Spārnojošas sajūtas!

2018. gada 6. jūlijs 09:42

1315

Jana Anča-Tetere Amerikā dzīvo jau kopš 1999.gada. Pati smej, ka tas jau ir nepieklājīgi ilgs laiks, un atzīst, ka tikai latviskā vide tik ilgus gadus ļauj Amerikā dzīvot. Jana ir Ņujorkas latviešu evaņģēliski luteriskās draudzes Ņūdžersijas latviešu skolā latviešu valodas un literatūras skolotāja un trīs gadus arī vadītāja. Jau vairāk nekā sešus gadus Jana aktīvi dzied Ņujorkas latviešu korī, ar kuru Latvijā aizvada jau otros Dziesmu un Deju svētkus. “Amerikā manas ģimenes dzīve ir ļoti latviska. Ikdienā mājās mēs sarunājamies tikai latviešu valodā. Kaut arī abi dēli – Emīls un Gustavs – izauguši lieli, ir nerakstīts noteikums, ka mājās visas sarunas noris tikai latviešu valodā, bet, kad aizveras mājas durvis – skolā un citur –, ir angļu valoda. Abi ar vīru Gvido esam aktīvi latviskās kultūrvides attīstītāji. Vīrs vada mazskautus, es strādāju skoliņā un dažkārt palīdzu vadīt vasaras nometnes. Uzskatu, ka tā ir mana misija – dzīvojot tur, uzturēt un vairot latviskumu. Man ir prieks, ja es varu iemācīt bērniem vai ģimenēm latviešu valodu, literatūru, kas ir mans patiesais aicinājums, vai arī kultūru,” savu dzīvi Amerikā raksturo Jana.

Būt latvietim - dubultslodze
“Ja tu gribi, Amerikā dzīvodams, būt latvietis – tā ir dubultslodze. Sestdienas es aizvadu skolā un visādos latviešu pasākumos, savukārt svētdienās ir kora mēģinājumi. Tie notiek katru nedēļu vismaz četru stundu garumā. Kad tuvojas koncerti, tās mēdz būt pat vēl vairāk stundas. Ceļā vienā virzienā pavadu stundu – tas nozīmē, ka korim ir jāvelta visa diena. Ir ļaudis, kas mēro vēl garākus ceļa posmus, jo korī iesaistās latvieši no četriem štatiem: Ņujorkas, Ņūdžersijas, Pensilvānijas, Konektikutas. Grūti, bet tas noteikti ir tā vērts!” atzīst Amerikas latviete.
Jana iezīmē arī kora vēsturi un tradīcijas: “Ņujorkas latviešu koris pastāv jau ļoti ilgi – kopš 1975.gada. Tam ir laba slava, kas nopelnīta jau senā vēsturē. Līdz pat 2015.gadam to vadīja zināmais diriģents Andrejs Jansons. Tagad to vada Laura Padega-Zāmura. Padegu ģimene korī tiek pārstāvēta trīs paaudzēs. Mums ir tradicionālie koncerti – adventes laikā, kurā ikreiz atskan pirmsatskaņojums, pavasarī, kad notiek kora nometne, dažkārt arī 18.novembrī. Pērn piedalījāmies Amerikas Vispārējos Dziesmu un deju svētkos, kas notika Baltimorā. Katram koncertam tiek speciāli sastādīta dziesmu programma. Dziedam latviešu valodā, retos gadījumos, kad izdziedam klasisko mūziku, arī latīņu valodā. Koncerti tendēti uz latviešu auditoriju, tomēr vienmēr ir arī amerikāņu klausītāji – kritiķi, lietpratēji, mūzikas cienītāji, kas vēlāk labprāt arī rakstiski vai mutiski izsakās, kā arī draugi un paziņas,” stāsta Jana.
“Pavasara kora nometnē ik gadu pie mums viesojas kāds zināms Latvijas koris un diriģents. Šogad tas bija Ints Teterovskis un koris “Balsis”. Tad notiek arī koncerts latviešu īpašumā Katskiļu kalnos. Tas ir ļoti īpašs pasākums, kurā notiek muzikāla sadraudzēšanās. Ik pēc pāris gadiem koris dodas uz Rīgu, lai iedziedātu un ierakstītu savu mūzikas disku,” teic Jana.
Kopumā Ņujorkas latviešu korī ir aptuveni 60 dziedātāji. Ne visi nokļuvuši līdz Dziesmu un Deju svētkiem, jo ir zināmas prasības, kas jāievēro: regulāri jāapmeklē mēģinājumi, cītīgi jāgatavojas. Tomēr lielākā daļa ir šeit un apliecina savu piederību Latvijai. Ņujorkas latviešu korim nav vienotu tautastērpu. Katrs velk savai piederībai – novadam, pilsētai vai pagastam – raksturīgo. Jana allaž ģērbjas Vidzemes tautastērpā, bet atklāj, ka nākotnē cer tērpties Stāmerienas etnogrāfiskajā tautastērpā. Kad koris uzstājas Amerikā, allaž tiek vilktas dzintara rotas vai cits latviešus vienojošs elements. Kori uzstājas dažāda līmeņa pasākumos. Viens no lielākajiem – Latvijas simtgadei veltītā basketbola komandas “Knicks” spēle, kas 7.aprīlī notika “Madison Square Garden” un kurā piedalījās arī pasaulslavenais latviešu basketbolists Kristaps Porziņģis. Tur koris dziedāja Amerikas himnu. Jana teic, ka tas bijis ļoti liels un emocijām bagāts notikums korim. Ņujorkas latviešu koris koncertējis arī slavenajā Kārnegīholā, Nacionālajā operā un citviet.

