Katastrofas izsludināšana nelīdz

2018. gada 29. jūnijs 00:00

Lai gan 25 pašvaldības, starp kurām ir Gulbenes novada dome, lūgušas izsludināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā, Krīzes vadības padome otrdien nolēma, ka nav izsludināma ārkārtas situācija, bet tās vietā noteikta valsts mēroga dabas katastrofa. Šāds statuss ļauj rīkoties un palīdzēt lauksaimniekiem atbilstoši konkrētajai situācijai.
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs skaidro, ka izsludināt valsts mēroga dabas katastrofu lauksaimniecībā visā Latvijā nepieciešams, lai šīs nozares uzņēmumi atsevišķu līgumsaistību neizpildes rezultātā netiktu sodīti, ja, piemēram, sausuma dēļ laikā nepabeigs Eiropas Savienības finansētus projektus vai arī nespēs nokārtot finansiālas saistības ar kredītiestādēm.

Divus neražas gadus vēl var pārciest
Gulbenes novada domes deputāts, zemnieku saimniecības “Sopuļi” īpašnieks Gunārs Ciglis norāda, ka līdz ar ārkārtas situācijas izsludināšanu ir vieglāk runāt par kredītu saistību termiņu atlikšanu bankās, jo tas nav jādara zemnieka neizdarības, bet laikapstākļu dēļ. Tiesa, ar to neko neiegūst, tikai uz laiku atvirza kredīta saistību kārtošanu. “Tas tomēr ļauj saglabāt saimniecību kritiskā situācijā,” atzīst G.Ciglis.
Viņš uzsver, ka šāgada nelabvēlīgā situācija sausuma dēļ nāk komplektā ar iepriekšējā gada lietavām. “Sausuma dēļ lielākas platības izdeg tāpēc, ka rudenī maz varēja iesēt ziemājus vai vispār nevarēja. Turklāt pavasarī visi nenovāktie tīrumi bija jāpārar un jāsadisko, tāpēc pavasara sēja iekavējās. Tas nozīmē, ka ražu vienlīdz ietekmē pērnā rudens lietavas un šāgada sausums. Uzskatu, ka puse ražas ir zudusi. Tas, ka uzlija, neko būtiski nemaina. Ja lietus būtu divas nedēļas agrāk, tad būtu citādi, bet tagad tas ir par vēlu. Labība ir savārpojusi - cik vārpās graudiņi ir aizmetušies, tik arī būs,” spriež G.Ciglis.
Kad Litenē pie viņa ierodas ekskursanti, G.Ciglis rāda muižas magazīnu. Zemniekiem sēklas labība bija jānodod muižā. Tas nozīmē, ka arī tad, ja ziemā bija jāiztiek ar mazāku daudzumu, pavasarī bija, ko sēt. “Tā ir veca patiesība, ka divus neražas gadus zemnieks var pārciest, bet trešo vairs nevar,” uzsver G.Ciglis. Viņš pieļauj, ka arī šajā gadā lauksaimnieki kaut kādas kompensācijas varēs saņemt. Tomēr pagaidām par tādu iespēju nekas neliecina. “Ārkārtas situācija prasa nekavējošu rīcību, bet dabas katastrofa ir salīdzinoši maigāks jēdziens. Plūdos uzreiz bija jāreaģē, bet ar sausumu ir citādi. Pieļauju, ka rudenī varētu būt valsts budžeta grozījumi, kā tas parasti notiek. Tad arī Saeimas deputāti varētu balstot, vai nepieciešams atbalsts lauksaimniekiem,” spriež G.Ciglis. Viņš ir interesējies par iespējām apdrošināt sējumus, taču pret sausumu neviena firma neapdrošina. Apdrošina tikai pret krusu, pret ilgstošām lietavām. “Manuprāt, apdrošinātājiem būtu jāstrādā citādi, kā to dara Vācijā un citās Eiropas valstīs, kur apdrošina ražu, nevis sējumus pret nelaimes gadījumiem. Ja, piemēram, zemnieks trīs gadu vidējo ražu – četras tonnas – apdrošina, bet tā ir mazāka, tad apdrošināšanas kompānija starpību piemaksā,” skaidro G.Ciglis.

