Pirtī dvēselīte ar Dieviņu runājās

2014. gada 7. janvāris 00:00

614

Pirtnieces Valdas Vītolas māja Galgauskas pagastā atrodas septiņu uguns āderu krustpunktā, kas liecinot par īpašu zemes svētību. Iespējams, tieši ar šo svētību arī pati saimniece pirms 13 gadiem spējusi atvērties dabai, paņemot visas tās enerģijas, ko cilvēkam dod uguns, gaiss, ūdens, koki un pļavas. Tās papildinot ar latviešu tautasdziesmu burvestības piepildīto spēku, Valda Vītola kļuvusi par pirtnieci ar lielu pieredzi.
„Pirms 13 gadiem viss sākās ar pirts gudrību, reiki dziedniecības un masāžu apguvi. Tolaik manās rokās nonāca Viktora Kocēna un Ilzes Piliņas izdota neliela brošūra, kurā bija arī tautasdziesmas. Man tās iepatikās, un sāku tās lietot. Sapratu, ka tautasdziesmas dara kaut ko labu, tikai īsti vēl nezināju, kā tas notiek. Paldies Sarmītei Krišmanei, kura sāka lasīt lekcijas arī Gulbenē! Viņa bija tā, kas deva sapratni, ko nozīmē, piemēram, vārdi „zelts”, „sudrabs”, „sudrabiņš” un citi. Ja zinām šos simbolus, tad spējam saprast arī tautasdziesmu. Man bija liels atklājums, kad redzēju, kā, skandējot ikdienā tautasdziesmas prieka vai grūtos brīžos, izmainās cilvēka aura. Mēs paši to neredzam, bet izjūtam. Tautasdziesmas palīdz atbrīvoties no negatīvās enerģijas un salāpa auru. Tas man lika saprast, ka zināšanu apguve nav bijusi veltīga,” stāsta Valda. Viņa pārliecinājusies, ka ir labi tautasdziesmas skaitīt, bet vēl labāk – tās izdziedāt.

Dziedāt nozīmē dziedināt
„Dziedāt nozīmē dziedināt, tāpēc arī es sāku tās dziedāt. Dažkārt pirtī, perot cilvēku, dziedu pat tādas dziesmas, ko varam nosaukt arī par tautas galda dziesmām. Piemēram, pēršanās laikā var piemērot visiem zināmo „Sijā auzas, tautu meita”. Pirtij var piemērot arī dziesmu „Auga, auga rozīte”, tikai ir dažviet jāizmaina vārdi. Kādā seminārā to nolasīju. Visiem patika. Ļoti laba dziesma ir arī „Sudmaliņas”. Piemēram, „patais manim bāleliņi” es nesaku „sausa koka sprigulīti”, bet „sidrabiņa sprigulīti”, jo sidrabiņš nozīmē dievišķo enerģiju un garīgo spēku. Rija ir vieta, kur atdala graudus no pelavām. Arī pirts ir tā vieta, kur noperam visu slikto nost. Tālāk saku „dziedādams pirtnieks kūla ar sudraba sprigulīti. Augstu ceļu slotiņu, viegli laidu”. „Visi tavi puteklīši gaida mani purināt, gan slaucīju, gan purināju, gan palaidu vējiņā”. Droši vien, ka šie vārdi, kas pie manis atnāk kāda augstāka spēka sūtīti, ir pareizi,” prāto Valda, kura sev tuvās tautasdziesmas sākusi pierakstīt jau sen.
Piedaloties dažādos semināros, Valda ir pierādījusi, ka folkloras elementu un tautasdziesmu izmantošana pirtī ir būtiska un atbilst latviešu tautas senajām pirts tradīcijām. Viņa uzsver lielo vārda spēku un latviešu pirtnieku spēju strādāt ar dabas daudzveidību un enerģētiku, jo pēršana nav tikai mehānisks process.

Domāju visu gadu
Izdot grāmatu Valdu pamudinājusi Gulbenes bibliotēkas darbiniece Indra Logina. „Veselu gadu domāju, vai to darīt. Neprotu rakstīt uz klaviatūras, arī nevienam citam nebija laika to darīt, bet izdevniecībā ar roku rakstītu tekstu būs grūti saprast. Visbeidzot sarunāju, ka skaitīšu tautasdziesmas un meitenes tās pierakstīs. Manuprāt, grāmatai ir skaisti vāki. Arī izdevuma nosaukums papildina latvisko motīvu „Pirtī eimu, pirtī teku, pirtī balti mazgājos. Pirtī mana dvēselīte ar Dieviņu runājās”. Latvietis nekad un nekur bez dvēseles negāja. Visur viņam klāt bija Dieviņš. Caur tautasdziesmu mēs cilvēkiem varam pasacīt tik daudz laba, ko ikdienā parastā valodā neprotam. Es ļoti gribēju dalīties ar citiem šajā mūsu latviešu tautas bagātībā, likt apzināties, ka arī skolās vajadzētu vairāk mācīt tautasdziesmas. Galvenais iemācīt to skaidrojumu,” saka pirtniece.

Mūsu tautai ir skaista dvēsele
„Latviešu tautai ir bezgala skaista dvēsele, tikai mēs kādu laiku bijām aizgājuši nost no savas tautas vērtībām. Man ir prieks, ka tagad arvien vairāk mēs atgriežamies pie tām, ka arvien vairāk vīrieši izvēlas pērties manā pirtī, sakot, ka viņus piesaista tautasdziesmas. „Ko, ļautiņi, jūs darītu, ja es agri neceltos. Es jums durvju vērējiņš, es padoma devējiņš”,” skandē Valda. Viņas pūrā ir daudz spēka pilnu tautasdziesmu gan sievietēm, kas gaida bērniņu, gan dzemdību atvieglošanai, gan bērniem, lai prognozētu viņiem laimīgu nākotni, gan krustamo un citu dziesmu. Iespējams, ka arī tās būs iespējams izlasīt jaunā Valdas grāmatā. Viņa kursos sākusi apgūt arī baltu zīmes, kas palīdz atgūt veselību. „Mūsu senčiem ir tik daudz dabisku instrumentu, lai varētu palīdzēt. Mums ir jāzina un jāsaprot, cik esam gudra tauta,” piebilst Valda un skandē: „Tīrs ūdens avotā, tīrs avota dibenā, tīrs tavs augumiņš, no tām ļaužu valodām.”

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Pirtī dvēselīte ar Dieviņu runājās

Kategorijas