Par Zaļo tirdziņu

2013. gada 19. decembris 00:00

Iveta Kovtuņenko, Pašvaldības aģentūras “Gulbenes tūrisma un kultūrvēsturiskā mantojuma centrs” direktore

Mēs kā aģentūra sākām organizēt Zaļo tirdziņu Gulbenē 2012.gadā ar domu, ka novada mājražotāji, amatnieki, tūrisma uzņēmēji varētu vienā vietā Gulbenē tirgot savu produkciju. Pēc pirmā tirdziņa, kas tika sarīkots Jaunatnes parkā, saņēmām iedzīvotāju ierosinājumus tirdziņam piesaistīt arī citus, ne tikai mūsu tirgotājus, lai ir preču daudzveidība. Tā Zaļais tirdziņš tika organizēts ik mēnesi sadarbībā ar kultūras centru, kas rūpējas par mūziku, un labiekārtošanas iestādi, kas sataisīja 30 tirgošanās galdus. Arī citu novadu tirgotājiem šeit iepatikās, un viņi katrreiz ierodas uz tirdziņu.
Ar Zaļo tirdziņu mēs vēlamies reklamēt ne tikai novadu, bet arī mūsu mājražotājus un amatniekus. To iespēju robežās cenšamies darīt arī daudz un dažādās izstādēs. Piedāvājām saviem mājražotājiem, amatniekiem doties arī uz izstādi “Riga Food”. Pieteicās braukt turpat 12 cilvēki. Tika ieguldīts darbs, sniedzot ziņas par šiem ražotājiem, gatavojot katalogus, taču, kad bija jāpiedalās izstādē, palika vairs tikai pieci cilvēki, kas bija gatavi braukt. Mums gribētos tomēr arī sagaidīt no cilvēkiem, ka viņi laikus pabrīdina, ja gadījumā netiek. Nupat arī Madonā notika uzņēmējdarbības izstāde. Aģentūrai tika zvanīts no Madonas, stāstot, ka mūsu cilvēki tur plāno piedalīties un vaicājot, vai mēs negribam prezentēt Gulbenes novadu visi kopā. Protams, mēs piekritām, piestrādājām arī pie zīmola “Ražots Gulbenes novadā” izveides, lai izskatītos skaisti. Taču atkal bija tirgotāji, kas pašā pēdējā mirklī atteicās, bet, iespējams, ka tie, kas ļoti gribēja, nemaz netika.
Runājot par “Zaļo tirdziņu”, mums, aģentūrai, visi tirgotāji ir vienādi, mēs viņus nešķirojam, necenšamies uzzināt, ko viņi dara no darba brīvajā laikā, tādēļ mums ir nepatīkami dzirdēt kaut kādus komentārus no tirgotājiem, kas aprunā cits citu. Mūs arī neinteresē personīgā nepatika un apvainojumi. Viņi visi ir mūsu ražotāji, un mēs kā organizatori gaidām viņus tirdziņā. Muļķības ir arī tās, ka iebraucēji, kas maksā lielāku naudu par tirgošanās vietu, saņem labākās vietas. Tā nav! Aģentūra iekasē nodevu, ko ir noteikusi pilsētas pārvalde tirdzniecībai publiskās vietās. No vietējiem tirgotājiem tiek iekasēta nodevas likme par tirdzniecību vienai dienai, savukārt iebraucējiem – par tirdzniecību izbraukuma tirdzniecības vietās, un tirgotāji ir paši izvēlējušies savas iecienītākās vietas un tajās arī parasti tirgojas.
Tagad, sākoties ziemas sezonai, sakām paldies visiem tiem, kas palīdzēja mums meklēt norises vietu, taču daudzas vietas tomēr ir neatbilstošas. Kaut arī izskatās, ka telpa ir liela, saliekot tajā tirdzniecības galdus, uz kuriem un aiz kuriem vēl ir prece un paši tirgotāji, vietas ir pavisam maz. Mēs esam apskatījuši visus variantus. Viens no pēdējiem bija dzelzceļa stacija, taču daudzi atzīst, ka stacija atrodas ļoti tālu, tādēļ šis variants tomēr tika atmests. Tirdzniecības centra “Beta” otrais stāvs ir iznomāts kādam veikalam. Ar “Betas” īpašnieku mums gan šoreiz vēl izdevās rast kompromisu, ka Ziemassvētku tirdziņa laikā mums vēl tiks atvēlētas telpas arī otrajā stāvā, kamēr tur vēl nav sākts iekārtot veikals. Taču sakarā ar neapmierinātību gan no pircēju puses par šaurību un telpu neesamību, gan arī pārdevēju puses, kas neiedziļinās dažādās niansēs, nolēmām, ka šis Ziemassvētku tirdziņš ir pēdējais un ziemas sezonā tirdziņi nenotiks. Tirdziņš varētu atsākties aprīlī, bet mēs ļoti aicinām uzņēmīgus cilvēkus, kam ļoti interesē, lai Zaļais tirdziņš notiktu arī turpmāk, uzņemties un pārņemt tā organizēšanu, jo aģentūrai nākamajam gadam ir ļoti saspringts darba plāns un šķiet, ka visu šo paveicamo darbu sāk kļūt par daudz.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Par Zaļo tirdziņu

Kategorijas