Nav profesionalitātes

2013. gada 12. decembris 00:00

Man ir trīs notikumi, kas rada prieku un ļauj pārvarēt šobrīd notiekošo ārprātu. Es tik sen neesmu pati no sirds priecājusies. Kādam šķitīs, ka esmu traka, ja šajā brīdī, kad Rīgā notikusī traģēdija nav pagātne, runāju par to, kur meklēt prieku. Es paliku gaiša šajā tumšumā, redzot, ka dēls 18.novembra svinīgajā pasākumā, kas notika Lizumā, nesa Latvijas karogu. Es tā pa īstam ieraudzīju, kāds ir mans dēls! Mana mamma 18.novembrī saņēma Lizuma pagasta balvu par mūža ieguldījumu Lizuma aptieku darbā. Esmu laimīga, ka viņa joprojām man ir. Priecājos, uzzinot, ka deju skolotāja Dainuvīte Putniņa ir saņēmusi augsto valsts apbalvojumu Triju Zvaigžņu ordeņa Goza zīmi. Ja mums apkārt ir tādi cilvēki, tad arī slimības, no kurām neesam pasargāts neviens, pienāk un atkal aiziet.
Slimības apzīmē ar diagnožu kodiem, bet katrs cilvēks vienu un to pašu slimību izslimo citādāk. Tas ir tāpēc, ka cilvēks vienmēr ir viens ar savu slimību. Esmu sapratusi, cik ļoti mēs neesam gatavi nopietni slimot. Cilvēki aptiekā dusmojas, ja aptiekas darbinieks pajautā, kāds jums ir klepus, un atbild: „Klepus kā klepus.” Man kā aptiekas darbiniecei ir svarīgi saprast, kāds ir klepus, jo gribu būt sava darba profesionāle. Manuprāt, daudzas nebūšanas valstī ir radušās no tā, ka ļoti daudziem cilvēkiem ir vajadzīgā izglītība, lai veiktu konkrētus darba pienākumus, bet nav profesionalitātes. Es dusmojos par to, ka mēs uzdodamies par izglītotiem speciālistiem, bet neesam profesionāļi savā vietā.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Nav profesionalitātes

Kategorijas