Dzirkstele.lv ARHĪVS

Masku balle – sena Tirzas pagasta tradīcija

Malda Ilgaža

2014. gada 7. janvāris 00:00

147
Masku balle – sena Tirzas pagasta tradīcija

Katru gadu pirmās jaunā gada dienas vakarā Tirzas kultūras namā notiek karnevāls. Tas kļuvis par tradīciju vairāk nekā pusgadsimta garumā. Arī šogad tas pulcēja vairāk nekā 200 apmeklētāju un aptuveni 20 dažādas maskas.
„Es Tirzas kultūras namā strādāju jau 44 gadus, bet karnevāls ir noticis arī pirms tam. To, ka Tirzā karnevāli rīkoti jau sen, atceras arī astoņdesmit gadus vecs tirzmalietis. Iespējams, ka Tirzā masku balles jau rīkotas pirmās Latvijas brīvvalsts laikā. Atceros, ka tikai vienu reizi masku balle ir notikusi 2., nevis 1.janvārī,” stāsta Tirzas kultūras nama vadītāja Alda Alberte. Šogad sākotnēji bijusi doma karnevāla norises dienu pārcelt, jo nākamā bijusi darbdiena, bet cilvēki tam iebilduši.
A.Alberte novērojusi, ka vienā gadā masku ir vairāk, bet otrā - mazāk. Vienā tās gatavotas paviršāk, otrā – rūpīgāk. „Ir labi, ja maskas gatavo kolektīvi. Vienā gadā deju kolektīva dejotāji bija izveidojuši čūskas masku. Ir bijuši arī astoņkāji un tamlīdzīgi. Šogad maskas bija pārdomātas un skaistas, piemēram, Tatjanas Ābeltiņas Eiroķēvīte, jaunieši – Iņ un Jaņ, par Kardinālu un viņa kundzi bija pārtapis Mārcis Mūrnieks ar sievu, savukārt Nils Treijs bija gailis, viņa dzīvesbiedre – vista, bet bērni – cāļi, bija arī Kleopatru kompānija – trīs puiši, huzārs, vārna. Visas maskas nemaz nevaru nosaukt. Vienmēr jau ir arī kāda ragana, zaķis vai skelets,” stāsta kultūras nama vadītāja, kura ar labvēļu palīdzību bija sarūpējusi arī balvas.
„Ir labi, ka cilvēki spēj būt arī citādi, jo maskas ļauj viņiem atbrīvoties, ļauj uz visu paraudzīties no malas. Arī gadu mija ir tas laiks, kad mums katram gribas kļūt citādākam.  Manuprāt, katru gadu arī maskas tiek gatavotas arvien rūpīgāk. Mans sapnis ir, kamēr strādāšu šajā amatā, piedzīvot tādu karnevālu, kurā absolūti visi apmeklētāji būtu maskās, kaut arī uz acīm būtu tikai brilles,” saka A.Alberte.