Vislielākā dāvana – kopā būšana

2013. gada 13. decembris 00:00

1047

Lazdiņu ģimenē arī bērni atzīst, ka vecāki nekad nav žēlojuši spēkus savu bērnu dēļ

Arī šogad, turpinot iepriekšējos gados iedibināto tradīciju, Valsts prezidents Andris Bērziņš un viņa kundze Dace Seisuma aicināja ģimenes no dažādām Latvijas pilsētām un novadiem, lai kopīgi iedegtu Ziemassvētku egli pie Melngalvju nama. Starp šīm 17 ģimenēm bija arī Stradu pagasta saimniecības “Aizpurieši” saimnieki Aina un Jānis Lazdiņi ar bērniem Laumu, Māru, Jāni un Jāņa sievu Daci.

Pārsteigums un pagodinājums
A.Lazdiņa saka, ka jutušies pārsteigti, bet arī patīkami pagodināti, saņemot ielūgumu doties pie prezidenta. “Protams, mēs atcerēsimies šo pieņemšanu – ne kuram katram izdodas pabūt kopā un aprunāties ar prezidentu, kurš sarunās izrādās vienkāršs cilvēks un ir gatavs diskutēt par dažnedažādām tēmām, nebijām redzējuši arī Melngalvju namu, kas ir ļoti skaists. Interesanti, ka brīdī, kad ārā iededzām eglīti, ļoti spēcīgi lija lietus, arī tas paliks atmiņā. Atcerēsimies arī visas šīs ģimenes, kuras kopā ar mums bija ieradušās uz pasākumu, bērnus un viņu priekšnesumus. Paskatoties uz visām šīm ģimenēm, bija liels prieks, ka mums Latvijā ir šādas stipras ģimenes,” saka A.Lazdiņa.

Mazliet par maz laika
Arī pašu Lazdiņu ģimenē Ziemassvētki ir svinēti visos laikos. Ziemassvētku gaidīšana vienmēr iesākās ar adventes vainaga pīšanu, ko parasti uzņēmās meitenes, svētkos tika pušķota arī eglīte. “Kad bērni bija mazāki, zem eglītes vienmēr bija paslēptas mazas dāvaniņas, visiem bija jāskaita dzejolīši – šī tradīcija turpinās, tikai tagad bērni jau ir lieli un katrs ir savā dzīvē, tādēļ Ziemassvētku vakaru mēs pavadām klusām un mierīgi divi vien ar Jāni, bet bērni atbrauc pie mums 25. un 26.decembrī,” stāsta A.Lazdiņa. Viņa piebilst, ka nekādu īpašu tradīciju svētku svinēšanā gan viņiem neesot bijis, jo vienmēr visam mazliet pietrūcis laika – vienmēr bijuši aizņemti darbos. Aina un Jānis jau 1991.gadā sāka pamazām saimniekot un 1995.gadā tika nodibināta saimniecība. Bērni tajā laikā vēl bija pavisam mazi. “Reizēm arī izskanēja pārmetumi, ka citi bērni var skriet un spēlēties, bet viņiem ir jāstrādā. Tagad, protams, viņi uz to visu skatās daudz citādāk, bet maziem to bija grūti izprast.” Tagad, kad bērni ir izauguši, vecāki spriež, ka laiks ir aizsteidzies ļoti ātri un ka varbūt tomēr vairāk vajadzējis veltīt laiku bērniem. Taču, kā saka Jānis – tāds ir nežēlīgais kapitālisms! “Jāstrādā, lai arī bērniem kaut ko vairāk varētu atļauties! Vienmēr esam centušies darīt visu iespējamo bērnu labā!” piebilst Jānis. Un bērni to novērtē – ne jau velti abas meitas ar lielāko prieku izmanto katru iespēju atbraukt uz mājām – pie vecākiem. Un ne jau velti dēls turpina tēva iesāktos darbus!

Mīl savu Latviju
Aina un Jānis priecājas, ka viņu bērni – gan abas meitas, gan arī dēls – ir tepat Latvijā un viņiem neesot bijusi doma braukt kaut kur prom. “Abi vecākie bērni noteikti nebrauks, par jaunāko meitu Laumu gan vēl nav īsti zināms,” saka Jānis. Aina gan piebilst, ka Lauma varētu doties uz ārzemēm, lai padziļinātu savas zināšanas. “Pirms kāda laika viņa četrus mēnešus studentu apmaiņas programmā studēja Itālijā, taču pēc tam atzina, ka mājās esot labāk. Protams, aizbraukt, apskatīties ir labi, bet ne dzīvot. Tādā ziņā man šķiet, ka visos mūsu bērnos iekšā mīt Latvijas mīlestība un patriotisma jūtas. Arī es pati laikam ļoti mīlu šo zemi. Kad mēs, piemēram, kaut kur braucam ar mašīnu, kaut vai tas ir arī pavisam pelēkā laikā, sēžot blakus, skatos visapkārt, priecājos par dabu un man gavilē sirds. Domāju, ka arī bērni diez vai spētu aizbraukt pavisam prom no šejienes,” saka Aina.

