidza 4 audzēkņi un šogad ir 4 pirmklasnieki, trīs tātad vasarā ir devušies kaut kur prom,” stāsta S.Locāne. Viņa atceras, ka pirms 25 gadiem, kad sākusi strādāt Litenes skolā, tajā mācījušies vairāk nekā 120 skolēni. “Varam redzēt, kā šo 25 gadu laikā skolēnu skaits ir sarucis. Īpaši strauji tas saruka tieši pēc 2009.gada, pa desmit, pa desmit vien.” Direktore ir cerīga par nākamo gadu, jo pirmsskolas izglītības iestādes sagatavošanas grupiņā šobrīd mācās vairāk bērnu. Tas ļauj cerēt, ka nākamgad 1.klasē, iespējams, varētu būt vairāk bērnu.

Klases ir apvienotas
Litenes pamatskolā skaitliski lielākā klase ir 4.klase, kurā mācās 8 bērni, savukārt 5.klasē mācās 1 bērns. “Pirms pieciem gadiem mums 1.klasē nebija neviena bērna, tā šogad būtu piektā klase, bet Litenē ir bērnu patversme un mēs apmācām vienu bērnu no patversmes, kurš mācās 5.klasē,” stāsta S.Locāne. “Klases, protams, ir skaitliski mazas. Pamatpriekšmetos mēs cenšamies, ja vien finansējums atļauj, neveidot apvienotās klases. Daudzi skolotāji izvēlas arī mācīt atsevišķi, kaut arī stundu sarakstā tās oficiāli ir savienotas stundas. Es mācu vēsturi, ir ļoti grūti mācīt kopā, piemēram, seno laiku vēsturi un viduslaiku vēsturi. Jā, es strādāju divas stundas un man samaksā par vienu, bet tas ir mans darbs un man svarīgāk ir, lai skolēns apgūst zināšanas.” Direktore atzīst, ka ir gan arī priekšmeti, kuros ir vieglāk strādāt, ja klases ir apvienotas, piemēram, sporta stundā, ja par abām klasēm ir 10-12 skolēni, skolotājam ir iespēja veidot komandas. “Mācību procesā šobrīd tiek arī izmantotas dažādas metodes, kas tendētas uz grupu darbu, lai skolēni mācās komunicēt. Arī šeit, protams, vieglāk ir darboties, ja klasē ir vairāk skolēnu, mazā klasē tas nebūs iespējams.”

Skolā – ģimeniska atmosfēra
S.Locāne tomēr uzskata, ka pašiem bērniem ir labi mācīties skaitliski mazā klasē, kur skolotājs viņam noteikti pievērsīs daudz vairāk uzmanības, strādās arī individuāli.
“Ir arī tādi bērni, kuriem tīri psiholoģiski ir nepieciešams mācīties mazā klasē, ģimeniskā atmosfērā. Deviņu gadu laikā šis bērns jau būs sagatavojies un viņš drošāk varēs iejusties lielā kolektīvā. Lauku skolā, kur nav sevišķi liels bērnu skaits, bērni ir arī cits pie cita un pie skolotājiem tik ļoti pieraduši, ka viņi te jūtas gandrīz kā ģimenē. Un, manuprāt, tas arī nav slikti,” uzskata Sarmīte Locāne.
Viņa atklāj, ka arī no vecākiem un vecvecākiem ir dzirdēts, ka viņi grib, lai bērns mācās konkrētajā skolā un viņiem patīk, ka klases nav lielas. Protams, ir arī tādi vecāki, kas uzskata, ka tikai pilsētas skolā bērns varētu saņemt kvalitatīvāku izglītību. Kādam citam savukārt nav izvēles iespēju, viņš nevar izvadāt savu bērnu uz pilsētu un priecājas, ka skola ir tepat pie mājām un bērnam ir, kur mācīties. Direktore atzīst - cik cilvēku, tik viedokļu. Taču viņa viennozīmīgi uzsver, ka skolas kolektīvs dara visu iespējamo, lai bērniem nodrošinātu kvalitatīvas zināšanas. “Skolā ir arī interešu izglītības pulciņi, kuros piedalās gandrīz visa skola. Mums, piemēram, ir divi deju kolektīvi – 1.līdz 4.klašu un 5. līdz 9.klašu. Ja abos kolektīvos kopā dejo 32 bērni, tad pavisam maz ir tādu skolēnu, kas nedejo. Kad ir kāds pasākums, tajā piedalās, dzied korī un dejo gandrīz visi skolas skolēni.”

Skola – pagasta sirds
Analizējot reālo situāciju, S.Locāne apzinās, ka tā nav iepriecinoša un skolēnu skaits nepārtraukti samazinās, taču viņa saka: “Paldies Dievam, ka bērni vispār ir, vienalga – trīs, četri vai pieci klasē, bet ir! Es uzskatu, ka vietās, kur skolas ir likvidētas, apsīkst un daļēji pazūd arī dzīvība. Kā piemēru var minēt kaut vai Kalnienu. Īstenībā skola pagastiem ir kā sirds azotē. Skolas kolektīvs iesaistās arī pagasta dzīvē. Kad pagastā tiek organizēti kādi pasākumi, tajos noteikti piedalāmies arī mēs.”
Kopš 2011./2012. mācību gada skolā darbojas Gulbenes novada vakara (maiņu) vidusskolas Litenes konsultpunkts. “Tajā gadā mums nebija 1.klases, bet toties bija 10.klase. Šobrīd konsultpunktā zināšanas neklātienē apgūst jau vairāk nekā 30 jaunieši. Arī tas dod tādu stimulu un cerību, ka skolai te ir jāpastāv.
Novada domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas sēdē tika sniegta informācija par darba grupas izstrādāto projektu vispārējās izglītības iestāžu attīstības stratēģijai un skolu tīkla attīstībai 2016. - 2018.gadam. Tas paredz, ka novadā vairākas skolas, iespējams, var tikt reorganizētas no pamatskolas par sākumskolu vai pat par citas izglītības iestādes struktūrvienību, tas var skart arī Litenes pamatskolu. Kāds būs gala lēmums, būs atkarīgs arī no valsts finansējuma.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Skola ar 44 bērniem

Kategorijas