Krīze zināmā mērā ir kara stāvoklis – kā rīkoties? (viedoklis)

Kaspars Cveiģelis, zivju konservu ražošanas uzņēmuma “Līcis-93” valdes loceklis

2020. gada 28. decembris 14:15

Krīze zināmā mērā ir kara stāvoklis – kā rīkoties? (viedoklis)

Kā teica Vorens Bafets, kad putas nostājas, tad redzam, kurš ir pliks. To iespējams pārfrāzēt - krīzes laikā ļoti labi var redzēt visas menedžmenta kļūdas, tās burtiski lien ārā kā īleni no maisa.

Viens no menedžmenta pamatpostulātiem – lēmējvarai jābūt atdalītai no izpildvaras, ja šobrīd šķiet, ka ir par vēlu, tad, sakārtojot uzņēmuma struktūru, tas ļaus veiksmīgi pārvarēt nākamo krīzi. Uzņēmējdarbībā lēmējvara ir īpašnieki, bet izpildvara – direktors. Lai saprastu, kādu efektu tas dod – jāpaskatās uz funkcijām. Īpašnieks (stratēģiskā plānošana) - jāstāv augstu un jāredz tālu, jāredz visa bilde kopumā, tuvojošās vētras un jāpieņem stratēģiski lēmumi - kā vislabāk vētras resursus izmantot vai pārciest.

Lai varētu nodarboties ar stratēģiskām lietām, pirmais priekšnoteikums ir “brīva galva”. Ja visu dienu strādā pa virtuvi vai stāvi pie virpas un vakarā bezspēkā iekrīti gultā, tad par stratēģisko plānošanu nevar būt ne runas. Līdzīgi kā mūzikā – viens komponē, otrs diriģē. Kad stratēģiskais plāns ir izstrādāts, izsvērti visi “par” un “pret”, taču plāna izstrādātājam pašam tas jārealizē, tad vai nu plāns tiks izveidots tāds, lai to būtu viegli izpildīt, vai arī plāns netiks pildīts. Kā sportā – diez vai profesionāli sportisti nezinātu, kad, ko un kā darīt treniņos, taču lielākā daļa tomēr trenējas trenera pavadībā tieši šī iemesla dēļ.

Kad lēmējvara tiek nodalīta no izpildvaras - mērķi iegūst dubultu spēku. Lēmējvara kontrolē stratēģiskā plāna izpildi un tic, ka tas tiks izpildīts, savukārt operatīvā vadība zina, ka būs stratēģija, kas vedīs pie panākumiem. Kad stratēģiskais plāns ir izstrādāts, tas tālāk jānodod realizācijai, līdzīgi kā komponists skaņdarbu nodod diriģentam. Diriģents ir tas, kurš tālāk rūpējas par taktiku un iedziļinās niansēs, sinhronizē visas darbības, pieliek visas pūles, lai stratēģija tiktu realizēta dzīvē. Kā mēs redzam, īpašnieka funkcijas atšķiras no vadītāja funkcijām, un, ja īpašnieka stratēģiskās funkcijas netiek pildītas, tad krīze pārsteidz nesagatavotus un jādzēš haotiski ugunsgrēki, nevis precīzi jāstrādā pēc plāna A vai B, vai C.

Nākamais pamatprincips uzņēmējdarbībā, kas netiek ievērots un ko noteikti var uzlabot – skaidra uzņēmuma struktūra. Ar ko amatieru komanda sportā atšķiras no profesionāļiem? Ar skaidru struktūru zināms, kurš ko dara un par ko atbild. Cilvēki uzņemas atbildību katrs par savu sektoru, un tas dod iespēju ātrāk un precīzāk saspēlēties, kas ir produktivitātes pamatā. Krīze zināmā mērā ir kara stāvoklis, kur lēmumi jāpieņem ātri un jānodod precīzai izpildei. Tās var būt stundas vai pat tikai minūtes. Ja darbiniekiem nav skaidras viņu atbildības robežas, tās pārklājas vai ir izplūdušas, tad rezultātā visi dara visu vai neviens neko un vajadzīgais rezultāts netiek sasniegts.

Trešais un viens no būtiskākajiem rādītājiem ir vadītāja mentālā veselība. Spēja spriest, analizēt, pieņemt lēmumu un uzņemties atbildību, nevis “nomuļļāt” un gaidīt, kad situācija pati atrisināsies, un emocionālā stabilitāte. Krīze rada apjukumu cilvēkos, neskaidrību par rītdienu, ko darīsim un vai darīsim. Vai vadītājs, saņemot informāciju, spēj analītiski izspriest visus “par” un “pret” un attiecīgi stabilizēt uzņēmumu vai tieši pretēji - jebkuru informāciju pastiprina, tādējādi sējot paniku darbiniekos. Šādās situācijās vadītāja stabilitāte ir vitāli svarīga.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Krīze zināmā mērā ir kara stāvoklis – kā rīkoties? (viedoklis)

Kategorijas