Pirro dzimtas kokā ir deviņas paaudzes
Šodien un rīt Rankā notiek pagasta svētki – 490. dzimšanas dienas svinības “Esam līdzās”. Latvijas simtgades zīmē Saieta laukumā tiksies ģimenes un dzimtas. “Dzimtu un ģimeņu pārstāvji stāstīs par saviem tuvajiem cilvēkiem, kas viņus vieno, un atklās savas atziņas, kas ir svarīgākais, kas saista cilvēkus, cik stipras ir viņu saiknes ar Ranku. Protams, būs arī muzikāli priekšnesumi un viesi,” stāsta Rankas kultūrvēsturiskā mantojuma centra vadītāja Daiga Melberga.
Gadiem meklē dzimtas saknes
Pagasta svētkos par kuplo Pirro dzimtu stāstīs Ilze Driņķe. Arī “Dzirkstele” ielūkojās dzimtas cilvēku stāstos un tradīcijās.
Ilgus gadus veidojot Pirro dzimtas koku, Dāvis Pirro bija atradis apmēram pusotru simtu tepat Latvijā un citās zemēs dzīvojošu radu. Pēc viņa pētījuma dzimtas saknes veidojušās kopš 17.gadsimta vidus, kad izaudzis pirmais zars ar dzimtas tēvu Sprici. „Taču pats dzimtas aizsākums un izcelšanās mums joprojām ir neatklāts noslēpums, kuram atbildes meklējam arī ārpus Latvijas robežām,” stāsta rancēniete Judīte Daukste.
Gadu skrejā dzimtas ģimenes ir izklīdušas gan pa Latviju, gan citām valstīm. „Dzimta ir sakuplojusi kā varens ozols. Katru gadu dzimtas salidojumā no jauna atrasta vai piedzimuša dzimtas locekļa vārdu ierakstām kāda zara galā ar patiesu prieku,” saka Dace Jerumane, kura ir vecākā dzimtas locekle Rankas pagastā, tāpēc viņu dēvē par ciltsmāti.
Nesen Pirro dzimtā radus ir meklējis Norvēgijā dzīvojošais Bjorns Piro (šajā valstī uzvārdu raksta ar vienu „r”). Izrādās, ka Bjorns savas saknes meklējis jau kopš 1975.gada. Novembrī aizsūtījis vēstuli arhīvam, bet nākamā gada martā saņēma atbildi no Padomju Savienības vēstniecības Oslo. Tajā Latvijas Ārlietu ministrijas vārdā tika informēts, ka „jebkāda ziņu ievākšana par senčiem vai radiniekiem nav atļauta”. 1999.gadā B.Piro vēlreiz mēgināja iegūt informāciju, bet - atkal neveiksmīgi. 2001.gadā Bjorns rakstīja Latvijas vēstures arhīvam, jautājot pēc Pirro dzimtas cilvēku adresēm. No arhīva viņš saņēma vēstuli ar telefonu grāmatā uzskaitītām adresēm cilvēkiem ar uzvārdu Pirro. Tā paša gada vasarā Bjorns kopā ar sievu Kari Anni apciemoja Latviju un tikās ar dažiem dzimtas pārstāvjiem. „Īpaši spilgti Bjorns atceras 24.jūnija vakaru, kad viņš stāvēja pie Brīvības pieminekļa un klausījās kantāti „Tēvzemei un brīvībai”. Tobrīd viņš esot sajutis piederību Latvijai un savai dzimtai. Daži mūsu dzimtas locekļi apciemoja Bjorna ģimeni Norvēģijā,” atklāj Judīte. Viņa uzsver, ka visu sirdis ir atvērtas katram, kurš jūt piederību Pirro.
Dzimtas salidojumi ir tradīcija
Izveidojusies skaista dzimtas tradīcija – ik gadu augusta otrajā sestdienā pulcēties salidojumā, kas ir atkalredzēšanās svētki. Sevišķi jautra izvēršas fotografēšanās, kad vienas paaudzes bildē var redzēt gan zīdaini, gan sirmgalvi. „Mums ir aktīvs jauniešu pulciņš, kas liecina – dzimtas tradīcijas tiks saglabātas nākamajās paaudzēs. Pašlaik dzimtas vēstures saglabāšanai ir izveidots elektronisks tās dalībnieku arhīvs. Mājas lapas adrese ir “www.pirro.lv”,” uzsver J.Daukste. Viņa atzīst, ka katrs salidojums ir īpašs ar ekskursijām, jo notiek dažādās vietās, dejām, dziesmām, diskusijām, atskaiti par iepriekšējā gada aktivitātēm un jaunumiem.
