Ar Tautas frontes garu

2013. gada 12. decembris 00:00

Tikšanās dalībnieki aicināti kopā pierakstīt savas atmiņas

Uz Gulbenes bibliotēkas organizēto novada tautfrontiešu tikšanos piektdienas, 6.decembra, vakarā ieradās mazliet vairāk nekā 30 cilvēku. Rimtajos atmiņu stāstījumos asumu ienesa tautfrontiete Gaida Limmane no Gulbenes, kura savulaik aktīvi piedalījās 1991.gada janvāra barikāžu dalībnieku koordinācijā Gulbenes novadā, un Gulbenes tautfrontietis Alberts Joņins, pirmās Tautas frontes grupas dibinātājs novadā.
Ar saviem atmiņu stāstījumiem pasākumā piedalījās bijušie gulbenieši, aktīvi vietējie tautfrontieši Laima Lupiķe, Irīna Zeibārte, Juris Zeibārts, lejasciemietis Sarmis Mednis, kurš 1990.gada
4.maijā, būdams tautfrontiešu virzītais Latvijas PSR Augstākās padomes deputāts, nobalsoja par Latvijas neatkarību, Guntis Blūms no Daukstu pagasta, gulbenieši Ivars Suseklis, Nikolajs Brīvība un Valtis Krauklis, kā arī bijušais lizumnietis Aigars Kušķis.
I.Zeibārte hronoloģiski atskatījās uz Tautas frontes darbību līdz 1990.gadam, pārlapojot tālaika laikrakstu „Atmoda”, laikrakstu „Dzirkstele” un Tautas frontes Gulbenes rajona nodaļas izdevumu „Gulbene Mostas”.

Viss sākās ar Kultūras fondu
Tautas frontes kustībai šogad aprit 25 gadi. Gulbenes novadā tās pirmie iedīgļi meklējami Kultūras fonda aktivitātēs, sākot ar 1987.gadu. Organizatore bija rajona centrālā bibliotēka ar tās vadītāju L.Lupiķi priekšgalā. Tieši virs bibliotēkas pirmoreiz Atmodas gados Gulbenes novadā tika pacelts sarkanbaltsarkanais karogs, tas notika 1988.gada 24.decembrī.
Irīna Zeibārte bilda, ka bibliotēka tolaik organizēja akciju “Mēs savam novadam”, gaismā cēla novada izcilos literātus, kuru vārdi līdz tam publiski bija lielākoties noklusēti, piemēram, Andrievu Niedru, Aīdu Niedru. “Tas bija tā saucamais grāmatnieku klubs. Mēs nesām grāmatas, mainījāmies,” sacīja L.Lupiķe. Bet I.Zeibārte pieminēja arī pēc jauniešu iniciatīvas organizēto neformālo pasākumu – Pagalma svētkus -, kas Gulbenes bibliotēkas pagalmā 1987.gada 16.maijā notika pirmo reizi. “Tad mēs vēl nenojautām, ka paies daži gadi un mēs jau aktīvi iesaistīsimies politikā,” komentēja I.Zeibārte.
1987.gada 22.septembrī Gulbenē viesojās Kultūras fonda dibinātājs Imants Ziedonis. L.Lupiķe atzina, ka viņa ļoti bija aizrāvusies ar šā autora dzeju un personību, tāpēc - arī tāda atsaucība fonda idejām. “Tas, ko mēs šeit darījām, bija arī ziedojumu vākšana Stāmerienas pareizticīgo baznīcas atjaunošanai,” atcerējās L.Lupiķe. Baznīcai nemaz tik ļoti daudz palīdzēt toreiz neesot izdevies, bet “pašiem bija cilvēciski labi”. Viņai atmiņā palicis, ka ne visi šo iniciatīvu uzskatīja par prioritāru, bija arī tādi, kas teica, ka labāk vajadzējis vākt ziedojumus Gulbenes Baltās pils atjaunošanai. L.Lupiķei prieks, ka baznīca Stāmerienā tomēr ir atjaunota. Zināmā mērā tas ir tautas aktivitāšu nopelns, jo nākamais mecenāts presē izlasīja par šiem centieniem un tad piedāvāja savu atbalstu.
1988.gada 25.martā pirmo reizi Gulbenē pie dzelzceļa stacijas tika pieminēti politiski represētie. Tika atzīmēts arī 14.jūnijs, kas tagad kļuvis par tradīciju. Vasarā gulbenieši iesaistījās Kultūras fonda iniciētajā parakstu vākšanā par latviešu valodu, par sarkanbaltsarkano karogu.

