Dzirkstele.lv ARHĪVS

ZZS: vilcēji - pirmais piecnieks

Malda Ilgaža

2011. gada 9. septembris 16:32

804
ZZS: vilcēji - pirmais piecnieks

Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Vidzemes sarakstā ir 30 deputātu kandidāti, kuru vidējais vecums ir 46,8 gadi. Nevienam deputātu kandidātam nav ārvalstu pilsonības. No visiem deputātu kandidātiem 25 ir vīrieši. Sievietes ir tikai 5. Visiem deputātu kandidātiem, izņemot vienu, ir augstākā izglītība. Šajā sarakstā vecākajam deputātu kandidātam ir 62 gadi, bet jaunākajam - 27 gadi. 8 deputātu kandidāti jau strādājuši 10.Saeimā. Vidzemes sarakstā iekļautie cilvēki ir no dažādiem novadiem. Trīs ir no Gulbenes novada. Pārlūkojot sarakstu, jāsecina, ka tā "vilcēji" - pirmais piecnieks - ir mums jau zināmas personas ar pieredzi politikā. ZZS no citām partijām atšķiras ar to, ka tā nav atbrīvojusies ne no viena kandidāta, kas liecina par lielu pašpārliecinātību.

Kandidāts ar pieredzi kinomākslā Vidzemes vēlēšanu apgabala deputātu kandidātu sarakstā pirmais kārtas numurs ir Jānim Dūklavam, kurš sevī spējis apvienot lauksaimnieku un politiķi. Novembrī viņam paliks 59 gadi. Pēc profesijas J.Dūklavs ir inženieris - mežkopis, kurš itin labi orientējies arī alus ražošanā, būdams SIA "Piebalgas alus" valdes priekšsēdētājs. Pēc kļūšanas par zemkopības ministru, viņš valdē "iebīdījis" savu sievu Ināru.

 

Lai gan pēc referenduma par 10.Saeimas atlaišanu J.Dūklavam nebijis īsti skaidrs, vai viņš kandidēs ārkārtas vēlēšanās, tomēr tagad deputātu kandidāts esot gatavs cīkstēties Latvijas lauku labā. Jāteic, ka pieredze miljonu meklēšanā šim vīram jau ir, jo J.Dūklavs ir viens no četriem kino dokumentālista Anša Epnera dokumentālās filmas "Četri meklē miljonu" varoņiem, kurš kopā ar vēl trim studijbiedriem pelnīja miljonu rubļu, lai no parāda glābtu Cēsu rajona kolhozu "Piebalga".

 

Vēlāk 16 gadus J.Dūklavs bija šī kolhoza priekšsēdētājs. Lai gan zemnieki iebilst, ka deputātu kandidāts iestājas par lielo lauku saimniecību attīstību, tomēr šobrīd viņš vēlas taisnīgu tiešo maksājumu sistēmu arī Latvijas zemniekiem pēc 2013.gada. Izmantojot administratīvos resursus, lauksaimniecības ministrs pirmsvēlēšanu laikā apmeklēja arī Gulbenes un Alūksnes novadus.

 

Centrālās vēlēšanu komisijas mājas lapā uzzinām, ka kandidāta īpašumā un pārvaldījumā ir zeme Brocēnu un Jaunpiebalgas novadā. Trīs dažāda izlaiduma gadu automašīnas un traktors. Kandidāta parādsaistību summa ir 64 900 eiro. Viņš aizdevis 265 190,07 eiro, 63 658 latus un 35 500 ASV dolārus. J.Dūklavam pieder kapitāla daļas SIA "Piebalgas alus", SIA "Tondo" un SIA "SELDIJS". Skaidrās naudas uzkrājumi bankā ir 12 000 ASV dolāru, 10 000 eiro un 6000 latu. Prāvi ir arī bezskaidrās naudas uzkrājumi. Valsts ieņēmumu dienesta mājas gūtā informācija liecina, ka 2010.gadā J.Dūklava alga bijusi 18 956 lati.

 

Dēvē par zaļo misionāru

Ingmārs Līdaka, kurš sarakstā startē ar otro kārtas numuru, politisko pieredzi ir apguvis 9. un 10. Saeimā. Politiskajā vēsturē viņš paliks nezūdošs ar savu uzsaucienu "Aizver muti!", kas jau kļuvis par populāru teicienu. 2009.gada oktobra Saeimas sēdes laikā, izskatot likumprojektu par Latvijas karoga likumu, I.Līdaka zaudēja savaldību un savas runas laikā no tribīnes uzkliedza deputātam Nikolajam Kabanovam, tādējādi reaģējot uz skaļām deputātu sarunām. Bijis ZZS frakcijas vadītāja A.Brigmaņa vietnieks. Darbojies dažādās komisijās. I.Līdaku dēvē arī par zaļo misionāru.

