Bānītim – vēsturiskā dzelzceļa statuss

2014. gada 7. janvāris 00:00

Lai saglabātu nākamajām paaudzēm vēsturiskās vērtības, kas saistītas ar bānīti un šaursliežu dzelzceļu Alūksne - Gulbene, ir apstiprināti grozījumi Dzelzceļa likumā. Ar tiem ir noteikts vēsturiskā dzelzceļa statuss, pamatojoties uz kuru tiek piešķirts stabils finansējums dzelzceļa mantojuma saglabāšanai.

Atjaunos un uzlabos infrastruktūru
“Tagad ir likums, kurā ir paredzēts finansējums no infrastruktūras maksām. Tas nozīmē, ka turpmāk būs stabilitāte, jo varēs droši rēķināties ar līdzekļiem, kas ir nepieciešami bānīša uzturēšanai, darbības nodrošināšanai un plānošanai ilgtermiņā. Turklāt varēsim pretendēt uz Eiropas fondu finansējumu projektiem, jo varēsim nodrošināt tiem līdzfinansējumu, kas ir paredzēts vairākiem gadiem,” uzsver SIA “Gulbenes - Alūksnes bānītis” valdes loceklis Aldis Kreislers.
Ir paredzēts atjaunot Gulbenes stacijas infrastruktūras kompleksu. Depo ēka ir bēdīgā stāvoklī, tai ir jāremontē jumts un konstrukcijas. Remonts ir nepieciešams arī vilciena ritošajam sastāvam, kā arī ir iecere izveidot atklātā tipa vagonu. Tāpat ir doma atjaunot vilciena apgriešanās trijstūri Alūksnē, ierīkot peronus un atjaunot paviljonus dzelzceļa pieturvietās. “Līdz šim esam strādājuši ekonomiskā režīmā, lai uzturētu pie dzīvības šo šaursliežu dzelzceļa līniju. Taču saimniecība ir liela, tāpēc arī tagad ir jāizvēlas prioritātes, lai to soli pa solim atjaunotu un uzlabotu,” norāda A.Kreislers..
Viņš atgādina, ka līdz šim valsts dotācija tika pieprasīta un piešķirta katru gadu, slēdzot jaunu līgumu. Tikai pirms nedēļas tika noslēgts līgums nākamā gada finansējumam, kas stājas spēkā ar 1.janvāri. Likumā noteiktās izmaiņas finansēšanā stāsies spēkā tikai ar 2015.gadu, jo vēl ir vajadzīgi Ministru kabineta noteikumi un jāizveido Uzraudzības padome.

Pārņem muzejdzelzceļa pieredzi
Grozījumi Dzelzceļa likumā apliecina, ka Latvija pārņem pasaules muzejdzelzceļu praksi. Muzejdzelzceļš ir vēsturisks dzelzceļš, taču atšķirībā no tradicionālā dzelzceļa muzeja, kas ir statisks, ar to joprojām var izbraukt, kā arī iepazīt staciju ēkas, depo, infrastruktūru un ritošo sastāvu. Turklāt muzejdzelzceļos tiek saglabātas unikālas restaurācijas un ekspluatācijas prasmes, tās nododot nākamajām paaudzēm. Muzejdzelzceļš nenes peļņu, taču to ir svarīgi salabāt no kultūrvēsturiskā viedokļa. Tā uzturēšana nav lēta, tāpēc ir svarīgi, ka turpmāk tam ir plānots finansējums 0,25 procentu apmērā no visu dzelzceļa pārvadātāju veiktajiem infrastruktūras maksājumiem. Faktiski tas ir uzskatāms nevis par tiešu valsts atbalstu, bet par dzelzceļa nozares pārvadātāju solidāru atbalstu dzelzceļa mantojuma saglabāšanai. Jau kopš 2002.gada, kad pārvadājumus Gulbenes – Alūksnes dzelzceļa posmā pārņēma entuziastu un pašvaldību dibināta SIA “Gulbenes – Alūksnes bānītis”, tā ir centusies ne tikai nodrošināt regulārus pasažieru pārvadājumus, bet arī veidot muzejdzelzceļu
A.Kreislers informē, ka pērn decembrī iepazīt mūsu muzejdzelzceļa pieredzi ieradās trīs pārstāvji no Austrijas Burgelandes rajona. No 12 Eiropas Savienības valstīm, kuras ir iesaistījušās projektā “Pārvietojies zaļi”, austrieši izrādīja interesi tieši par bānīti, jo tā darbībai ir netipiska – uz tūrismu, nevis uz peļņu orientēta - pieeja. Pēc tikšanās ar bānīša komandu viesi atzina, ka sākotnēji peļņu nenesoša iniciatīva, entuziastu virzīta, tomēr ir dzīvotspējīga nu jau vairāk nekā 10 gadus. Bānītis, būdams Eiropas Tūrisma un muzejdzelzceļu federācijas dalībnieks, no citiem (vairākiem simtiem) atšķiras ar to, ka joprojām regulāri pārvadā pasažierus. Bānītis ir arī iecienīts tūrisma objekts, kas piesaista interesi ne tikai kā senās dzelzceļa tehnikas liecība, bet arī kā atraktīvs transporta līdzeklis ceļojumam. “Biļešu cenas netiks palielinātas, lai gan ienākumi no tām ir nelieli, salīdzinot ar izmaksām. Tomēr komforta nodrošināšanai pasažieriem centīsimies veikt uzlabojumus, izremontējot kādu vagona salonu un nomainot sēdekļu pārvalkus,” komentē A.Kreislers.