Pirmais tautfrontietis – Alberts Joņins
1988.gadā pēc Latvijas Radošo savienību pirmā plēnuma, kas notika 1. un 2.jūnijā un kurā tika apzināts Latvijas okupācijas fakts, arī Gulbenes novadā nodibinājās pirmā Tautas frontes grupa. Tā izveidojās jau 26.augustā. Grupas atrašanās vieta bija Gulbenes gāzes saimniecības kantoris ar A.Joņinu priekšgalā. Tad cita pēc citas dibinājās pārējās grupas. 4.oktobrī bija novada tautfrontiešu pirmā konference, gatavojoties Latvijas Tautas frontes dibināšanas kongresam, kas bija plānots
8. un 9.oktobrī. “Kultūras namā zāle bija pilna,” atcerējās I.Zeibārte. Latvijas Tautas frontes dibināšanas kongresā no Gulbenes novada piedalījās šīs kustības vadītājs novadā Pēteris Smoļskis un I.Zeibārte. “Šis kongress ir pats svarīgākais, kas ir noticis manā sabiedriskajā mūžā,” sacīja I.Zeibārte, kura tika ievēlēta par Latvijas Tautas frontes domes locekli.
Tautas fronte iestājās par Gulbenes vēsturiskās simbolikas atjaunošanu, par ģerboni ar sudraba gulbi uz melna fona, par vecajiem ielu nosaukumiem – O.Kalpaka iela Sarkanarmijas ielas vietā, Ābeļu iela O.Oškalna ielas vietā, Ozolu iela Komjaunatnes ielas vietā. I.Zeibārte atcerējās, ka tolaik tautfrontiešiem bijusi laba sadarbība ar laikrakstu “Dzirkstele”, kura redaktors tobrīd bija Ojārs Sirmais. 1988.gadā notika pirmais Lāčplēša dienai veltītais pasākums, tas noritēja vecajā pilsētas kapsētā. 17.novembrī kultūras namā bija pirmais valsts proklamēšanai veltītais pasākums.

