Sirdsbalss aicina atgriezties

2016. gada 8. jūlijs 00:00

1539

Vizītkarte

◆ Vārds, uzvārds: Zinta Guoba.
◆ Vecums: 24 gadi.
◆ Dzīvo: Gulbenē.
◆ Mācījusies: Gulbenes novada valsts ģimnāzijā, Rīgas Stradiņa Universitātē.
◆ Hobiji: patīk pavadīt laiku brīvā dabā.

Bijusī Gulbenes novada valsts ģimnāziste Zinta Guoba ir viena no tiem jauniešiem, kura, beidzot studijas Rīgas Stradiņa Universitātē, ir atgriezusies savā dzimtajā pilsētā, lai palīdzētu tiem, kam nepieciešams fizioterapeita padoms un zināšanas. Lai arī pēc studijām Zintai bijuši darba piedāvājumi galvaspilsētā, viņa tomēr palikusi uzticīga savai dzimtajai pilsētai. Gandrīz jau gadu Zinta strādā valsts sociālās aprūpes centra “Latgale” filiālē Litenē, kā arī SIA “Marmed”.

Mērķis – iegūt sertifikātu
Bērnība Zintai aizritējusi kopā ar divām māsām un brāli. Skolas laikā Zinta guvusi gan godalgotas vietas kā Gulbenes mūzikas skolas audzēkne, gan arī aizrāvusies ar basketbolu, gan savulaik bijusi arī viena no tiem, kas ģimnāzijā pelnījusi titulu “Skolas lepnums”. Par labu fizioterapijai Zinta izlēmusi vidusskolas laikā. Lai arī sākumā gribējusi mācīties par sporta ārstu, tomēr fizioterapeita darbs viņu uzrunājis vairāk. Studiju gadus Rīgas Stradiņa Universitātē Zinta atceras kā nemitīgu mācīšanos. “Sākums bija ļoti grūts. Tikai mācības un mācības. Apgūstamās vielas apjoms bija ļoti liels,” atceras Zinta. “Skolā mācības notika līdz vakaram, savukārt vakaros - mācības mājās līdz vēlai naktij, pat trolejbusā mācījos.” Bet par to, ka studijas veiksmīgi pabeigtas, tagad ir liels gandarījums.
“Es zināju, ka pēc studijām gribēšu atpakaļ uz Gulbeni. Man te patīk. Esmu pabeigusi skolu un ieguvusi diplomu, bet mans mērķis ir nokārtot sertifikātu, lai es būtu sertificēta fizioterapeite,” stāsta jaunā speciāliste, kurai padomā ir kaut kad nākotnē studēt arī uzturzinības, ja tik varēšot apvienot darbu ar mācībām, jo tās iet rokrokā ar fizioterapiju.
Viņa neslēpj, ka darbs Litenē ir fiziski grūts, jo ir jāstrādā arī ar guļošajiem aprūpes centra iemītniekiem. “Man ir vaicājuši, vai man nav bail strādāt ar cilvēkiem, kas dzīvo šajā aprūpes centrā. Nē, nav! Viņi mani respektē. Daži grib parunāties, citi vēlas, lai ar viņiem vienkārši pavada laiku, bet viņi arī klausa un dara to, ko lieku,” stāsta Zinta.
Viņa atzīst, ka noteikti nevarētu strādāt ar bērniem. To sapratusi, kad nesen ciemojusies sociālās aprūpes centrā “Kalkūni” pieredzes apmaiņā. “Ar bērniem es nespētu strādāt. Tas būtu psiholoģiski pārāk smags darbs, redzot vecāku pamestus bērnus, redzot bērnus, kas cietuši no vecāku vardarbības, redzot bērnus, kas piedzimuši slimi un kurus vecāki ir pametuši. Šie bērni ir tik mīļi. Viņi redz tevi pirmo reizi, bet nāk klāt, jo alkst pēc mīlestības, pēc apskāvieniem. Darbs ar šiem bērniem man personīgi psiholoģiski būtu ārkārtīgi grūts,” atzīst Zinta.

Šī laikmeta kaites
Lai arī vēl neliela, bet tomēr sava darba pieredze Zintai ir. Viņa novērojusi, ka tagad visbiežāk cilvēki vēršas pie fizioterapeita ar sūdzībām par sprandu, cilvēkiem ir tā saucamie “kūkumi”, kas veidojas, ilglaicīgi sēžot pie datora, savukārt autovadītāji sūdzas par muguras sāpēm. “Cilvēki vēršas pēc palīdzības, kad kaite jau ir ielaista. Gadu cilvēks jau ir nomocījies un tikai tad atnāk pie fizioterapeita. Daudzi domā, ka atnāks vienu reizi un veselības problēma – “kūkums” pazudīs, nekas nesāpēs. Bet tā jau diemžēl nenotiek. Cilvēka paša interesēs ir vingrot katru dienu, un, ja nevar katru dienu, tad pārdienās,” stāsta Zinta.
Viņa arī novērojusi, ka ir cilvēki, kas gadiem ilgi nav sportojuši, tad atsāk sportošanu, uzliekot sev pārāk lielu slodzi, tā vēloties ātrāk tikt pie vēlamā rezultāta, bet lielā slodze vainagojas nevis ar vēlamo rezultātu, bet gan sāpēm ceļgalos vai mugurā. “Tad cilvēki aizbildinās, ka neko tādu viņi taču nav darījuši. Tur jau tā lieta! Ja gadiem nekas nav darīts, tad tā var notikt. Tas ir no pārslodzes. Sportot ir jāprot! Cilvēki sev vēlamo rezultātu grib iegūt ātri, bet ātri tas nenotiek. Ir tādi, kas domā, ka atnāks divas trīs reizes pie fizioterapeita un būs jau rezultāts. Nē! Tam ir nepieciešams ilgāks laiks,” skaidro Zinta, kurai savā darbā vislielāko gandarījumu dod tas, ja pacienti, kuri vēršas pēc palīdzības pie viņas, uzklausa un ieklausās, ir ieinteresēti savas problēmas atrisināšanā. ◆

Zinta iesaka

◆ Lai justos labāk, nav nepieciešams ieguldīt daudz līdzekļu, bet gan tikai nedaudz sava laika un izmantot to, kas ir. Aktīvi atpūsties ar ģimeni, draugiem, vairāk doties pastaigās, izbaudīt ziemas priekus un vienkārši dzīvot dzīvi kustībā.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Sirdsbalss aicina atgriezties

Kategorijas