Deputāti saasina jautājumu

2018. gada 29. jūnijs 00:00

1257

Kas notiek ar “Gulbenes Olimpiskā centra” biatlona trases šautuvi? Šo tematu publiski aktualizējusi novada deputāte Larisa Cīrule.
“Šautuve nav licencēta,” atzīst novada pašvaldības izpilddirektore Guna Švika. Viņa stāsta, ka nodibinājuma “Gulbenes Olimpiskais centrs” vadītājam Mārim Čakaram esot adresēti divi rīkojumi par šautuves sakārtošanu. Viņš pretī skaidrojis, kur ir aizķeršanās, un kā galveno iemeslu nosaucis finanšu trūkumu. Pēc M.Čakara teiktā – bez pašvaldības atbalsta neiztikt. Taču par to vajadzējis runāt pirms pašvaldības budžeta apstiprināšanas – skaidro G.Švika.
Pats M.Čakars “Dzirkstelei” šajā sakarā nevēlas sniegt nekādus komentārus. Tomēr beigās piebilst, ka tic – jautājums tiks sakārtots ar vai bez ažiotāžas sacelšanas.

Pašvaldība nevar vai negrib atbalstīt?
Novada pašvaldības Administratīvi juridiskās nodaļas vadītāja Vita Kravale zina teikt, ka M.Čakars ir sācis kārtot jautājumu par licences saņemšanu biatlona trases šautuvei, bet nav bijuši pievienoti visi dokumenti atbilstoši prasībām. Līdz maija beigām bijis jāpapildina vajadzīgo dokumentu klāsts un jāiesniedz vēlreiz, bet tas neticis izdarīts. “Es iebildīšu,” saka novada deputāts Anatolijs Savickis. Viņš atgādina, ka pašvaldības jau apstiprinātajā budžetā arvien atrodas iespēja piešķirt naudu iepriekš neplānotiem izdevumiem. Atliekot jautāt, vai biatlona trases šautuve pašvaldībai šķiet nesvarīga. “Cik mēs ilgi vilksim šo situāciju?” vaicā A.Savickis.
Novada pašvaldības Finanšu un ekonomikas nodaļas vadītāja Lienīte Reinsone konkretizē, ka “Gulbenes Olimpiskais centrs” tika lūdzis pašvaldību atmaksāt 700 eiro rēķinu sakarā ar būvinženierijas ekspertīzes slēdzienu, kas apliecina biatlona trasē uzceltās šautuves atbilstību prasībām. Pašvaldībai nav juridiska pamatojuma apmaksāt šādus nodibinājuma izdevumus - skaidro L.Reinsone. G.Švika papildina, ka tā varējis notikt tāpēc, ka “Gulbenes Olimpiskais centrs” ir veicis pašvaldībā nesaskaņotu ekspertīzes atzinuma pasūtījumu. “Ar kādu vispār atrunu mēs esam “Gulbenes Olimpiskajam centram” nodevuši šo šautuvi? Jālasa, kā ir rakstīts līgumā ar pašvaldību,” neizpratni pauž L.Cīrule.

Šautuvi vajag ne tikai biatlonistiem
Novada domes priekšsēdētāja vietnieka Anda Caunīša piedāvājums – diskutēt par šo jautājumu kādā no nākamajām novada domes izglītības, kultūras un sporta komitejas sēdēm. Viņš arī akcentē, ka nodibinājumā “Gulbenes Olimpiskais centrs” pašvaldība ir viena no dalībniecēm. A.Savickis piebilst, ka “šis gadiem ieilgušais jautājums ir jārisina”. Biatlona trase, kas iestiepjas pļavā, esot nopļauta pat par daudz, esot burtiski “izlaizīta”, bet šautuve uzskatāma par otru galējību. “Ir jārunā iestāžu sadarbības kontekstā!” uzsver A.Savickis. Novada domes priekšsēdētājs Normunds Audzišs akcentē, ka līdz pusjūlijam ir jātiek skaidrībā un “šis jautājums jānoved līdz galam, vai to izdarīs nodibinājums, atrodot līdzekļus, vai arī iesaistīsies pašvaldība”.
Novada deputāte Lāsma Gabdulļina papildina, ka Gulbenes 2.vidusskolā pašlaik tiek realizēta vispārējās vidējās izglītības profesionāli orientēta virziena programma – valsts aizsardzības mācība. Programma ir akreditēta līdz 2021.gadam. Tas ir vēl viens iemesls, kāpēc Gulbenē vajag licencētu šautuvi nodarbību organizēšanai jauniešiem. L.Gabdulļina arī atgādina, ka biatlona trases šautuvē izvietotie mērķi nāk no Jaunsardzes un informācijas centra.
Jau vēstīts, ka kopš pagājušā gada 30.novembra Gulbenes biatlona trases daļa 25 617 kvadrātmetru platībā, kas atrodas Dzirnavu ielā 3a, ir nodota nodibinājumam “Gulbenes Olimpiskais centrs” bezatlīdzības lietošanā uz turpmākajiem deviņiem gadiem. Tur izveidota rollerslēpošanas trase, kurai pašvaldība piešķīrusi 2500 eiro finansējumu, visas pārējās izmaksas apmaksāja nodibinājums, piesaistot savus atbalstītājus. Pļavas daļu pārējā biatlona trases platībā kopj Gulbenes sporta centrs. Gulbenē slēpošanas un biatlona trase pastāv jau daudzus gadus, kopumā tā ir apmēram trīs kilometru gara, vijas labirinta veidā pa pļavām, un visu šo laiku trasi Gulbenes sporta centra uzdevumā uzturējis un ar skaidu uzbērumu palīdzību uzlabojis ir viens cilvēks – Jānis Ančs.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Deputāti saasina jautājumu

Kategorijas