Pirmais salidojumu organizēja Oļģerts Pirro 1991.gadā. Salidojums ir bijis Cēsīs, Kuldīgā, Smiltenē, Raiskumā, Jelgavā, Vecpiebalgā, Saulkrastos, Salacgrīvā, Ogrē un citur. 16.salidojums Rankā aizsākās ar dzimtas senču kapu apmeklējumu, pēc tam atbraucēji tika iepazīstināti ar pagastu, piedāvājot pastaigu pa Rankas muižas parku, kā arī baudīja „Rankas piena” produkciju un „Ķelmēnu” maizi. Sevišķi emocionāls vecākajiem cilvēkiem bija gājiens uz „Magnūžu” māju – vietu, no kuras cēlusies Pirro dzimta. Daudziem bērnības atmiņas saistās ar šo vietu, kur tika ganītas zosis, darīti darbi un nedarbi. „Visiem bija prieks, ka vecās kastaņas vietā aug jauns kastaņkoks,” atceras D.Jerumane.
Augustā tiksies Veselavā
Pagājušajā gadā Pirro dzimtas tikšanās vieta bija Likteņdārzs, kurā varēja apskatīt Pirro dzimtas atvestos bruģakmeņus ar vārdiem. Šajā – Latvijas simtgades – gadā dzimtas locekļi tiksies Priekuļu novada Veselavā - vietā, kur 1916.gadā radies pirmais no auduma šūtais Latvijas karogs. Turklāt Veselavas muižā savas restauratora zināšanas un prasmes apliecina dzimtas prezidents Ēriks Pirro, kas ir šī un vairāku iepriekšējo salidojumu rīkotājs. “Man pirmais pamudinājums iesaistīties dzimtas izpētē bija tēva brālēna Dāvja Pirro veidotais dzimtas koks. Savukārt mans tēvs Oļģerts Pirro 1991.gada 24.augustā aicināja visus uz pirmo dzimtas salidojumu. Tas notika Cēsīs tēva mājās ”Jānlejās”. Vēl divi salidojumi notika turpat Cēsīs, bet pamazām to ģeogrāfija kļuva arvien plašāka, un vispirms devāmies uz Ranku, kur ir dzimtas pirmā mājvieta. Mēs esam tuvi cits citam. Kāpēc nevarētu reizi gadā satikties, nevis tikai radu kāzās vai bērēs, bet arī tāpat kopā priecāties un vairāk iepazīt gan savējos, gan vietas, kur tie dzīvo,” salidojumu rašanās ieceri pamato Ēriks.
Viņam sevišķi patīk, ka salidojumos tiekas jaunie dzimtas locekļi, kuri diez vai citādi cits citu meklētu. “Pirro dzimtā ir ģimenes ar dažādiem uzvārdiem. Mans mazdēls pagaidām ir pēdējais Pirro. Bet mēs visi pamatā esam no mana vecvectēva Jāņa Pirro, kas dzīvoja Rankas “Magnūžos”,” saka Ē.Pirro.
Turpina apzināt un iepazīt savējos
Rancēniete Ilze Driņķe secina, ka dzimtas koka pētīšanas aizsācēja Dāvja Pirro radu saimes pārstāvji bijuši aktīvi un draudzīgi, paši bieži tikušies un centušies izzināt dzimtas zarus, kā arī arī pulcēt citus atzarus jeb klanus ap sevi. “Nav viegli baznīcu grāmatās un arhīvos meklēt dzimtas zarus un zariņus, censties sazināties ar tiem, kas dzīvo kur nu kurais. Tagad šī darba koordinēšanu uzņēmušās Benita Margēviča un Elīna Seņkova,” stāsta Ilze.