 

1989.gadā deputāta kandidāts sācis strādāt Rīgas Zooloģiskajā dārzā kā lektors un jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks. Intervijā žurnālam "Vides Vēstis" I.Līdaka teicis, ka nekad nekļūtu par vides ministru, jo apzinās, ko var un ko nevar. Viņš labprātāk gribētu būt plecs, uz kura atspiesties, nevis darboties ar papīru kaudzēm. Arī uz jautājumu, vai viņam patīk strādāt Saeimā, deputāta kandidāts atbildējis, ka tas neesot viņa mērķis, bet diemžēl tur netiekot ievēlēti citi, kuri arī izprot "zaļo" domāšanu, kā arī no dzīves esot jāņem tas, ko tā dod. Augustā I.Līdakam palika 45 gadi. Ģimenē ir divi bērni. 2010.gadā viņš algā saņēmis 17 653,86 latus, kā arī 4782 latu kompensāciju un 874 latu autoratlīdzību.

 

Gatavs "vētīt" izglītību

Trešais ZZS Vidzemes sarakstā ir Rolands Broks, kurš vēl nav paspējis pavadīt pat gadu izglītības un zinātnes ministra amatā. 52 gadus vecais jurists un politiķis ar pirmo piegājienu pagājušā gada 2.oktobrī, kandidējot no ZZS saraksta nu jau gāztās 10 Saeimas vēlēšanās netika ievēlēts. Tikai tad, kad tā paša gada novembrī Saeima apstiprināja Valda Dombrovska otro valdību, R.Broks kļuva par ministru. Neilgi pēc kļūšanas par ministru kā prioritāti viņš izvirzījis augstākās izglītības sakārtošanu, kā arī skolotāju darba algu neaizskaramību.

 

Deputātu kandidāts ir bijis advokāts, kā arī pirms septiņiem gadiem dibinājis zvērinātu advokātu biroju "Broks & Partneri". Pirms trim gadiem šā biroja darbība ir apturēta. R.Broks bijis arī labklājības ministra padomnieks un šobrīd savas vadītās ministrijas padomnieks juridiskajos jautājumos. Saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas ziņām viņa parādsaistību summa ir 93 598 eiro. Skaidrās naudas uzkrājumi ir nelieli. Par darbu ministrijā J.Broks pērn saņēmis algu 15 758,40 latus, kā arī algu Valsts kancelejā - 3342,38 latus.

 

Brīvajā laikā J.Broks aizraujas ar literatūras lasīšanu, vēstures izzināšanu un medībām, kā arī divu bērnu audzināšanu. Ar viņu vienlīdz labi var sazināties latviski, krieviski un franciski.

 

Politiķis, kas nemīl "uzbāzties"

Vidzemes sarakstā ar lielāko politisko pieredzi trīs iepriekšējās Saeimās ir bijušais tautpartejietis, diplomētais ekonomists, 50 gadus vecais Māris Kučinskis, kuram ticis ceturtais kārtas numurs. Viņš savulaik ir bijis Valmieras pilsētas domes priekšsēdētājs, Tautas partijas Saeimas frakcijas vadītājs, kā arī reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministrs. Būdams Valmieras "galva", M.Kučinskis pirms vairāk nekā 10 gadiem panāca, ka Valmierā tiek aizliegta alkohola tirdzniecība naktīs. Vairākus gadus viņš "zvērējis" uzticību Tautas partijai, tomēr kapitulējis savējo - valmieriešu priekšā, jo piekritis startēt Saeimas ārkārtas vēlēšanās no šīs partijas saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabalā, kā galveno argumentu minot saikni ar cilvēkiem reģionos. Ja Valmieras biedri nebūtu izteikuši šo piedāvājumu, viņš pats nevienam politiskajam spēkam virsū nebūtu bāzies, un politikā diezin vai vispār iesaistītos.

 

M.Kučinskis neslēpj, ka interesi par viņu izrādījusi arī "Vienotība". Kandidāta īpašumā ir dzīvojamā māja un zeme Strenču novadā. Deputātu kandidāts brauc ar 2006.gada izlaiduma "Škoda Octavia". Viņa parādsaistību summa ir 21 070,15 eiro. 2010.gadā viņa deputāta alga kopumā ir 19 851,18 lati, bet kompensācija - 5233,57 lati.