Uz Latviju ik vasaru
“Latvijā man vienmēr ir māju sajūta. (Te dzīvo viņas māsas, viņu ģimenes: Dace, Inga, Sandra, brālis Raivis, mamma Aira un tētis Jānis Anči – red.) Mūsu ģimene uz šejieni brauc katru vasaru. Vīrs uz neilgu laiku, bet es ar dēliem šeit palieku vismaz mēnesi. Kad dēli bija vēl mazi, viņiem Latvija šķita kā leiputrija. Vienmēr projām brauca raudādami, jo domāja, ka šeit neviens nestrādā, neviens neiet skolā – visi dzīvo tikai vienos priekos. Tā kā mūsu ģimene ir ļoti aktīva, vienmēr radām kopības sajūtu, organizējot dažādus pasākumus. Mums pat ir bijuši savi dziesmu svētki. Kad uz Latviju atbrauc vīrs, tad ilgāk paviesojamies Kurzemes pusē, kas ir viņa dzimtene. Ikreiz arī apceļojam visu Latviju. Es ķeru katru šo mirkli, baudu un dievinu! Saelpojos un sagrābju Latvijas gaisu, lai varu Amerikā dzīvot nākamos 10 – 11 mēnešus,” stāsta Jana.
“Tas, ka mēs brauksim uz šiem simtgades Dziesmu un Deju svētkiem, bija jau piecu gadu plāns. Diemžēl dēls Gustavs šoreiz nevarēja pievienoties, jo mācās Garezera latviešu vasaras vidusskolā, kuru šī gada augustā absolvēs. Šie Dziesmu svētki ir notikums, kas patiešām tika ilgi plānots un ļoti gaidīts. Ņemot vērā, ka, visticamāk, 18.novembrī man nebūs iespējas atbraukt uz Latviju, baudu šo lielisko simtgades pasākumu. Tas ir neaprakstāmi – satikt paziņas, izbaudīt saviļņojumu, kopā būšanu un visas emocijas, ko sniedz šie svētki! Pavisam noteikti noslēguma koncerts “Zvaigžņu ceļā”, kas notiks Mežaparka Lielajā estrādē, būs grandiozs un ļoti emocionāls. No vienas puses - skumji, jo noslēgums, no otras puses – to caurstrāvos pozitīvas emocijas,” stāsta Jana.
Tāpat viņa uzsver, ka šogad organizatori lieliski izdarījuši, ieplānojot gājienu svētku sākumā. Iepriekšējā reizē bijis fiziski grūti vienā dienā doties gan gājienā, gan arī vakarā uzstāties koncertā. Par spīti sliktajiem laikapstākļiem, Janai izdevies vairāk nekā trīs stundas vērot, kā gājienā dodas Gulbenes un citi novadi. Vien vakarā ap pulksten 19.00 gājienā devies Ņujorkas latviešu koris. “Tas saviļņojuma mirklis, ko gūsti, ejot gājienā, ir patiesi neaprakstāms! Tik daudz jauku uzsaukumu no skatītājiem! Atceros atgadījumu no pagājušajiem Dziesmu svētkiem. Gājiena laikā mums skatītāji sauca: “Brauciet mājās!” Es sākotnēji domāju, ka viņi mūs, vien tikko atbraukušos ārzemju latviešus, jau dzen projām, bet izrādījās, ka tieši otrādi – skatītāji mūs aicināja atgriezties mājās! Fantastiski! Un cik ļoti es gaidīju vakara koncertu! Prieks, ka dalībniekiem saorganizēts koncerts ar tik talantīgiem, populāriem mūziķiem. Koncertu baudīju kopā ar māsu un vēl dažiem gulbeniešiem,” atminas Jana.
“Dziesmu svētki – tā ir kopība, saliedētība. Sajūtas ir ļoti spēcīgas un spārnojošas – ar augstu pozitīvo lādiņu un strāvojumu. Ja palūkojas apkārt, var redzēt, ka prieks staro katrā sejā, uz katra soļa un izskan katrā dziesmā. Un mani tik ļoti uzrunā visi svētku saukļi, kā, piemēram: “Mēs gavilēsim no visas sirds!” Rodas sajūta, ka mēs tiešām esam šeit visi kopā – dziedam, dejojam, lustējam, gavilējam –, ka mēs esam kopā no visas sirds! Otrdien bija diasporas koncerts, kurā piedalījās ārzemju latviešu kolektīvi. Visu dienu aizvadījām mēģinot. Man ļoti patīk mēģinājumi, es tos baudu un domāju, ka arī citi to dara! Iepriekšējos Dziesmu svētkos mums bija vairāk koncertu, kuros dziedājām, šoreiz tikai šis un noslēguma koncerts, tādēļ ir iespēja apmeklēt arī citus Dziesmu svētku pasākumus. Ļoti gaidu Sadziedāšanās nakti – tai jābūt īpašai. Lai dziesma un deja pieskandina mūsu sirdis un visu Latviju!” novēl Jana.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Spārnojošas sajūtas!

Kategorijas