Viņa atceras, kā savulaik Dāvis Pirro brauca pie viņas mātes un vecmāmiņas, krājot atmiņas un informāciju par dzimtas cilvēkiem. “Diemžēl Dāvja dēli neturpināja dzimtas pētniecību, taču atradās citi, kas to darīja. Nav iespējams viennozīmīgi pateikt, kas saista un saglabā neatslābstošu interesi par dzimtu un tās saknēm. Pirms desmit gadiem pirmo reizi aizbraucu uz dzimtas salidojumu, jo biju daudz dzirdējusi, cik tie ir jauki un sirsnīgi. Un patiesi - visi cilvēki bija tik atsaucīgi! Šķita, ka viņi ir gaidījuši tieši mani. Turklāt uzzināju daudz par dzimtu, jo citi bija jau apkopojuši šo informāciju. Iedvesmojoties no Pirro dzimtas ciltskoka, mēģināju izzināt tēva dzimtas radurakstus. Diemžēl tas nebūt nav vienkārši,” atzīst I.Driņķe. Viņa salidojumos atklājusi, ka nereti dažs strādājis kopā ar radinieku, bet nav to zinājis. “Rodas spēka sajūta, kad apzinos, cik daudz mūsu ir!” uzsver Ilze.
Dzimtas kokam uz papīra trūkst vietas
2005.gadā tika izveidota Pirro dzimtas mājaslapa internetā, kuras koordinatore un administratore ir Elīna Seņkova. Viņa atzīst, ka sava mājaslapa ir tikai dažām dzimtām, lai gan dzimtas koka veidošana kļuvusi populāra. “Mājaslapā ir publiskā un slēgtā sadaļa. Turklāt mēģinām digitalizēt dzimtas koku, kurā būtu skaidri redzami gan vecāki un bērni, gan ģimeņu savstarpējās saiknes. Protams, tiek ievietota informācija un fotogrāfijas par dzimtas salidojumiem, kā arī kontakti. Tajā ir arī dzimtas arhīvs un dzimtas stāsti,” skaidro Elīna.
Viņa uzskata, ka dzimtas lapu varētu izmantot aktīvāk. Tiesa, lapas publiskā daļa iedvesmo līdzīgiem pasākumiem citas dzimtas. Savukārt lapas slēgtās daļas uzdevums ir saglabāt visu informāciju par dzimtas locekļiem. “Vienā brīdī secinājām, ka dzimtas koks ir izaudzis tik liels, ka tam uz papīra vairs nebija vietas, lai papildinātu ar jaunajām paaudzēm. Sāku meklēt iespējas to digitalizēt. Sazinājos ar tiem, kas piedāvā dzimtas koka programmas, bet viņiem nebija, ko piedāvāt, jo esošās programmas spēj iekļaut salīdzinoši mazu dalībnieku skaitu,” saka Elīna.
Pašlaik ir apzinātas deviņas paaudzes, kurās ir vairāk nekā 300 personas. Tiesa, ne visi dzimtas locekļi ir aktīvi. Apmēram 20-40 cilvēki varētu nākt klāt, bet viņi par sevi nav informējuši. Salidojumā noteikti varēs ierakstīt vēl daudzu vārdus.
Dzimtas pirmsākumi - “Magnūžu” mājā
Jānis Pirro (1787-1856) līda līdumu, iekopa zemi un cēla māju. Viņam un sievai Annai bija 7 bērni, no kuriem vecākais bija Spricis. Jānis ar ģimeni dzīvoja Rankas muižas “Magnūžos”, bet pēc tam tās bija mājas Spricim ar sievu Grietu. Viņiem bija 10 bērni. 1883.gadā Spricim un Grietai bijušas Zelta kāzas. “Muižas baronam par “Magnūžu” zemi bija jāmaksā rente, bet vēlāk tā bija jāizpērk. Spricim nebija 300 rubļu, tāpēc viņš devās pie vecākā dēla Jāņa uz Tūju, lai tas izpērk “Magnūžus”. Jānis bija skolotājs, turklāt dzīvoja taupīgi, tāpēc bija iekrājis naudu un varēja izpildīt tēva lūgumu,” stāsta Dace Jerumane.
