Briežkopība – ilgtermiņa process

2013. gada 19. decembris 00:00

1026

Saimnieks Mareks Pušpurs ir pārliecināts, ka tirgus iespējas jāmeklē ne tikai Latvijā, bet arī ārzemēs

Savulaik briežudārza „Mežsētas” izveidē tika investēts vairāk nekā pusmiljons latu, tam piesaistot Eiropas fondu līdzekļus. Savulaik lieli līdzekļi izlietoti teritorijas iežogošanai ar 2,4 metrus augstu stiepļu pinumu, kas spēj izturēt divarpus tonnu lielu triecienu, šķirnes dzīvnieku iegādei, lielā pagraba, graudu glabātavas izbūvei un citam. Ja sākotnēji tas bija risks, tad šobrīd „Mežsētās” turpina pilnveidot saimniekošanu, apzinoties, ka briežu audzēšana ir ilgtermiņa process.
Rūpīgāk ieskatoties, pamanāms, ka brieži atšķiras gan pēc ragu žuburu formas, gan auguma. Mareks Pušpurs, kam zināmi visi briežu audzēšanas noteikumi, stāsta, ka, piemēram, no Polijas, Lietuvas, Holandes un Ungārijas atvestie brieži ir augumā lielāki, toties ragi nav tik žuburaini. Savukārt no Anglijas atvestie ir augumā mazāki, toties ragi skaistāki. Izteikti mazas augumā ir angļu briežu mammas. Izrādās, ka brieža izcilību nosaka ne tikai ragu kuplums, bet arī eksterjers.

Bīstamais auru laiks
„Janvārī notiks dzīvnieku skaitīšana. Esam šķirnes briežu audzēšanas saimniecība, tāpēc katru gadu briežu vērtēšanu veic sertificēts vērtētājs, kurš saimniecībā pavada vairākas dienas, novērtējot dzīvnieka ārējo izskatu. Katru gadu tiek vērtēti arī ragi. Ganāmpulkā mums ir vairāki skaistu ragu īpašnieki,” lepojas saimnieks, norādot uz briedi, kas šogad ieguvis pirmo vietu ikgadējā ragu vērtēšanā savā vecuma grupā un kategorijā.
Izrādās, ka auru laikā, kas ir no septembra līdz novembrim, visbīstamākie ir tie briežu buļļi, kam ragi līdzinās spīlēm, jo ar tādiem iespējams pretinieku ne tikai pamatīgi ievainot, bet nogalināt. Mareks stāsta, ka bijuši gadījumi, kad divi briežu buļļi cīnās, trešais no malas novērtē spēcīgāko konkurentu un ar ragiem iedur tam sānos. Tāpēc, domājot par selekciju, spīļragu formas brieži tiek izņemti no ganāmpulka. „Auru laikā aplokā labāk neuzturēties, jo briežu buļļi visu, kas kustas, uzskata par savu pretinieku un ir gatavi mesties virsū pat automašīnai. Briedis tomēr ir savvaļas dzīvnieks, tāpēc par viņu nekad neko nevar zināt. Visdrošāk briežu tuvumā ir uzturēties jūnija beigās, jūlija sākumā, jo tad tiem ragi vēl ir mīksti un jutīgi. Tad arī tūristus ielaižam pie dzīvniekiem,” stāsta Mareks.

Domā, kā nopelnīt
„Mēs meklējam noieta tirgu gan Latvijā, gan ārpus tās robežām, lai varētu pārdot dzīvus briežus, nevis to gaļu. Būdami šķirnes dzīvnieku audzētāji, mēs to varam darīt. Interese par to ir, bet pagaidām, kamēr vēl viss nav noticis, neko plašāk runāt negribas. Drīzumā ir doma interesentiem piedāvāt arī selekcijas medības, bet šobrīd tās vēl nenotiek. Ir vajadzīgi tie, kas vēlas piedalīties medībās. Selekcijas medības ir saistītas ar neperspektīvajiem briežiem, kurus tāpat nāktos izņemt no ganāmpulka. Vienojoties par konkrētu summu, var rīkot medības,” stāsta Mareks. Saimnieki domā arī par brieža gaļas konservu un desu ražošanu, bet tam ir vajadzīgas dažādas atļaujas. Tiklīdz tās tiks saņemtas, viss notiks „Pieprasījums pēc šiem produktiem noteikti būtu, jo arvien vairāk cilvēku izvēlas ekoloģisku un kvalitatīvu pārtiku,” pārliecināts saimnieks. Viņš stāsta, ka ir iecerēts visapkārt briežudārzam izveidot tādu ceļa segumu, lai pa to varētu ērti pārvietoties. Sākumā bijis iespējams piekļūt tikai vienai trešdaļai aploku, bet tagad no visas platības atlikuši 22 hektāri, kur teritoriju var apiet ar kājām vai pārvietojoties ar kvadriciklu. „Būtībā aplokiem varam piekļūt visā to teritorijā,” piebilst Mareks.

Sniedz pakalpojumus
Šogad „Mežsētas” īstenojušas vienu projektu, kas gan nav tieši saistīts ar briežudārzu.
„Saimniecības uzņēmējdarbība nav balstīta tikai uz briežkopību. Projektā iegādājāmies jaunu ekskavatoru, lai varētu sniegt arī tehnikas pakalpojumus, piemēram, rakšanas darbus, sniega tīrīšanu un tamlīdzīgi. Neatkarīgi no projektiem iegādājāmies vēl vienu jaunu traktoru, kas ir gan zāles smalcinātājs, gan sniega pūtējs. Tas ļauj aizstāt vairāku cilvēku darbu. Ar to var gan ceļu salabot, gan barību pievest. Specializēsimies arī meža izvešanā. Darām visu, lai pēc mūsu pakalpojumiem būtu pieprasījums,” saka M.Pušpurs.
Īpaši vasarā briežudārzu apmeklē daudz tūristu. Ar viņiem galvenokārt strādā Mareka mamma Ināra. Saimniecībā nodarbināts arī Mareka brālis Inguss. Strādājot visiem kopā, ir uzbūvēta viesu māja un pirts, izrakti dīķi, kas pilni ar zivīm, ierīkoti skatu torņi un vēl daudz kas cits. „Nedomāju, ka kādreiz būšu briežudārza saimnieks, bet tagad labi noder savulaik apgūtais uzņēmējdarbības vadības menedžments,” smaida Mareks.

Fakti
◆ Ideja par briežudārza izveidi radusies 2000.gadā.
◆ Pirmie 70 savvaļas staltbrieži no Vobornas parka Anglijā „Mežsētās” izmitināti 2004.gadā.
◆ 2006.gadā oficiāli iegūts šķirnes briežu audzēšanas nosaukums.
◆ Kopējā briežudārza platība ir 194,3 hektāri.
◆ Aplokos pastaigājas aptuveni 335 brieži.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Briežkopība – ilgtermiņa process

Kategorijas