Dzirkstele.lv ARHĪVS

Seko katrai govs kustībai

Malda Ilgaža

2013. gada 12. decembris 00:00

517
Seko katrai govs kustībai

Jau divus mēnešus zemnieku saimniecībā „Lācīši” jaunajā slaucamo govju novietnē govīm uz kājas ir specifisks čips. Ar tā palīdzību iespējams precīzi noteikt laiku, kad gotiņa vēlas „tikt pie vīra”. Šodien saimniecībā pulcējas lielo ganāmpulku īpašnieki gan no Gulbenes novada, gan arī kaimiņu novadiem, lai no firmas „GEA Farm Technologies” pārstāvjiem uzzinātu, kā šī sistēma darbojas un kāds no tās ir saimniecības ieguvums.
„Sistēma šajā neilgajā laikā jau ir sevi ļoti labi parādījusi, un tagad ir grūti iedomāties, kā līdz šim bez tās varējām iztikt. Katrai govij uz kājas ir speciāls čips ar savu numuru, kas automātiski seko katrai govs kustībai. Palielinoties govs kustību intensitātei, kas norāda uz to, ka govs meklējas, tas parādās arī datorā. Lopkopējam vairs nav jāseko govīm, tikai jākonstatē tas mirklis, kad jāveic mākslīgā apsēklošana. Sistēma norāda, kad govs ir laižama ciet, kā arī seko visam tālākajam procesam,” stāsta zemnieku saimniecības “Lācīši” saimnieks Stanislavs Gžibovskis.

Datoru nevar piemānīt
Zināt pareizo govs apsēklošanas laiku ir būtiski tāpēc, kas tas ļauj saīsināt atnešanās intervālus. Precīza laika noteikšana uzlabo arī apsēklošanas rezultātus, samazina neproduktīvas izmaksas un uzlabo kopējo piena ražošanu un rentabilitāti. Jo ganāmpulks ir skaitliski lielāks, jo vairāk iespējams ietaupīt, izmantojot šo sistēmu. Tā palīdz konstatēt arī slēptu meklēšanos, kā arī aktivitātes datus par katru govi uzglabā ilgāku laiku, tādēļ ir iespējams izsekot vairākiem meklēšanās cikliem.
„Bija iespējams tikties ar šīs sistēmas piegādātājas firmas pārstāvjiem. Noklausoties viņu stāstījumu, padomāju, ka šī sistēma varētu sevi labi apliecināt un atmaksāties, jo augstražīgās govis meklējas ļoti klusi un ļoti īsu laika sprīdi. Dažkārt šo momentu ir pat grūti pamanīt, bet datoru piemānīt nevar. Viss skaidri redzams,” piebilst saimnieks. Uzticību firmas piedāvājumam viesis arī tas, ka tā pati firma veikusi arī jaunās novietnes aprīkojumu.
Šobrīd saimniecībā 2012.gada nogalē ekspluatācijā nodotajā jaunajā modernajā novietnē ir 180 slaucamas govis. Aptuveni 57 govīm, par kurām zināms, ka tās meklēsies, ap kāju ir čips. Pēc tam, kad meklēšanās laiks ir noskaidrots, čipu noņem un izmanto citām govīm.

Veido augstvērtīgu ganāmpulku
S.Gžibovskis stāsta, ka saimniecībā pagaidām ganāmpulkā ir dažādas šķirnes lopi, bet nopietni tiek strādāts pie augstvērtīga ganāmpulka izveides. 15 govis jau ir izbrāķētas, bet atsevišķi atlasītas augstražīgās, kā arī gaļīgās govis. Ļoti daudz tiek strādāts pie lopu barošanas programmas, jo saimnieki pārliecinājušies, ka tai ir ārkārtīgi liela nozīme izslaukuma palielināšanā. Šobrīd no govs slauc 23 litrus dienā, bet gadā tiek iegūti 6000 litru piena. Pārstrādei pienu nodod akciju sabiedrībai „Rankas piens”. S.Gžibovskis atzīst, ka visus šos gadus sadarbība bijusi laba, jo regulāri tiek saņemta atlīdzība par piegādātā piena daudzumu. „Ir prieks nodarboties ar piena lopkopību, jo par pienu maksā normālu cenu un, iespējams gūt labus izslaukumus. Es jau esmu teicis, ka šis bija smags, bet veiksmīgs gads. Lielākā problēma - laikā atlīdzināt bankas aizdevumu, jo pamatīgi „iegrieza” jaunās novietnes celtniecība. Tās projekta kopējās izmaksas rēķināmas 606 tūkstošos latu. Uzskatu, ka tagad saimniecībā viss ir sakārtots tā, ka ir tikai jāstrādā,” saka S.Gžibovskis. Šogad konkursa „Sējējs 2013” nominācijā „Lauku attīstības projekts lauksaimniecībā” „Lācīši” saņēma veicināšanas balvu. Raudzīt to, kā notiek saimniekošana, brauc zemnieki arī no citiem novadiem. Būtībā „Lācīši”, kur tiek apsaimniekoti aptuveni 1300 hektāri un strādā vairāk nekā 20 cilvēki, līdzinās nelielam kolhozam, kurā ir moderns zālāju sēklu šķirošanas punkts, rapša eļļas spiestuve un kaltēšanas pakalpojumi, kaltes, graudu uzglabāšanas bunkuri un moderns lauksaimniecības tehnikas parks.