Mājas viens gals celts agrāk no apaļiem baļķiem, bet vēlāk piebūvēts “labais gals” ar gludi notēstiem baļķiem. Mājā bija divas istabas un virtuve. Kad tur dzīvoja Jānis, vienā istabā bija klavieres, uz kurām bija glīti pārrakstītas notis. Jānis pašmācībā apguva klavierspēli, vācu valodu un citas zināšanas, tāpēc ieguva skolotāja tiesības. Kad Jānis ar ģimeni, kurā bija 12 bērni (2 agri miruši), dzīvoja Rankā, muižas barons fon Meiendorfs viņu sauca uz muižu, lai rentes saimniekiem raksta līgumus – vienu vācu, otru latviešu valodā. Vienīgā atlīdzība par to bija no muižas dārza dažādu šķirņu ābeļu, plūmju, ķiršu un bumbieru potzari. Jānis pirmais pagastā sēja gurķus un audzēja tomātus, raisot lielu interesi apkārtējos. Sekodams sirds aicinājumam, J.Pirro noorganizēja pirmo jaukto kori Rankā un bija tā pirmais diriģents. Korī dziedāja arī viņa meita un dēls. 1880.gadā koris piedalījās II vispārējos Dziesmu svētkos Rīgā. “Kora dalībnieki no Rankas uz Rīgu braukuši zirgu pajūgos. Ar savu neizsīkstošo enerģiju, pacietību un mīlestību uz mūziku Jānis ierindojās Dziesmu svētku diriģentu sarakstā. Viņa vārds ir ierakstīts Jaunpiebalgas baznīcas vēsturē, kur viņš bija ērģelnieks. Jānis bija tuvs ģimenes draugs Emīla Dārziņa ģimenei. J.Pirro apglabāts Jaunpiebalgas kapos, kur viņa mazbērni uz kapa uzstādīja pieminekli, kurā iekalti daži nošu akordi no “Rīga dimd”.
No tēva muzikalitāti mantojis dēls Arnolds. Viņš bija vijolnieks Smiltenes orķestrī, bet vaļasbrīžos spēlēja klavieres. Arnoldu zemes darbi neinteresēja, tāpēc devās uz Rīgu, lai pie fotogrāfa Borherta apgūtu šīs prasmes. 1908.gadā viņš sāka strādāt Smiltenē, kur pilsētas valde Arnoldam kā otrās grupas invalīdam piešķīra apbūves gabalu. A.Pirro pilsētas centrā uzbūvēja māju, kurā bija plašs dzīvoklis ģimenei un fotopaviljons, kurā varēja fotografēt 50 cilvēku lielas grupas. A.Pirro interesējās par tehniku, sevišķi radio. Ar “Rīgas radio” atļauju viņš uzbūvēja pats savu radio. 1926.gadā Arnolds bija pirmais radio abonents Smiltenes pilsētā. Viņš klausījās radio ar austiņām, kad “Rīgas radio” skanēja: “Hallo, šeit Rīga mēģina.” 1943.gadā Arnolds fotografēja krāsainos diapozitīvus un, pārvarot grūtības, sūtīja tos attīstīt uz Vāciju.
J.Pirro vecākais dēls Aleksandrs ar sievu Mariju blakus tēva mājai uzcēla lielu, skaistu jaunu māju “Magnūži”. Tai bija sarkano ķieģeļu veranda un dakstiņu jumts, ko Marija izprasīja muižkungam, norādot, ka arī viņas māja ir muižas kompleksā. Mājā bija plaša viesistaba ar paklājiem un klavierēm, vakaros skanēja mūzika un tika dziedāts. Padomju varas gados Jāņa vedekla Marija, būdama jau veca un nevarīga, zemi un māju uzdāvināja kolhozam. Vēlāk Marijas bērni atguva zemi, bet tā tika pārdota.
Uzziņai
◆ Rankas pagasta svētki - Rankas 490. dzimšanas dienas svinības
Šogad aprit 490 gadi, kopš Ranka ir minēta vēstures dokumentos. Sākotnēji vietas nosaukums bija Ramka, bet pagājušā gadsimta 20.gadu sākumā tas mainīts. Nostāsts vēsta, ka senās Tālavas valdniekam Tālivaldim bija dēls Rameķis, kuram tēvs piešķīra zemi, kas ir Rankas pagasta teritorijā. Uz tās Rameķis uzcēla savu pili. Kopš tā laika šo vietu sauca viņa vārdā, bet pamazām nosaukums mainījās un kļuva Ramka. Rameķa pilskalnu tagad pazīst kā Kaudžu pilskalnu Gaujas krastā.
◆ 29.jūnijā: pulksten 18.00 Saieta laukumā - Rankas ģimeņu un dzimtu tikšanās, koncerts “Esam līdzās”; pulksten 21.00 - zaļumballe ar grupu “Rumbas kvartets”. Ieeja - brīva.
◆ 30.jūnijā: pulksten 9.00 kultūras nama pagalmā - Bērnu rīts; pulksten 13.00 – kapusvētki; pulksten 17.00 kultūras namā - Līgo pagasta amatierteātra “Vieglu garu!” izrāde “Savedējs”.
