Kristus dzimšanas svētkus gaidot…

Ilgvars Matīss, Gulbenes, Velēnas, Lejas un Jaungulbenes draudzes palīgmācītājs

2013. gada 20. decembris 00:00

Ir adventes (gaidīšanas, nākšanas) laiks, un visi pietuvojamies svētkiem. Četras nedēļas pēc kārtas aizdedzam pa svecītei adventes vainagā un tā saprotam, ka gatavoties svētkiem paliek arvien mazāk laika. Ko tas nozīmē, kas man ir jāpaspēj? Vienam šī sveču aizdegšana uzdzen raizes, citam – prieku. Kādēļ tā?
Šis laiks daudziem cilvēkiem kādos atbildīgos amatos un arī viņu padotajiem ir īpaši saspringts laiks. Ir daudz dažādu darbu, ko vēl jāpaspēj izdarīt, lietas, kas jānokārto, lai būtu sagatavotības sajūta svētkiem, lai apkārtējie cilvēki būtu apmierināti ar mūsu darbu un cenšanos. Ir kādi cilvēki, kam, savukārt, nav nolikti nekādi termiņi un kam lietas notiek bez steigas, un, kad viņi domā par gaidāmajiem svētkiem, rodas vienīgi prieks. Bet arī kādiem no tiem šo svētku prieku aizēno līdzekļu, pajumtes, siltuma, pārtikas un mīlestības trūkums. Kādreiz, domājot par cilvēkiem, kam ir trūkums, burtiskā nozīmē var iedzīvoties pamatīgā depresijā – tas notiek tad, kad tu saproti, ka, lai kā gribētos visiem palīdzēt, tu nevari to izdarīt, tas vienkārši nav tavos spēkos un iespējās. Tu vari palīdzēt vienam, otram, varbūt arī trešajam, bet… kā ar tiem pārējiem? Vai iegrimt nemitīgos sirdsapziņas pārmetumos. Un tad ir tikai divi varianti – vai nu atmest ar roku vispār visa laba darīšanai, vai arī priecāties par tām iespējām, kas tev ir, par to dažu cilvēku iepriecināšanu. Mēs nevaram palīdzēt visas pasaules noskumušajiem, bet varbūt kādam - vienam vai vairākiem - varam? Es nāku no ļoti lielas daudzbērnu ģimenes, kādam no brāļiem un māsām arī ir bērni. Kolīdz sākām ar sievu skaitīt, cik mums ir tuvāko radu un draugu (tie būtu vairāki desmiti), sapratām, ka katram nopirkt dāvanu vienkārši neizdosies – lai to izdarītu, būtu jāaplaupa banka un jāpavada veikalos pilnīgi viss adventes laiks, kā arī jāiedzīvojas pamatīgā stresā. Ko darīt? Te nu man atmiņā atausa Nikija un Sīlas Lī ,,Grāmata laulātajiem’’, kuras autori pastāsta par pieciem veidiem, kā izrādīt mīlestību. To gan viņi attiecina uz laulātajiem, bet tagad es to attiecinu uz ikvienu, kas vēlas kādu citu iepriecināt: apliecinājuma vārdi (piemēram, ,,tu esi svarīgs Dieva un cilvēku acīs, arī tevis dēļ Dievs sūta pasaulē Savu Dēlu, Viņš tevi mīl’’; mīlestības darbi (ienest cilvēkam malku, palīdzēt izpušķot eglīti, aizvest ar automašīnu pie radiem), kvalitatīvi pavadīts laiks (varbūt viņš nav jau kādu laiku ticis uzklausīts? Varbūt viņam nepieciešams ar tevi uzspēlēt kādu spēli? Varbūt pastāstīt par Dievu?); dāvanu pasniegšana (varbūt tev tomēr ir iespēja pasniegt kādu dāvanu – materiālu vai nemateriālu (priekšmets, lieta vai arī stāsts, dziesma, dzejolis…); apskāviens.
Ar jebkuru no šiem veidiem mēs varam izrādīt laipnību un mīlestību uz otru cilvēku. Ne jau visiem ir būtiski, ka tu uzdāvini kādu dārgu mantu, bet gan sajūtu, ko tu iedod un aiz sevis atstāj. Visus tu nevari iepriecināt, bet vismaz kādus dažus cilvēkus gan.
Kā Dievs mūs ir iepriecinājis? Viņš to dara ļoti dažādos veidos, bet pirmkārt jau “jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību” (Jāņa ev. 3:16). Tātad pats Kristus ir mūsu lielā Ziemassvētku dāvana, ko nevar aizvietot nekas cits šajā pasaulē. Un tas dod iepriecinājumu arī tiem, kam vēl jāpaspēj izdarīt kādas darba lietas, arī tos (piemēram, kādus atbildīgos dienestus), kam svētku laikā ir jāstrādā, un pat tos, kam ir liels trūkums – ja vien mēs darīsim un palīdzēsim pēc savām iespējām.
Apustulis Pāvils vēstulē Filipiešiem rakstīja: ,,Un Dieva miers, kas ir augstāks par visu saprašanu, pasargās jūsu sirdis un jūsu domas Kristū Jēzū.’’ Tas ir tas, kas mums palīdzēs šajā adventes laikā gatavoties svētkiem, pat ja nemiers un burzma ir mums visapkārt – Dieva miers palīdzēs mums šīs pasaules steigā esošiem tomēr tajā neiegrimt un nepazust. Laika vairs nav daudz līdz svētkiem, bet ieklausīsimies eņģeļu dziesmā “Gods Dievam augstībā, un miers virs zemes cilvēkiem, pie kā viņam labs prāts’’! Gatavojoties svētkiem, centīsimies it visā ielikt sirsnību, iejūtību, laipnību un mīlestību, ko Dievs mums katram devis – tā būs patiesā gatavošanās, ka Kristus varēs piedzimt katra sirdī un mājoklī!
Svētīgu visiem mūsu lielā ciemiņa uzņemšanai gatavošanās laiku, un priecīgus Kristus dzimšanas svētkus!

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Kristus dzimšanas svētkus gaidot…

Kategorijas