Dzirkstele.lv ARHĪVS

Vieniem tīk, citiem traucē

Diāna Odumiņa

2013. gada 19. decembris 00:00

304
Vieniem tīk, citiem traucē

Putnu barotavas, klaiņojošu kaķu barošana daudzīvokļu mājās izvēršas par problēmu 


Ja kāds ziemā izliek savvaļas putnu barotavu pie savas viensētas, tā ir privāta izvēle. Tāpat kā klaiņojošu kaķu piebarošana un paciešana savā kūtī. Taču par problēmu šāda situācija var izvērsties tad, ja tas notiek, piemēram, daudzdzīvokļu mājā. Vienam virsroku ņem dzīvnieku mīlestība, citam – kārtības un tīrības mīlestība.
Arī “Dzirksteles” lasītāji šajā sakarā pauduši atšķirīgus uzskatus. Nežēlīgi klaiņojošo kaķu problēma risināta Beļavas pagasta Ozolkalnā - tur daudzdzīvokļu mājas iedzīvotāji tur aizdomās kaimiņieni par pieklīduša kaķēna nosišanu. Taču ikdienā biežāk cilvēki savā starpā strīdas, bet klaiņojošo kaķu piebarošana turpinās, tāpat kā katru ziemu ir ne mazums putnu draugu, kuri jau kopš rudens cenšas piebarot spārnotos ziemotājus.

Vēlas saskaņotu rīcību
“Kaimiņiene uz sava balkona ierīkojusi putnu barotavu. Putni ēd un pieķēza arī manu balkonu, kas atrodas lejas stāvā. Neesmu ar to mierā. Tā tiek nodarīts kaitējums manam privātajam īpašumam. Esmu par to teicis kaimiņienei, rosināju meklēt kompromisu, piemēram, kopīgiem spēkiem ierīkot putniem barotavu nokaltušā kokā, taču viņa nepiekrīt. Ko man darīt, kur meklēt palīdzību?” “Dzirkstelei” jautā kāds gulbenietis.
Līdzīgs stāsts, tikai par kaķiem, ir kādai gulbenietei. Sieviete novēroja, ka viņas daudzdzīvokļu mājai pieklīdušu kaķi pagalmā nāk barot sieviete, kura dzīvo pavisam citā ielā un citā mājā. Uzrunājusi viešņu, vaicājusi, vai tas ir viņas kaķis un kāpēc neved to savās mājās un nebaro tur. Vārdu pa vārdam izvērsies nepatīkams konflikts, nācies pat uzklausīt draudus un meklēt palīdzību policijā. Līdz ar to sieviete jūtas divkārt cietusi – no svešā kaķa, kas pieķēza mājas pagalmu un kāpņu telpu, un no kaķumīles, kura nespēj mierīgi, bez agresijas uzklausīt kritiku.
SIA “Gulbenes nami” inženiere Zinaīda Šķendere “Dzirkstelei” saka, ka šādas situācijas ir pazīstamas un tipiskas. Visas šīs problēmas, viņa uzsver, ir jārisina cilvēkiem pašiem savstarpēju sarunu un saskaņotas rīcības ceļā. Ja neizdodas rast kopīgu valodu aci pret aci, jāiesaista mājas dzīvokļu īpašnieku pilnvarotā persona un mājas apsaimniekotājs. Ja šo pienākumu konkrētajā nekustamajā īpašumā veic SIA “Gulbenes nami”, konflikta risināšanā ir gatavi iesaistīties šā uzņēmuma darbinieki. Z.Šķendere uzsver, ka katram cilvēkam ir tiesības paust savu nostāju un izteikt prasības kā privātā īpašuma pārstāvim. “Var sacīt savas domas un audzināt citus, bet nav zināms, vai pārējie ieklausīsies,” atzīst Z.Šķendere. SIA “Gulbenes nami” ir par konfliktu nevardarbīgu risināšanu. “Protams, mēs neiesim un neņemsim nost cilvēku uzliktās putnu barotavas. Tāpat arī negaiņāsim klaiņojošos kaķus. Taču liksim saprast, ka šī situācija kādam sagādā neērtības,” viņa saka.

Vajag kaķu mājiņas!
Z.Šķendere uzskata, ka vislabāk būtu, ja kaķumīļi katrs paņemtu sev uz mājām kaut vienu klaiņojošo dzīvnieku un rūpētos par viņu tur. Savukārt dzīvnieku aizsardzības biedrībām, kuras, kā zināms, Gulbenē ir pat divas, vajadzētu domāt par klaiņojošo kaķu sterilizāciju un kaķu piebarošanu noteiktās vietās ārpus dzīvojamo māju masīviem. Šo ideju atbalsta arī Gulbenes pilsētas sabiedriskās kārtības sargs Mārtiņš Didrihsons-Linards. Viņš “Dzirkstelei” saka: “Ir jādomā par kaķu mājiņām, kādas jau ir izvietotas Alūksnē.” Savukārt par savvaļas putnu piebarošanu viņam nav viedokļa, jo problēmu tur nesaskata. “Putni taču nevienam nepieder. Ja tie pieķēza... Tāda ir dzīve!” saka M.Didrihsons-Linards.
Gulbenes dzīvnieku aizsardzības biedrības “Ķepaiņu draugu kubs” vadītāja Ira Žeigure “Dzirkstelei” atgādina, ka jau pavasarī Alūksnes dzīvnieku patversme bija ar mieru Gulbenei sarūpēt vismaz vienu kaķu mājiņu. Kāpēc tā nav nonākusi Gulbenē un nav atrasta tās izvietošanai piemērota vieta, tā ir mīkla arī I.Žeigurei, jo šefību par bezsaimnieku kaķu problēmas risināšanu Gulbenē uzņēmusies viņas kolēģe biedrībā – Maija Zujāne.
Pārtikas un veterinārā dienesta Austrumvidzemes pārvaldes vadītāja Indra Tomiņa jau iepriekš “Dzirkstelei” paudusi, ka cilvēks uzņemas atbildību par dzīvniekiem, kuru piebarošanu ir sācis. Tas attiecas gan uz savvaļas putniem, gan uz bezsaimnieka kaķiem. Ja sākts barot dzīvniekus, nedrīkst pārtraukt to darīt. Cilvēka pienākums ir palīdzēt bezpalīdzīgā situācijā nonākušajiem dzīvniekiem.