Pirro dzimtas kokā ir deviņas paaudzes
Šodien un rīt Rankā notiek pagasta svētki – 490. dzimšanas dienas svinības “Esam līdzās”. Latvijas simtgades zīmē Saieta laukumā tiksies ģimenes un dzimtas. “Dzimtu un ģimeņu pārstāvji stāstīs par saviem tuvajiem cilvēkiem, kas viņus vieno, un atklās savas atziņas, kas ir svarīgākais, kas saista cilvēkus, cik stipras ir viņu saiknes ar Ranku. Protams, būs arī muzikāli priekšnesumi un viesi,” stāsta Rankas kultūrvēsturiskā mantojuma centra vadītāja Daiga Melberga.
Gadiem meklē dzimtas saknes
Pagasta svētkos par kuplo Pirro dzimtu stāstīs Ilze Driņķe. Arī “Dzirkstele” ielūkojās dzimtas cilvēku stāstos un tradīcijās.
Ilgus gadus veidojot Pirro dzimtas koku, Dāvis Pirro bija atradis apmēram pusotru simtu tepat Latvijā un citās zemēs dzīvojošu radu. Pēc viņa pētījuma dzimtas saknes veidojušās kopš 17.gadsimta vidus, kad izaudzis pirmais zars ar dzimtas tēvu Sprici. „Taču pats dzimtas aizsākums un izcelšanās mums joprojām ir neatklāts noslēpums, kuram atbildes meklējam arī ārpus Latvijas robežām,” stāsta rancēniete Judīte Daukste.
Gadu skrejā dzimtas ģimenes ir izklīdušas gan pa Latviju, gan citām valstīm. „Dzimta ir sakuplojusi kā varens ozols. Katru gadu dzimtas salidojumā no jauna atrasta vai piedzimuša dzimtas locekļa vārdu ierakstām kāda zara galā ar patiesu prieku,” saka Dace Jerumane, kura ir vecākā dzimtas locekle Rankas pagastā, tāpēc viņu dēvē par ciltsmāti.
Nesen Pirro dzimtā radus ir meklējis Norvēgijā dzīvojošais Bjorns Piro (šajā valstī uzvārdu raksta ar vienu „r”). Izrādās, ka Bjorns savas saknes meklējis jau kopš 1975.gada. Novembrī aizsūtījis vēstuli arhīvam, bet nākamā gada martā saņēma atbildi no Padomju Savienības vēstniecības Oslo. Tajā Latvijas Ārlietu ministrijas vārdā tika informēts, ka „jebkāda ziņu ievākšana par senčiem vai radiniekiem nav atļauta”. 1999.gadā B.Piro vēlreiz mēgināja iegūt informāciju, bet - atkal neveiksmīgi. 2001.gadā Bjorns rakstīja Latvijas vēstures arhīvam, jautājot pēc Pirro dzimtas cilvēku adresēm. No arhīva viņš saņēma vēstuli ar telefonu grāmatā uzskaitītām adresēm cilvēkiem ar uzvārdu Pirro. Tā paša gada vasarā Bjorns kopā ar sievu Kari Anni apciemoja Latviju un tikās ar dažiem dzimtas pārstāvjiem. „Īpaši spilgti Bjorns atceras 24.jūnija vakaru, kad viņš stāvēja pie Brīvības pieminekļa un klausījās kantāti „Tēvzemei un brīvībai”. Tobrīd viņš esot sajutis piederību Latvijai un savai dzimtai. Daži mūsu dzimtas locekļi apciemoja Bjorna ģimeni Norvēģijā,” atklāj Judīte. Viņa uzsver, ka visu sirdis ir atvērtas katram, kurš jūt piederību Pirro.
Dzimtas salidojumi ir tradīcija
Izveidojusies skaista dzimtas tradīcija – ik gadu augusta otrajā sestdienā pulcēties salidojumā, kas ir atkalredzēšanās svētki. Sevišķi jautra izvēršas fotografēšanās, kad vienas paaudzes bildē var redzēt gan zīdaini, gan sirmgalvi. „Mums ir aktīvs jauniešu pulciņš, kas liecina – dzimtas tradīcijas tiks saglabātas nākamajās paaudzēs. Pašlaik dzimtas vēstures saglabāšanai ir izveidots elektronisks tās dalībnieku arhīvs. Mājas lapas adrese ir “www.pirro.lv”,” uzsver J.Daukste. Viņa atzīst, ka katrs salidojums ir īpašs ar ekskursijām, jo notiek dažādās vietās, dejām, dziesmām, diskusijām, atskaiti par iepriekšējā gada aktivitātēm un jaunumiem.