Brīvības pieminekļa atjaunošana
1989.gada vasarā Tautas frontes grupas un darba kolektīvos notika aptauja par aicinājumu par kursu uz Latvijas neatkarību. 91 procents aptaujāto Gulbenes novadā šo aicinājumu akceptēja. Tas bija arī ziedojumu vākšanas laiks Gulbenes Baltās pils un Brīvības pieminekļa atjaunošanai. Saglabājusies informācija par dažiem ziedotājiem Brīvības piemineklim un naudas summām: rajona KUK darbinieki – 400 rubļi, rajona slimnīcas darbinieki – 100 rubļi, agrokooperatīvā biedrība – 343 rubļi, kapela “Senči” (koncerta ienākumi) – 630 rubļi, Gulbenes luterāņu draudze – 175 rubļi, “Lauktehnikas” darbinieki – 240 rubļi, Septītās dienas adventistu draudze – 97 rubļi, rajona kooperatīvās un valsts celtniecības starpsaimniecību apvienības darbinieki – 1009,50 rubļi, ziedojumi no Pagalma svētkiem – 30 rubļi, ziedojumi no “Aromāta” ziedu izstādes – 61 rublis. Atjaunotais Brīvības piemineklis Gulbenē gan tika atklāts vēlāk – 1992.gadā.
Baltijas ceļš 1989.gada 23.augustā. Dalība tajā bija nozīmīga arī Gulbenes novada tautfrontiešiem. Savukārt septembrī tautfrontieši organizēja talku sēriju Gulbenes vecajos kapos, lai sakoptu Pirmajā pasaules karā kritušo latviešu karavīru apbedījumu vietas. Sākās arī Gulbenes Brīvības pieminekļa atjaunošanas darbi, tika atrakti šajā vietā pamati un atrasta 1928.gadā tajos iemūrētā kapsula. Varēja sākties restaurācija, kuru veica tēlnieks Ojārs Feldbergs.
1989.gadā no 7. līdz 8.oktobrim notika Latvijas Tautas frontes kongress, kurā gulbeniešus pārstāvēja I.Zeibārte un J.Zeibārts (tolaik rajona nodaļas priekšsēdētājs), Saulcerīte Indričeva, Hermanis Breikšs un Andris Vasiļjevs. Togad 7.novembrī darbaļaužu gājienā Gulbenē tautfrontieši pirmoreiz gāja atsevišķā kolonnā ar sarkanbaltsarkano karogu. 11.novembrī Lāčplēša dienai veltītais pasākums jau notiek vēl neatjaunotā Brīvības pieminekļa vietā. 18.novembrī Gulbenes novada cilvēki masveidā devās uz Rīgu, lai piedalītos manifestācijā Daugavas malā.19.novembrī Gulbenes kultūras namā notika Latvijas valsts svētkiem veltīts tematisks uzvedums. 2.decembrī no Gulbenes luterāņu baznīcas pārapbedīšanai bojāejas vietā – Litenē - tika izvadīti 11 Latvijas armijas karavīri, kuri gājuši bojā 1941.gada vasarā.
“Sākās demokrātiskais varas pārņemšanas process. Galvenā aktivitāte bija Latvijas PSR Augstākās padomes vēlēšanas. Mēs vienojāmies atbalstīt S.Medņa, Pētera Laķa un Pētera Gabranova kandidatūras,” atcerējās I.Zeibārte. Kā zināms, visi šie kandidāti arī tika ievēlēti. P.Laķis arī atbalstīja gulbeniešu sāpi par videi un cilvēkiem kaitīgo lokatoru aizvākšanu Gulbenē.
1990.gada 2.janvārī iznāca Tautas frontes vietējā izdevuma “Gulbene Mostas” pirmais numurs. Laikraksts maksāja 15 kapeikas, un tā metiens bija 3000 eksemplāru. 30.janvārī tika paziņots, ka Gulbenes Brīvības pieminekļa atjaunošanai 5000 rubļus iemaksājusi Raiņa kolhoza valde.
11.aprīlī notika pirmā talka, sekojot aicinājumam novadā sakopt visus karavīru kapus bez šķirošanas. 8.martā “Dzirkstele” bija atbrīvojusies no piederības partijai un rajona padomei, tā kļuva par neatkarīgu laikrakstu.

Fakti

◆ Uz 1988.gada 28.oktobri Gulbenes novadā (toreiz – rajonā) bija 18 Tautas frontes grupas, kuru vadīji vai to vietnieki bija: Galgauskā – Austra Karole, Litenes pansionātā – Alfrēds Priedeslaipa, Lizumā – Jānis Bokta, Rankā – Imants Bogdanovičs, Staros – Staņislavs Tarass, kolhozā “Komunārs” - Sarmis Mednis, Lejasciema vidusskolā – Inta Balode, kolhozā “Gulbene” - Voldemārs Mezītis, Krišjāņa Valdemāra skolā – Baiba Muceniece, gāzes saimniecības kantorī – Alberts Joņins, Gulbenes 1.vidusskolā – Biruta Kūliņa, rajona centrālajā slimnīcā – Valdis Liepiņš, Gulbenes aptiekā – Ilze Semjonova, autokombinātā – Ilgonis Rags, celtniecības apvienībā – Dzintars Pličs, Gulbenes mežrūpniecības saimniecībā – Pēteris Smoļskis, kultūras darbinieku grupā – Juris Zeibārts un Pēteris Liepa.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Ar Tautas frontes garu

Kategorijas