Prieks par bērnu izvēli
Aina un Jānis stāsta, ka bērni ir ļoti patstāvīgi - paši dzīvē pieņēmuši savus izaicinājumus, svarīgus lēmumus. Māra ir absolvējusi Latvijas Universitātes Moderno valodu fakultāti un pēc tam ieguvusi maģistra grādu sabiedriskajās attiecībās biznesa augstskolā “Turība”. Jau pāris gadus viņa strādā kādā tūrisma firmā Rīgā. Lauma šogad iegūs bakalaura grādu politikas zinātnē Latvijas Universitātē. “Dēls Jānis ieguva zemkopja specialitāti Jaungulbenes profesionālajā vidusskolā, bet vakarskolā ieguva vidējo izglītību un pēc tam iestājās Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijā. Taču jau pēc vidusskolas absolvēšanas viņš bija izlēmis, ka paliks plecu pie pleca kopā ar tēvu, strādājot saimniecībā. Mums ir prieks, ka ir kāds, kurš turpina mūsu iesākto. Dēls šogad nodibināja ģimeni, un mūsu ģimeni ir papildinājusi vēl viena meita - Dace. Prieks, ka arī meitenes ir izvēlējušās savus dzīves ceļus un ir apmierinātas ar tiem,” saka Aina. Saviem bērniem Aina ar Jāni novēl, lai dzīvē nekad netrūkst veiksmes un mīlestības, lai ir arī drošības sajūta un lai izdodas saglabāt mīlestību pret mūsu zemi un mājām.

Lazdiņu bērni par ģimeni

Lauma Lazdiņa ◆ “Bija ļoti patīkami saņemt ielūgumu iedegt egli kopā ar prezidentu, tomēr nepameta sajūta, ka mūsu novadā vēl ir tik daudz ģimeņu, kas būtu pelnījušas to izbaudīt! Pasākums bija sirsnīgs, un novērtēju to, ka bija iespēja nesteidzīgi izbaudīt ģimenes kopā būšanu, jo ikdienā visiem tā vienkārši sanākt un būt kopā nemaz tik bieži nesanāk! Man ir brīnišķīga un stipra ģimene! Vecāki nekad nav žēlojuši savus spēkus mūsu dēļ un noteikti ir mans etalons tajā, cik daudz var panākt, strādājot ar mīlestību. Liels paldies viņiem, ka ļāvuši augt, patstāvīgi pieņemot lēmumus, un vienmēr ir atbalstījuši tajos! Cieņa pret citiem, pret zemi, kurā dzīvojam, atbildība par saviem vārdiem un darbiem ir neliela, bet ļoti vērtīga daļiņa no tā, ko esam mācījušies no mūsu vecākiem. Savu bagātību es vispirms vērtēju pēc cilvēkiem, kas man ir līdzās, kuri man ir vistuvākie, un ziniet, es esmu pasakaini bagāta! Paldies par to maniem mīļajiem!”

Māra Lazdiņa ◆ “Šis elitārais ielūgums mums bija pārsteigums. Elitārs, jo ne jau katru dienu ir iespēja parunāt ar prezidentu pēc kopīgi uzņemtas bildes un ne katrus Ziemassvētkus ielūdz iedegt kopīgi eglīti pie Melngalvju nama. Vecāki noteikti ir pelnījuši šādu atzinību! No viņiem mums ir augsta atbildības sajūta. No viņiem esam iemācījušies mīlēt darbu un cienīt citus. Mamma un tētis noteikti ir mani paraugi. Es viņus apbrīnoju!”

Jānis Lazdiņš ◆ “Mums bija liels pagodinājums ierasties un tikt uzņemtiem īpašo ģimeņu statusā, kā arī priecēja acis un sirdis šīs kuplās daudzbērnu ģimenes. Mēs katrs savā būtībā esam atšķirīgs un citādāks - tas bija tas, ko saskatīju ģimenēs. Katrai ģimenei bija savs priekšnesums, par kuriem es biju patīkami pārsteigts, jo Latvijā ir daudz talantu. Saviem vecākiem vispirms man ir jāsaka paldies, ka ir devuši mums savu dzīves skolu, ielikuši pamatus, lai mēs paši ietu savu izvēlēto ceļu. Varu būt lepns par sevi un savām māsām, jo esam izauguši par krietniem cilvēkiem! Ģimene un tās mīlestība ir liela vērtība, ko nevar aizstāt ne ar ko citu uz šīs pasaules. Stipra, saliedēta ģimene - to vēlētos redzēt katrā latvietī, jo ģimene ir sabiedrības pamats!”

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Vislielākā dāvana – kopā būšana

Kategorijas