Pirmais salidojumu organizēja Oļģerts Pirro 1991.gadā. Salidojums ir bijis Cēsīs, Kuldīgā, Smiltenē, Raiskumā, Jelgavā, Vecpiebalgā, Saulkrastos, Salacgrīvā, Ogrē un citur. 16.salidojums Rankā aizsākās ar dzimtas senču kapu apmeklējumu, pēc tam atbraucēji tika iepazīstināti ar pagastu, piedāvājot pastaigu pa Rankas muižas parku, kā arī baudīja „Rankas piena” produkciju un „Ķelmēnu” maizi. Sevišķi emocionāls vecākajiem cilvēkiem bija gājiens uz „Magnūžu” māju – vietu, no kuras cēlusies Pirro dzimta. Daudziem bērnības atmiņas saistās ar šo vietu, kur tika ganītas zosis, darīti darbi un nedarbi. „Visiem bija prieks, ka vecās kastaņas vietā aug jauns kastaņkoks,” atceras D.Jerumane.
Augustā tiksies Veselavā
Pagājušajā gadā Pirro dzimtas tikšanās vieta bija Likteņdārzs, kurā varēja apskatīt Pirro dzimtas atvestos bruģakmeņus ar vārdiem. Šajā – Latvijas simtgades – gadā dzimtas locekļi tiksies Priekuļu novada Veselavā - vietā, kur 1916.gadā radies pirmais no auduma šūtais Latvijas karogs. Turklāt Veselavas muižā savas restauratora zināšanas un prasmes apliecina dzimtas prezidents Ēriks Pirro, kas ir šī un vairāku iepriekšējo salidojumu rīkotājs. “Man pirmais pamudinājums iesaistīties dzimtas izpētē bija tēva brālēna Dāvja Pirro veidotais dzimtas koks. Savukārt mans tēvs Oļģerts Pirro 1991.gada 24.augustā aicināja visus uz pirmo dzimtas salidojumu. Tas notika Cēsīs tēva mājās ”Jānlejās”. Vēl divi salidojumi notika turpat Cēsīs, bet pamazām to ģeogrāfija kļuva arvien plašāka, un vispirms devāmies uz Ranku, kur ir dzimtas pirmā mājvieta. Mēs esam tuvi cits citam. Kāpēc nevarētu reizi gadā satikties, nevis tikai radu kāzās vai bērēs, bet arī tāpat kopā priecāties un vairāk iepazīt gan savējos, gan vietas, kur tie dzīvo,” salidojumu rašanās ieceri pamato Ēriks.
Viņam sevišķi patīk, ka salidojumos tiekas jaunie dzimtas locekļi, kuri diez vai citādi cits citu meklētu. “Pirro dzimtā ir ģimenes ar dažādiem uzvārdiem. Mans mazdēls pagaidām ir pēdējais Pirro. Bet mēs visi pamatā esam no mana vecvectēva Jāņa Pirro, kas dzīvoja Rankas “Magnūžos”,” saka Ē.Pirro.
Turpina apzināt un iepazīt savējos
Rancēniete Ilze Driņķe secina, ka dzimtas koka pētīšanas aizsācēja Dāvja Pirro radu saimes pārstāvji bijuši aktīvi un draudzīgi, paši bieži tikušies un centušies izzināt dzimtas zarus, kā arī arī pulcēt citus atzarus jeb klanus ap sevi. “Nav viegli baznīcu grāmatās un arhīvos meklēt dzimtas zarus un zariņus, censties sazināties ar tiem, kas dzīvo kur nu kurais. Tagad šī darba koordinēšanu uzņēmušās Benita Margēviča un Elīna Seņkova,” stāsta Ilze.
