Dzirkstele.lv ARHĪVS

Krēslas aizsegā sevi perversi izrāda vīrietis

Diāna Odumiņa

2018. gada 3. jūlijs 10:14

1632
Krēslas aizsegā sevi perversi  izrāda vīrietis

“Dzirksteles” rīcībā ir informācija par diviem šokējošiem perversiem gadījumiem, kas nesen notikuši Gulbenē. Laikraksta informācijas avots ir divas dažādas sievietes. Katra no viņām nepatīkamo piedzīvojumu bijusi spiesta pārdzīvot atšķirīgos apstākļos. Tomēr ir kas vienojošs.
Abos gadījumos perversais tips ir uzdarbojies vakara krēslā. Abos gadījumos izraudzītie apstākļi un rīcība ir ar izteiktu savu rokrakstu un plānu, kā izsprukt sveikā un netikt sauktam pie atbildības.

Izrāda sevi kāpņu telpā un pie veikala
Pirmais gadījums. Sieviete stāsta: “Manā Skolas ielas dzīvoklī vakarā bija ieslēgta neliels apgaismojums, ārā – tumsa. Vēl nebiju paspējusi aizvērt savus aizkarus. Skatījos televizoru, kas stāv pie loga, un vienlaikus vakariņoju. Tad manu uzmanību pievērsa tāda kā lukturīša spīdināšana pretējās mājas koplietošanas kāpņutelpā. Nodomāju, ka bērni vai jaunieši blēņojas. Pēc brīža sapratu, ka tā gaisma ir no mobilā tālruņa, kas izgaismo konkrētu siluetu – tā kā  vīrieti. Pareizāk sakot, viņa ķermeņa lejasdaļu no priekšpuses. Vīrietis vienā rokā turēja telefonu, bet otra viņa roka darbojās ap savu izgaismoto daiktu. Vīrieša seja palika tumsā tīta. Paķēru savu  tālruni, istabā izslēdzu gaismu un gribēju perverso situāciju nofotografēt. Taču arī mans tālrunis pie loga iespīdējās. Perversais tips reaģēja momentā un viss iegrima tumsā. Kādu laiku gaidīju, vai atvērsies mājas ārdurvis un kāds izies pa tām. Neviens neizgāja. Metu mieru. Tā arī nezinu, vai tas perversais tips patiešām dzīvo pretējās mājā jeb tikai izmantoja kāpņutelpu šādā absurdā veidā.”
Otrais gadījums. Sieviete stāsta: “Vakarā īsi pirms pulksten 22.00 piebraucu pie veikala “Beta”. Tieši blakus stāvēja ķiršsarkana mašīna, domāju, ka BMW, un ievēroju tajā sēžam gados jaunu puisi, kurš ieinteresēti uz mani skatījās. Tobrīd instinktīvi nodomāju, ka kaut kas nav kārtībā, jo tik jaunam puisim nevarētu būt interese par pusmūža sievieti. Kad atgriezos no veikala, puisis bija pārbraucis mašīnu tā, lai man būtu jāiet viņam tieši garām. Un tad man no pārsteiguma izpletās acis – puisis sevi apmierināja un acīmredzami vēlējās dalīties ar mani šajā procesā. Bikšu priekšu viņš nebija attaisījis. Tā ka atkailināšanos viņam nepiesiesi. Viņš trina attiecīgo orgānu caur apģērbu. Apjukumā es ātri iesēdos mašīnā un aizbraucu. Vispār pretīga sajūta un man žēl, ka neievēroju mašīnas numuru!”

Var saukt pie atbildības par huligānismu
Valsts policijas Gulbenes iecirknī “Dzirkstele” noskaidroja, ka pašlaik policijas rīcībā nav nekādas informācijas par šādiem gadījumiem. Neviens iedzīvotājs nav sūdzējies ne mutiski, ne arī vērsies ar iesniegumiem. Taču tas nenozīmē, ka šāda veida gadījumu Gulbenes novadā nav bijis nekad un neviens nav saukts pie atbildības. Ir bijuši oficiāli iesniegumi, ir tikuši noskaidroti aizdomās turamie, sekojušas apsūdzības, tiesa un ticis piespriests sods. Saskaņā ar Krimināllikumu šāda veida darbības paredz saukšanu pie atbildības par huligānismu. Par rupju sabiedriskās kārtības traucēšanu, kas izpaužas acīmredzamā necieņā pret sabiedrību vai bezkaunībā, ignorējot vispārpieņemtās uzvedības normas un traucējot cilvēku mieru, iestāžu vai uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), vai organizāciju darbu (huligānisms), soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz 2 gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz 3 gadiem vai bez tās.

Medicīnā šo perversiju par grūti ārstējamu
Gulbenes psihiatre Anita Zariņa “Dzirkstelei” saka: “Tādi gadījumi ir bijuši vienmēr. Tas ir diezgan izplatīti. Tiem, kas to dara, pats galvenais ir samulsināt kādu. Viņiem vajag, lai kāds brīnās, lai uztraucas, lai smejas vai dusmojas. Vienaldzība viņiem nav interesanta. Viņi nav uzbrucēji. No psihiatrijas viedokļa var būt pat normāli cilvēki, kam vienkārši ir tāda tendence. Ar zālēm to izārstēt nav iespējams. Pie psihiatra paši šādi cilvēki nenāk. Dara to tikai tad, ja jau ir nepatikšanas ar policiju. Vairāk šādam cilvēkam varētu noderēt sistemātiska psiholoģiskā palīdzība.”
Psihoterapeite Iveta Gargurne saka: “Šādas problēmas skartam cilvēkam prāts parasti ir tik ļoti deformēts, ka to ir grūti ietekmēt. Tā ir nelaime cilvēkam pašam un viņa piederīgajiem. Man kā psihoterapeitei ir nācies saskarties ar šādiem cilvēkiem savā un kaimiņu novados. “Ko man darīt?” man ir jautājuši šie cilvēki, jo viņi nav ļaunprātīgi. Parasti viņi apzinās, ka tas, ko dara, nav pareizi, nav labi, viņiem ir kauns, viņi spēj analizēt. Taču tad seko impulss un viss atkārtojas. Ar gribasspēku vien tur ir par maz. Par šo novirzi var sacīt – izcelsme nezināma. Šiem cilvēkiem ir labi, ja viņi nonāk vidē, kur ir stingri noteikumi vai stingri kanoni. Piemēram, ticībā.”