 

Saeimu uzskata par koleģiālu institūciju

Piektais kārtas numurs šajā sarakstā ticis jūrmalniecei, bijušajai Jūrmalas domes priekšsēdētājai, diplomētajai arhitektei Inesei Aizstrautai. Šo deputātu kandidāti sabiedrība par atklātību "Delna", pamatojoties uz laikraksta "Diena" un ziņu aģentūras "Leta" informāciju, raksturo kā amatpersonu ar apšaubāmu reputāciju, kas raisa aizdomas par neētisku rīcību vai iesaisti ar korupciju saistītās darbībās.

 

I.Aizstrautai izteikti pārmetumi par solījumu nepildīšanu, neizprotamu balsojumu, savlaicīgu nereaģēšanu uz iespējamiem pārkāpumiem un administratīvo resursu tērēšanu savai publicitātei. 54 gadus vecā politiķe ir mainījusi arī politiskās partijas. Pirms sešiem gadiem Jūrmalas domē viņa ievēlēta no "Jaunā laika", bet pēc izslēgšanas no partijas rindām par strīdiem saistībā ar grozījumiem Jūrmalas pilsētas attīstības plānā kādu laiku bijusi bezpartejiskā.

 

Pati I.Aizstrauta, atbildot uz interneta portālā "gudrasgalvas" uzdotajiem jautājumiem, atbild, ka Jūrmalas domi vadījusi godprātīgi, bet tas nepaticis ieinteresētajām pusēm, tāpēc viņa "gāzta". Neilgi pirms pašvaldību vēlēšanām pagājušā gada aprīlī I.Aizstrauta iestājusies Latvijas Zaļās partijas rindās.

Kandidātei īpašumā ir dzīvoklis Rīgā, 2000.gada izlaiduma automašīna, 8000 latu skaidrās naudas uzkrājumi, kā arī bezskaidrās naudas uzkrājumi akciju sabiedrībā "Swedbank" 29 000 eiro. Babītes novada pašvaldība viņai pērn izmaksājusi 4478,11 latu algu, bet Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras pabalsts bijis 4295,69 lati.

Izslēdz par nelikumībām

Vidzemes velēšanu apgabalā ZZS deputātu kandidātu sarakstā ar devīto kārtas numuru startē arī no Latvijas Zaļas partijas izslēgtā Iveta Grigule. Par izslēgšanas iemeslu tiek minēts Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sods par nelikumībām 10.Saeimas priekšvēlēšanu kampaņā. Tā rezultātā Latvijas Zaļajai partijai un ZZS tika liegts valsts finansējums nākamās priekšvēlēšanu kampaņas izdevumu segšanai, kas ir 95 000 latu. Viņa izslēgta arī saistībā ar publiska viedokļa paušanu, kas pretrunā ar Latvijas Zaļās partijas programmu.

 

I.Grigule ir pirmā, kas parakstīja iesniegumu Saeimas prezidijam par Andra Bērziņa izvirzīšanu valsts prezidenta amatam, uzskatot, ka Bērziņš būs prezidents tautai. A.Grigule bija 10.Saeimas deputāte. Bijusi Mārupes novada domes deputāte, strādājusi Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā par departamenta direktori, bijusi Jūrmalas pilsētas domes izpilddirektora Gata Trukšņa (LPP) palīdze un pašvaldības SIA "Jūrmalas attīstības projekti" valdes priekšsēdētāja.

 

Valsts ieņēmumu dienesta mājas lapā uzzināms, ka I Grigule 2010.gadā saņēmusi algu Mārupes novada domē un Saeimā. Ir piešķirtas kompensācijas un subsīdijas, strādājot gan akciju sabiedrībās, gan sabiedrībās ar ierobežotu atbildību.

 

 

Vidzemes sarakstā - arī trīs mūsu novada deputātu kandidāti

Ar 20. kārtas numuru startē bijušais lizumnietis, Banku augstskolas profesors Jānis Grasis, kurš tagad ir rīdzinieks ar īpašumiem Lejasciemā. 10.Saeimas vēlēšanās 40 gadus vecais J.Grasis startēja ar 24. kārtas numuru, bet tagad ir pakāpies augstāk, šo numuru atstājot jaungulbenietim, Gulbenes novada domes Tehniskās nodaļas vadītājam Alvilam Pētersonam. 25. kārtas numurs sarakstā ir litenietim, zemniekam un Gulbenes novada domes deputātam Gunāram Ciglim. Viņš atzīst, ka diemžēl esot atvirzīts uz saraksta beigu daļu. Savukārt A.Pētersons savu pozīciju sarakstā vērtē pozitīvi, jo viss taču esot vēlētāju rokās. Visi trīs Gulbenes novada pārstāvji esot gatavi lemt par izmaiņām likumos, lai Latviju izvestu no krīzes.