Atceries pasargāt savas rokas!

2014. gada 2. janvāris 00:00

128

Ziema ir sevišķi skarba pret rokām – tās salst, prasa cimdus un siltumu, grib par kādu barojošu krēmu un mirkli gādības vairāk. Ceļojošā fotoizstāde “Rokas” atgādina, ka lielai daļai artrīta slimnieku tādas ierastas kustības un nodarbes kā fotografēšana, ābolu mizošana, skriešana, galda tenisa spēle ir kā nesasniedzams sapnis. Izstādes dalībnieks Klāvs Vasiļevskis saka: “Kustība. Tā ļauj mums justies brīviem. Tā ir brīvība, kuru patiesi novērtē tikai tas, kam tās trūkst.” Ergoterapeite Kristīne Rebuka papildina – locītavu kustīgums atklāj cilvēka patieso vecumu. Tāpēc svarīgi arī “mazajām locītavām” būt kustīgām, nedarīt rokām un pirkstiem pāri, bet prast par sevi parūpēties un saglabāt veselību ilgākiem gadiem. Atceries – skolā lika izkustināt pirkstiņus, kad bija rakstīts kādu laiku? Un kurš atgādina par aktīvu atpūtas pauzi darbā?

Nav jācieš
Latvijas Kaulu, locītavu un saistaudu slimnieku biedrība, piedāvājot izstādi, atgādina, ka ir vairāki būtiski priekšnosacījumi, kas jāievēro, lai mazinātu iespējas ielaist saslimšanu. Piemēram, nav jācieš no nepatīkamām sajūtām un veselības traucējumiem, bet gan jāvēršas pie ģimenes ārsta ar jautājumiem un jāsāk rīkoties, lai situāciju mainītu. Ja ārsts atbild “paskaties pasē” vai “vecums nenāk viens”, vērts pārliecināties, vai tas nav neveiksmīgs mēģinājums jokot, nevis atteikšanās no jebkādiem turpmākiem padomiem un iedziļināšanās situācijā. Ja šāds “joks” tomēr bijis vienīgais piedāvājums, iespējams, laiks pameklēt citu ārstu. Vingrinājumi un iespējas ir dažādas, piemērojami katram vecumam un situācijai.
Ārsta reimatologa palīdzība jāmeklē, ja ir nepārtrauktas sāpes locītavās ilgāk par divām nedēļām, ir pietūkušas locītavas, kustību ierobežojumi locītavās, rīta stīvums locītavās ilgāk par pusstundu, nepamatots nogurums, kas nepāriet pēc atpūtas. Tikai uzzinot vairāk par artrītu un citām muskuloskeletālās sistēmas slimībām, var savlaikus sākt cīņu ar tām un mazināt to ietekmi uz ikdienu un saglabāt iespējas dzīvot pilnvērtīgu dzīvi.

Izvērtē sīkumus
“Man vajag, lai viņiem to vajadzētu,” teic ergoterapeite K. Rebuka, kura līdz ar citiem ergoterapeitiem piedāvā lekcijas pacientiem. Tie ir padomi ikdienai, darba un mājas vides ergonomiskai iekārtošanai, lai maksimāli saudzētu sevi, tai skaitā rokas un to locītavas. Vingrinājumi, kurus ergoterapeits ierāda, bet katrs var veikt mājās pats. Tomēr viena lieta ir padomi, bet cita – vai tie tiks uzklausīti. Tas attiecas gan uz lekcijām, gan draugu teiktiem padomiem vai internetā atrastiem ieteikumiem – tikai no cilvēka paša ir atkarīgs, vai viņš tos sāks pielietot savā dzīvē, saprotot, ka ķermenis domāts ilgai kalpošanai, ne vienai vien desmitgadei.
Ikdienā K. Rebukas pacienti cenšas atgūt kustības pēc lielām traumām ar sarežģītiem gadījumiem. Taču ikvienam ir svarīgi padomāt par profilaksi, lai ikdienas “sīkumi” nespētu uzkrāt veselības problēmas. Piemēram, vai virtuvē ir tāds nazis, ar kuru strādāt ir ērti – lai rasola sastāvdaļu griešana pirms svētkiem nebeidzas ar samocītām pirkstu locītavām. Tad svarīgi būtu tās nesamocīt, mazgājot saknes vai ko citu aukstā ūdenī, kas papildus draud locītavām ar iekaisumu. Konditoriem bieži ir izplatītas pirkstu locītavu saslimšanas, bet ne tikai – gados arvien jaunākiem cilvēkiem problēmas sagādā nepārdomāts darbs ar datoru, kas nozīmē arī peles klikšķināšanu. Iepriekš vairāk izskanējis, ka piespiedu statisks, ilgstoši saspringts stāvoklis pie datora traumē muguru, kaklu, tagad arvien biežāk tiek fiksēts, ka problēmas skar arī roku un pirkstu locītavas.

