LTA: Par iedzīvotājiem vai pret – valdības izvēle (viedoklis)

2021. gada 5. janvāris 07:52

Latvijas Tirgotāju asociācija sveic Latvijas iedzīvotājus un novēl veiksmīgu 2021.gadu. Kopīgi mazināsim pandēmijas ietekmi uz mūsu ikdienas dzīvi! Vienlaikus aicinām valdību ierobežojumus veikt saprātīgi un pamatoti, vadoties pēc prioritāras infekcijas ierobežošanas mērķa, nevis represīvo orgānu kontroles ērtībām. Galvenais ir ievērot ierobežojumus un sekot to izpildei, nevis administratīvi uzlikt arvien sarežģītākus un dārgākus iedzīvotāju pārvietošanās kontroles mehānismus un platību aprēķina formulas.

Precīzi paredzējām pirms Ziemassvētku tirdzniecības aizlieguma sekas. Valdības lēmums “saspieda” svētku iepirkšanās 8 dienas 8 stundās. Cilvēku nevaldāmā vēlme nopirkt dāvanas mīļajiem noveda pie milzīgas burzmas, ko mēs nevarējām pārvaldīt, un rezultātā pandēmijas uzliesmojums pēc 10 dienām - no 508 (28.decembrī) uz 838 (29.), tad 1367 (30.) un 1861 (31.) saslimšanas gadījumiem dienā.

Vajag atzīt kļūdas, kā to norādīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks. Pieredzējušās (un lielās) Eiropas Savienības dalībvalstis ar divreiz augstāku saslimstības līmeni neierobežo preču sortimentu veikalā – Francija, Zviedrija, Polija. Arī Latvijā jābeidz administratīvi-birokrātiskā un neloģiskā dalīšana – drīkst – nedrīkst. Sievietēm pilnīga katastrofa – aizliegts nopirkt zeķbikses! Tas jau apdraud arī ražošanu, attiecīgo preču ražotāji paziņoja par iespējamu dīkstāvi un 67 darbinieku atbrīvošanu no darba. Neatkārtošu citus ierobežojumus – ne sniega lāpstu nopirkt, ne roku krēmu utt. bezgalībā. Pircēji nāk un sūdzas, dažviet mazie aiz līdzcietības un pašu izdzīvošanai arī spiesti pārdod kādu “aizliegto” augli.

Steidzami jānoņem jebkādi sortimenta ierobežojumi – gan pircēju, gan ekonomikas interesēs, gan valsts budžeta interesēs. Pie kam nav nekāda pamatojuma papildu ierobežojumiem, piemēram, priekšlikumam noteikt 25 m² vienam pircējam. Argumentēt ar Stenfordas pētījuma datiem ir diletantiska pieeja. Pirmkārt, pētījums ir par metropolēm kā tādām, nevis veikaliem. Otrkārt, šajās metropolēs ir 5 reizes vairāk iedzīvotāju un 2,5 reizes lielāks iedzīvotāju blīvums nekā Rīgā. Ja savukārt salīdzina ar Latviju – tad iedzīvotāju blīvums šais metropolēs ir 150 reizes lielāks. Kā var runāt par vienādiem faktoriem un vēl prasīt lielāku izkliedēšanu nekā maksimālo ASV gigapilsētās!?

Citēšu arī pašu pētījumu: “ar nelielu apmeklējumu samazinājumu var panākt nesamērīgi lielu infekciju samazinājumu “ ("Mobility network models of COVID-19 explain inequities and inform reopening", 6.lpp.) Savukārt, “atvēršana pie 20 % no maksimālā noslogojuma Čikāgā radītu papildu infekcijas 6 % (95 % ticamības intervāls, 4–8 %)”, tātad Rīgā atbilstoši 2,4 %.

Vēl jāņem vērā, ka šāds risks ir būtiski mazs veikaliem - 0,48 apmeklējumi uz 1 iedzīvotāju – pret 2,88 apmeklējumiem uz vienu iedzīvotāju - pilna servisa restorāni. Atvēršana samazināta maksimālā noslogojuma līmeņos rada vairāk paredzamu infekciju iedzīvotājiem ar zemākiem ienākumiem nekā kopējā populācijā, tātad preču ierobežojuma atcelšanai ir vēl viens arguments par.

Kādi ir pret argumenti šobrīd? Tie nav inficēšanās riska palielināšanās. Pirmais, nomierināt lēmumu pieņēmējus. Otrs, policisti nevarot izskraidīt visas tirdzniecības zāles. Tātad šobrīd valdības prioritāte novirzās no iedzīvotāju interesēm - pircēju drošības uz totālas policejiskas uzraudzības ieviešanu.

Tirgotāji piedāvā loģiskus risinājumus papildu drošībai. Pirmais, ieviest brīvprātīgu luksofora informācijas izvietošanu, norādot, kad ir vismazāk pircēju veikalos (pielikumā paraugs). Otrkārt, sadalīt plūsmas veikalā - atdalot ieeju no izejas (ja tādas ir tehniskās iespējas). Treškārt, ieviest digitalizētu reālā laika režīmā darbojošos pircēju skaita uzskaites sistēmu tirdzniecības centros. Ceturtkārt, samazināt rindas pie kasēm (ne vairāk kā 5 pircēji) un ieviest automatizētās kases (nodrošinot valsts atbalstu mazajiem uzņēmējiem to ieviešanā). Uzsveram – šie pasākumi ir stingrāki nekā pieminētajās ES valstīs ar divreiz augstāku saslimšanas līmeni.

Ceram, ka Ekonomikas ministrijai izdosies aizstāvēt pircēju un uzņēmēju intereses un valdība atbalstīs saprātīgus lēmumus ilgstpējīgai ekonomikas darbībai pandēmijas apstākļos, saglabājot nepieciešamos drošības pasākumus.

Vienlaikus esam pret virkni demokrātiju pārlieku ierobežojošiem pasākumiem. Pret pienākumu pierakstīties veikala apmeklējumam vai uzstādīt attiecīgu aplikāciju. Pret videokameru uzstādīšanu pircēju izsekošanai, tajā skaitā pie ieejas un izejas no veikala. Pret preču sadārdzināšanu, nodrošinot visu kasu darbu pie tikai 20 % noslodzes (LTRK priekšlikums).

Tirgotāju prioritāte bija, ir un būs – patērētāju nodrošināšana ar nepieciešamām precēm un epidemioloģisko drošības pasākumu uzturēšanā veikalos, nevis pārliecības radīšana policijai par noteikumu izpildi un policejiskās kontroles tehniskā nodrošināšana.

Covid-19 saslimstības rādītāji pa dienām šeit

Dzirkstele.lv ARHĪVS

LTA: Par iedzīvotājiem vai pret – valdības izvēle (viedoklis)

Kategorijas