Dubults darbs nedod cerētos rezultātus
Tirzas pagasta bioloģiskās zemnieku saimniecības “Avotiņi” īpašniece Ligita Zvirbule atzīst, ka tā ir dabas stihija, kas radījusi šo situāciju. “Vai ārkārtas situācijas izsludināšana būtu labāka? Nezinu, vai tā spētu kaut ko vairāk dot vai atvieglot. Var saukt, kā grib, bet tāpēc mans dārzs nevarētu izaudzēt kaut ko vairāk vai labāk. Nu vienīgi tik daudz, ka kontrolētāji nesodīs. Dažviet ir grūti pateikt, kas laukā aug – kāda kultūra vai balandas. Nejūtos vainīga, jo ir braukts pāri ar ecēšām, ir ravēts, bet nekas nelīdz. Esmu pārsējusi gan bietes, gan burkānus, arī daļa sīpolu nelīda laukā no zemes, toties nezāles visu pārņem. Tas nozīmē, ka ir dubults darbs,” stāsta Ligita.
Varētu cerēt uz kartupeļu ražu, taču arī tiem laksti ir nelieli un jau ziedos. Tātad kartupeļi nav nobrieduši. Sojas pupiņām vajadzēja sadīgt, bet nekā. Pēc vienas lietus dienas mitrums zemē kaut cik ir parādījies, un ir sadīguši griķi. “Stāvoklis ir bēdīgs. Ražu prognozēt nav iespējams. Kas būs, tas būs. Viss ar karsto laiku ir izspiests laukā. Kartupeļi, kas parasti ienākas augustā, septembrī, sāk ziedēt jau jūnijā. Kartupeļu mums ir daudz, jo tos nododam cietes pārstrādei,” ir sarūgtināta zemniece.
Viņas saimniecība iegādājās tehniku, kas atvieglo nezāļu iznīcināšanu un dārzeņu rušināšanu, tomēr laikapstākļus ietekmēt nav iespējams. “Lopiem trūkst zāles ganībās, tāpēc apganām zaļbarības un auzu laukus, jo zinām – tur nekādas ražas nebūs. Nekad jau maijā nav viss appļauts ap māju, lai būtu barība lopiem. Sienu gan jau daudz esam ievākuši, sākam ar to barot lopus,” stāsta L.Zvirbule.

Sausums nav tikai Latvijas problēma
“Zemnieku saeimas” valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre secina, ka dabas katastrofas izsludināšana atvieglos lauksaimnieku situāciju daļēji. Par iespējamām kompensācijām varēs spriest, kad būs zināms iegūtās ražas apmērs. “Varbūt finansiālu atbalstu varēs saņemt no Eiropas Savienības, jo visā ziemeļvalstu reģionā sausuma ietekme ir līdzīga. Lauksaimnieku un sabiedriskās organizācijas ir nosūtījušas Eiropas Komisijai vēstuli ar lūgumu sniegt palīdzību. To lūdz arī Zemkopības ministrija. Vai tādu varēs sagaidīt, zināsim ne agrāk kā septembrī,” informē M.Dzelzkalēja-Burmistre.
Viņa norāda, ka situācija visā Latvijā ir līdzīga, bet Kurzeme tiek izcelta tāpēc, ka tur procentuāli ir vairāk vasarāju platību, turklāt arī sausums bija ilgāk. Kā jau ierasts, lietus kaut kur uzlīst, tāpēc tur sējumi ir labāk sadīguši. Tomēr kopumā atšķirību ir maz. “Tas ir loģiski, jo tāda pati situācija ir arī Lietuvā, Dānijā, Zviedrijā, Somijā, daļā Vācijas un Polijas. Tā nav tikai Latvijas, bet visas Ziemeļeiropas problēma. Tomēr tas nenozīmē, ka mums būs bada gads. Latvija ir diezgan ievērojama graudu eksportētāja. Pašu patēriņam ir vajadzīgi nedaudz vairāk kā 30 procenti no izaudzētā, tāpēc arī mazas ražas gadījumā mums labības produktu pietiks un vēl nedaudz atliks eksportam,” skaidro M.Dzelzkalēja-Burmistre.
Graudu cena ir atkarīga galvenokārt no tā, kāda raža ir Austrālijā, Krievijā, Ukrainā un Amerikā, bet Eiropas valstu ražas to neietekmē. Tiesa, grūtības būs ar pašu audzētiem dārzeņiem. Acīmredzot tie būs dārgāki. “Tomēr būtu labi, ja mēs kā patērētāji būtu gatavi par tiem maksāt, lai zemnieki varētu izdzīvot,” norāda “Zemnieku saeimas” pārstāve.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Katastrofas izsludināšana nelīdz

Kategorijas