Viņa atceras, kā savulaik Dāvis Pirro brauca pie viņas mātes un vecmāmiņas, krājot atmiņas un informāciju par dzimtas cilvēkiem. “Diemžēl Dāvja dēli neturpināja dzimtas pētniecību, taču atradās citi, kas to darīja. Nav iespējams viennozīmīgi pateikt, kas saista un saglabā neatslābstošu interesi par dzimtu un tās saknēm. Pirms desmit gadiem pirmo reizi aizbraucu uz dzimtas salidojumu, jo biju daudz dzirdējusi, cik tie ir jauki un sirsnīgi. Un patiesi - visi cilvēki bija tik atsaucīgi! Šķita, ka viņi ir gaidījuši tieši mani. Turklāt uzzināju daudz par dzimtu, jo citi bija jau apkopojuši šo informāciju. Iedvesmojoties no Pirro dzimtas ciltskoka, mēģināju izzināt tēva dzimtas radurakstus. Diemžēl tas nebūt nav vienkārši,” atzīst I.Driņķe. Viņa salidojumos atklājusi, ka nereti dažs strādājis kopā ar radinieku, bet nav to zinājis. “Rodas spēka sajūta, kad apzinos, cik daudz mūsu ir!” uzsver Ilze.
Dzimtas kokam uz papīra trūkst vietas
2005.gadā tika izveidota Pirro dzimtas mājaslapa internetā, kuras koordinatore un administratore ir Elīna Seņkova. Viņa atzīst, ka sava mājaslapa ir tikai dažām dzimtām, lai gan dzimtas koka veidošana kļuvusi populāra. “Mājaslapā ir publiskā un slēgtā sadaļa. Turklāt mēģinām digitalizēt dzimtas koku, kurā būtu skaidri redzami gan vecāki un bērni, gan ģimeņu savstarpējās saiknes. Protams, tiek ievietota informācija un fotogrāfijas par dzimtas salidojumiem, kā arī kontakti. Tajā ir arī dzimtas arhīvs un dzimtas stāsti,” skaidro Elīna.
Viņa uzskata, ka dzimtas lapu varētu izmantot aktīvāk. Tiesa, lapas publiskā daļa iedvesmo līdzīgiem pasākumiem citas dzimtas. Savukārt lapas slēgtās daļas uzdevums ir saglabāt visu informāciju par dzimtas locekļiem. “Vienā brīdī secinājām, ka dzimtas koks ir izaudzis tik liels, ka tam uz papīra vairs nebija vietas, lai papildinātu ar jaunajām paaudzēm. Sāku meklēt iespējas to digitalizēt. Sazinājos ar tiem, kas piedāvā dzimtas koka programmas, bet viņiem nebija, ko piedāvāt, jo esošās programmas spēj iekļaut salīdzinoši mazu dalībnieku skaitu,” saka Elīna.
Pašlaik ir apzinātas deviņas paaudzes, kurās ir vairāk nekā 300 personas. Tiesa, ne visi dzimtas locekļi ir aktīvi. Apmēram 20-40 cilvēki varētu nākt klāt, bet viņi par sevi nav informējuši. Salidojumā noteikti varēs ierakstīt vēl daudzu vārdus.
Dzimtas pirmsākumi - “Magnūžu” mājā
Jānis Pirro (1787-1856) līda līdumu, iekopa zemi un cēla māju. Viņam un sievai Annai bija 7 bērni, no kuriem vecākais bija Spricis. Jānis ar ģimeni dzīvoja Rankas muižas “Magnūžos”, bet pēc tam tās bija mājas Spricim ar sievu Grietu. Viņiem bija 10 bērni. 1883.gadā Spricim un Grietai bijušas Zelta kāzas. “Muižas baronam par “Magnūžu” zemi bija jāmaksā rente, bet vēlāk tā bija jāizpērk. Spricim nebija 300 rubļu, tāpēc viņš devās pie vecākā dēla Jāņa uz Tūju, lai tas izpērk “Magnūžus”. Jānis bija skolotājs, turklāt dzīvoja taupīgi, tāpēc bija iekrājis naudu un varēja izpildīt tēva lūgumu,” stāsta Dace Jerumane.