Ir jākustas
Statiska slodze var veicināt cīpslu iekaisumu – nevis slodze, kas rodas no kustībām, bet, piemēram, ciešs satvēriens ilgāku laiku.
“Nevajag lietot laptopu, guļot gultā uz vēdera. Labāk tomēr apsēsties. Svarīgi pareizi iekārtot darba vidi, arī mājās datoru lietot, nenodarot sev pāri – atcerēties par ergonomisku peles paliktni, ar spilventiņu, kas atbalsta plaukstas locītavu. Arī peles ir dažāda izmēra – piemeklē vislabāko!” atgādina ergoterapeite. Jebkurā gadījumā universāls padoms ir ievērot ritmu – lai 45 darba minūtēm seko 15 atpūtas minūtes – turklāt aktīvas atpūtas. Nevis sēdēšanu biroja krēslā nomainīt pret sēdēšanu atpūtas krēslā ar kafijas krūzi rokās, bet izkustēties, izstaipīties, izvingroties. Visu locītavu izkustināšana, sākot no perifērajām, būtu arī pareizs, nesteidzīgs dienas sākums tikko pēc pamošanās. Turklāt kustoties locītava pati gādā, lai kustēties būtu vēl vieglāk – kauli saspiež locītavas maisiņu, rezultātā locītava tiek labāk ieeļļota, skrimslis nenodilst, turklāt no tā tiek efektīvāk izvadītas šlakvielas.

Laiku lutināšanai var atrast
Smukums iet roku rokā ar veselību – daudzas procedūras rokām palīdz saglabāt gan labu izskatu, gan veselību. Pati K. Rebuka iecienījusi ziemā rokas palutināt ar parafīna vanniņām, kas izsilda, mīkstina ādu.
Ļoti labs rokām ir sviests vai ūdens, kurā vārīti kartupeļi. Ar sviestu iesmērē rokas, ietin lina drēbē un patur kādu laiku. Roku vannošanai var izmantot arī sūkalas. Pēc mērcēšanas vai vannošanas rokas noteikti jāieziež ar barojošu krēmu.
Ja liekas, ka nu nekādi nav laika savu roku palutināšanai, var izmantot pārdesmit minūtes, kamēr TV skatās ziņas, seriālu vai kādu filmu. Profesionālu roku masāžu piedāvā arī manikīri, taču ieeļļot rokas un tās pamasēt var arī pats vai pierunāt mīļoto cilvēku sagādāt patīkamus mirkļus.
Ja rokas bieži mazgā ar ziepēm un nepiedomā par papildu barošanu, āda kļūst sausa, raupja, parādās smalkas grumbiņas, kas veicina priekšlaicīgu roku ādas novecošanu. Sausa āda vieglāk plaisā, atskabargas gribas plucināt, kas veicina lielākus plīsumus un ļauj vieglāk iekļūt infekcijai.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Atceries pasargāt savas rokas!

Kategorijas