Dzirkstele.lv ARHĪVS

Dziesmas skan uz emociju viļņa

Mārīte Dzene

2018. gada 3. jūlijs 09:42

59
Dziesmas skan uz emociju viļņa

Latvietis vienmēr ir latvietis, lai arī kur dzīvotu un ko darītu. Tāda atziņa radās, vērojot Dziesmu un Deju svētku gājienu Rīgā, kas septiņu stundu garumā uzturēja dzīvas emocijas gan dalībniekos, gan skatītājos. Emocijas ir tik piepildītas, ka notur uz viļņa dziedātājus un dejotājus no vieniem svētkiem līdz nākamajiem. Vairāk nekā 43 000 dalībnieku no vairāk nekā 1900 kolektīviem mazajā, mīļajā Latvijā! Tie ir skaitļi, kas, manuprāt, būtu jāieraksta ja ne Ginesa rekordu grāmatā, tad mūsu vēstures annālēs, apliecinot spēku un mīlestību, kas cauri laikiem iznesa mūsu tautas dziesmu un deju. Šķiet, pirmo reizi tieši šajos – valsts simtgades – svētkos sajutu un apbrīnoju – latviskais gars dzīvo visā pasaulē, kur mīt tautieši. Latviešu kori un deju kolektīvi citās valstīs ir bijuši jau izsenis, taču acīmredzot veidojas arvien jauni. Turklāt tajos iesaistās ne tikai latvieši, bet arī citu tautību cilvēki, iespējams, draugi un paziņas. Viņi droši vien vēlas redzēt un sajust – kādi tad ir izslavētie Dziesmu un Deju svētki, kad vienā korī apvienojas tūkstošiem balsu un neskaitāmi dejotāji veido rakstu rakstus, liekot sirdij sisties straujāk un gavilēt. Vai tad brīnums, ka aukstais laiks, kāds nav bijis kopš 1977.gada svētkiem, nespēja nevienu atturēt no gājiena un koncerta! Ir jau pierasts, ka mūsējie apgūst svētku repertuāru, pārvarot grūtības un šķēršļus. Taču izrādās, ka ārzemju latvieši brauc pat tūkstošiem kilometru tālu uz mēģinājumiem, jo, protams, vienā pilsētā nav tik daudz tautiešu, lai varētu izveidot kolektīvu. Tiesa, mēdz teikt – kur trīs latvieši, tur koris. Ir zināms koru skaits Latvijā. Bet visā pasaulē? Amerikas latviešu komponists un diriģents Andrejs Jansons Latvijas simtgadei veltījis mūziklu “Brīnumputns”, kura pamatā ir Annas Brigaderes luga “Lolitas brīnumputns”. Tajā aktieri, dziedātāji un orķestra dalībnieki ir Latvijas, Zviedrijas un Amerikas jaunie mūziķi vecumā no 16 līdz 25 gadiem. Tā ir vēl viena liecība tam, ka visos laikos, kad latvieši izceļojuši no dzimtās zemes, jaunajās mītnes valstīs ātri vien entuziasti veido kori vai citu kolektīvu, kas ir visdemokrātiskākā sociālās sadzīves forma. Sanākot kopā, viņi gūst gandarījumu, radot skanīgu dziesmu, aizraujošu deju vai uzvedumu. Tas ir, kā noķert brīnumputnu, kas dāvā acu jeb gara gaismu.