Mājas viens gals celts agrāk no apaļiem baļķiem, bet vēlāk piebūvēts “labais gals” ar gludi notēstiem baļķiem. Mājā bija divas istabas un virtuve. Kad tur dzīvoja Jānis, vienā istabā bija klavieres, uz kurām bija glīti pārrakstītas notis. Jānis pašmācībā apguva klavierspēli, vācu valodu un citas zināšanas, tāpēc ieguva skolotāja tiesības. Kad Jānis ar ģimeni, kurā bija 12 bērni (2 agri miruši), dzīvoja Rankā, muižas barons fon Meiendorfs viņu sauca uz muižu, lai rentes saimniekiem raksta līgumus – vienu vācu, otru latviešu valodā. Vienīgā atlīdzība par to bija no muižas dārza dažādu šķirņu ābeļu, plūmju, ķiršu un bumbieru potzari. Jānis pirmais pagastā sēja gurķus un audzēja tomātus, raisot lielu interesi apkārtējos. Sekodams sirds aicinājumam, J.Pirro noorganizēja pirmo jaukto kori Rankā un bija tā pirmais diriģents. Korī dziedāja arī viņa meita un dēls. 1880.gadā koris piedalījās II vispārējos Dziesmu svētkos Rīgā. “Kora dalībnieki no Rankas uz Rīgu braukuši zirgu pajūgos. Ar savu neizsīkstošo enerģiju, pacietību un mīlestību uz mūziku Jānis ierindojās Dziesmu svētku diriģentu sarakstā. Viņa vārds ir ierakstīts Jaunpiebalgas baznīcas vēsturē, kur viņš bija ērģelnieks. Jānis bija tuvs ģimenes draugs Emīla Dārziņa ģimenei. J.Pirro apglabāts Jaunpiebalgas kapos, kur viņa mazbērni uz kapa uzstādīja pieminekli, kurā iekalti daži nošu akordi no “Rīga dimd”.
No tēva muzikalitāti mantojis dēls Arnolds. Viņš bija vijolnieks Smiltenes orķestrī, bet vaļasbrīžos spēlēja klavieres. Arnoldu zemes darbi neinteresēja, tāpēc devās uz Rīgu, lai pie fotogrāfa Borherta apgūtu šīs prasmes. 1908.gadā viņš sāka strādāt Smiltenē, kur pilsētas valde Arnoldam kā otrās grupas invalīdam piešķīra apbūves gabalu. A.Pirro pilsētas centrā uzbūvēja māju, kurā bija plašs dzīvoklis ģimenei un fotopaviljons, kurā varēja fotografēt 50 cilvēku lielas grupas. A.Pirro interesējās par tehniku, sevišķi radio. Ar “Rīgas radio” atļauju viņš uzbūvēja pats savu radio. 1926.gadā Arnolds bija pirmais radio abonents Smiltenes pilsētā. Viņš klausījās radio ar austiņām, kad “Rīgas radio” skanēja: “Hallo, šeit Rīga mēģina.” 1943.gadā Arnolds fotografēja krāsainos diapozitīvus un, pārvarot grūtības, sūtīja tos attīstīt uz Vāciju.
J.Pirro vecākais dēls Aleksandrs ar sievu Mariju blakus tēva mājai uzcēla lielu, skaistu jaunu māju “Magnūži”. Tai bija sarkano ķieģeļu veranda un dakstiņu jumts, ko Marija izprasīja muižkungam, norādot, ka arī viņas māja ir muižas kompleksā. Mājā bija plaša viesistaba ar paklājiem un klavierēm, vakaros skanēja mūzika un tika dziedāts. Padomju varas gados Jāņa vedekla Marija, būdama jau veca un nevarīga, zemi un māju uzdāvināja kolhozam. Vēlāk Marijas bērni atguva zemi, bet tā tika pārdota.
Uzziņai
◆ Rankas pagasta svētki - Rankas 490. dzimšanas dienas svinības
Šogad aprit 490 gadi, kopš Ranka ir minēta vēstures dokumentos. Sākotnēji vietas nosaukums bija Ramka, bet pagājušā gadsimta 20.gadu sākumā tas mainīts. Nostāsts vēsta, ka senās Tālavas valdniekam Tālivaldim bija dēls Rameķis, kuram tēvs piešķīra zemi, kas ir Rankas pagasta teritorijā. Uz tās Rameķis uzcēla savu pili. Kopš tā laika šo vietu sauca viņa vārdā, bet pamazām nosaukums mainījās un kļuva Ramka. Rameķa pilskalnu tagad pazīst kā Kaudžu pilskalnu Gaujas krastā.
◆ 29.jūnijā: pulksten 18.00 Saieta laukumā - Rankas ģimeņu un dzimtu tikšanās, koncerts “Esam līdzās”; pulksten 21.00 - zaļumballe ar grupu “Rumbas kvartets”. Ieeja - brīva.
◆ 30.jūnijā: pulksten 9.00 kultūras nama pagalmā - Bērnu rīts; pulksten 13.00 – kapusvētki; pulksten 17.00 kultūras namā - Līgo pagasta amatierteātra “Vieglu garu!” izrāde “Savedējs”.