Svētkos sajūt Jāņu ziedēšanu

2018. gada 26. jūnijs 00:00

1515

Starptautiskajā folkloras festivālā “Baltica 2018” starp 230 Latvijas folkloras kopām, etnogrāfiskajiem ansambļiem un lauku kapelām, kā arī ārzemju folkloras kopām četras bija no Gulbenes novada: Druvienas pagasta “Pērlis”, Daukstu pagasta “Līgo”, Lizuma pagasta “Ūdenszāles” un Rankas pagasta “Ramkas rakstīni”. Festivāla tēma - “Ziedēšana. Jāņi”.
Rankas folkloras kopa festivālā piedalījās pirmo reizi, tāpēc iespaidi ir sevišķi spilgti. “Izjūtas festivālā bija pasakainas! Redzēt vienkopus tik daudz tautasdziesmu dziedātājus, melodiju un tradicionālo deju izpildītāju – tas ir kaut kas vienreizējs! Turklāt ir iespēja dzirdēt katra novada īpatnējo “līgo”, jo tas tomēr atšķiras Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Zemgalē. Folkloras festivāls ir šo kolektīvu dziesmu svētki. Esam gandarīti, ka bijām šī grandiozā un skaistā pasākuma dalībnieki,” secina folkloras kopas “Ramkas rakstīni” vadītāja Aelita Medejse.

Rancēniešiem spilgti iespaidi pirmajā festivālā
Viņai jauka un interesanta šķita gan sadziedāšanās Rīgas kanāla abos krastos, gan svētku gājiens, kurā nosauca katru dalībnieku, un, protams, festivāla atklāšanas lielkoncerts, kurā uzstājās latviešu un ārzemju folkloras kopas.
“Ramkas rakstīni” savu programmu izdziedāja 21.jūnijā Mores tautas namā, bet vakarā Turaidas svētkos vadīja rotaļas bērniem. “Mazajiem patika - par to ir liels prieks! Turklāt rotaļās iesaistījās arī pieaugušie, jo “Šurp, Jāņa bērni!” ir labi zināma. Tiesa, patraucēja lietus. Pēc tam varējām turpināt ar “Māte teica Jancītim”, kurā iesaistījās pavisam mazi bērni. Tās mums bija kā ugunskristības šādā veida norisēm,” atzīst A.Medejse.
Rancēnieši kopā ar citām folkloras kopām gāja sveikt Jāņa tēvu - Siguldas novada domes priekšsēdētāju Uģi Mitrevicu, Jāņa māti – Turaidas muzejrezervāta direktori Annu Jurkāni un kultūras ministri Daci Melbārdi. “Katra folkloras kopa sveica ar savu dziesmu. Tā kā mūsu pagastā ir gan sava maize, gan piens, varējām pasniegt īstu rupjmaizi un sieru,” atklāj kopas vadītāja.
Festivāla noslēgumā īsi pirms pusnakts bija negaiss, zibeņoja un stipri lija, bet “Ramkas rakstīni” dziedāja Turaidas Jāņukalnā, jo tieši tajā laikā bija viņu uzstāšanās. “Tas mums bija vislielākais pārdzīvojums, jo kopas mazākie dalībnieki baidījās no zibeņošanas,” saka A.Medejse.

Kopā ar “Pērli” uzaust kokļu saule
Lizuma folkloras kopas “Ūdenszāles” (vadītāja Aisma Valtera) un Daukstu kopas “Līgo” (vadītāja Iveta Golovača) dalībnieki no festivāla atgriezušies gandarīti, ka svētki bija svētīti ar auglīgu lietu, turklāt tajos varēja baudīt dzīvību rosinošu spēku un vitalitāti. To vislabāk var izjust vasaras saulgriežu naktī kopā ar tautasdziesmām, ozollapu smaržu un jāņuguni. Turklāt saules ugunskura, uguns pūdeles aizdedzināšana un citas norises bija ietvertas rituālos. “Mums festivāls sākās kanāla malā, kur uz tiltiņa apmēram 20 minūtes dziedājām Lizumā savāktās tautasdziesmas. Pa kanālu brauca plosti, uz kuriem bija citi folkloras ansambļi. Pie Nacionālās operas bija sadziedāšanās starp Vidzemi, Latgali, Kurzemi un Zemgali,” stāsta kopas “Ūdenszāles” dalībniece Vaira Briede. Turaidas svētkos lizumieši dziedāja par zālēm, dabas veltēm, to spēku un skaistumu. V.Briede uzsver, ka kopas vadītājai Aismai Valterai un Rihardam Valteram ir maza meitiņa, kura arī bija festivāla dalībniece.
Druvienas folkloras kopa “Pērlis” (vadītāja Dace Vītola) vienīgā no Gulbenes novada bija starp tām, kuras piedalījās Baltijas dienā Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā, kur Vidzemes sētā izdziedāja savu programmu. “Dziedājām mūsu pusē raksturīgās dziesmas. Bija atbraukuši arī lizumnieši,” informē Druvienas kultūras nama vadītāja Valda Putene. Druvēnieši lika arī uzaust “Kokļu saulei” Dikļos, Neikena kalnā, dabas koncertzālē bija īpašs notikums – tika veidota kokļu saule no vairāk nekā 60 koklēm. “Rihards Valters un Ģirts Laube iepazīstināja ar koklēm, kā arī interaktīvā sadarbībā ar apmeklētājiem aicināja dziedāt līdzi koncertā. Vakara izskaņā “Pērlis” mudināja sadziedāties pie lielā ugunskura un iesaistīties lustīgos dančos kopā ar folkloras kopu “Kokle”,” stāsta V.Putene.
Kultūras pilī “Ziemeļblāzma” Vītolu ģimene piedalījās ģimeņu dižkoncertā “Dzimtas dziesmas”, ko varēja redzēt Latvijas televīzijā. Koncertā dziedāja ģimenes, kas saglabā tradīcijas, pārmanto tās vairākās paaudzēs un par savu atzīst latvisko dzīvesziņu.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Svētkos sajūt Jāņu ziedēšanu

Kategorijas