Jāliek galvas kopā ar pašvaldībām
A.Kreislers bilst, ka ir pateicīgs Gulbenes novada domes priekšsēdētājam Nikolajam Stepanovam par īstajā brīdī sniegto atbalstu bānītim un idejai par izmaiņām Dzelzceļa likumā. “Mūsu sadarbība ar Gulbeni vienmēr ir bijusi laba, jo vairāk tāpēc, ka bānīša bāze un depo atrodas Gulbenē. Taču ir sajūta, ka Gulbenē jautājumus ir vieglāk risināt nekā Alūksnē. Gulbeniešu attieksme ir cita. Piemēram, rīkojot sadraudzības pasākumus ar pierobežas pašvaldībām Krievijā, bieži esam aicināti piedalīties novada delegācijas sastāvā,” saka A.Kreislers.
Viņš vēlētos vēl ciešāku sadarbību ar pašvaldībām Gulbenes un Alūksnes novadā, sagatavojot un virzot realizācijai bānītim saistošus projektus. Tam ir racionāls izskaidrojums. Tādām komercsabiedrībām, kāda ir SIA “Gulbenes-Alūksnes bānītis”, ir grūtāk saviem projektiem saņemt ievērojamu finanšu atbalstu no Eiropas Savienības. Maksimums, uz ko var pretendēt, ir 50 procenti no visām izmaksāt. Savukārt šādiem pašiem projektiem, ja tos piesaka pašvaldība, ir iespējams piesaistīt Eiropas Savienības finansējumu pat 90 procentu apmērā. “Protams, ka tas ir komplekss jautājums, kas ir saistīts ar īpašumtiesībām. Piemēram, sliedes pieder “Latvijas dzelzceļam”. Taču var domāt par visiem izdevīgiem risinājumiem,” uzsver A.Kreislers. Viņš Alūksnes novada domes priekšsēdētāja vietniekam Dzintaram Adleram ierosinājis, piesaistot Eiropas Savienības fondu finansējumu, izveidot dzelzceļa atzaru līdz pilsētas centram. Tad Alūksnes dzelzceļa stacija nebūtu nomalē. “Braucēji un tūristi vēlētos, lai stacijā vai tās tuvumā būtu kafejnīca. Arī Gulbenes lielajā stacijas ēkā vairs nav kafejnīcas, jo tur tai ir maz apmeklētāju. Šādus jautājumus var risināt tikai sadarbībā ar pašvaldību, jo bānīša komercsabiedrība neatvērs kafejnīcu vai citu infrastruktūras objektu,” viņš skaidro. A.Kreislers arī pārdzīvo par to, ka privatizācijai ir nodotas bānīša mazās staciju ēkas Umerniekos un Kalnienā.
N.Stepanovs apšauba ideju par dzelzceļa atzara pagarināšanu Alūksnē, jo, viņaprāt, šāds projekts diezin vai atmaksāsies. Arī Gulbenē dzelzceļa stacija atrodas nomaļus. Tāpēc pašvaldībai ir cita alternatīva, kā šo attālumu no defekta pārvērst efektā. N.Stepanovs atklāj: “Gulbenē bānītim ir uzradies mazdēliņš – vilcieniņš, kuram nevajag sliedes. Tas ir pilnīgi jauns transportlīdzeklis, ko ir iegādājusies pašvaldība. Pagaidām neko tuvāk neatklāšu, jo vēlamies iedzīvotājiem sagādāt pārsteigumu. Plānojam, ka aprīlī šis “vilcieniņš” jau ripos pa pilsētā izveidotu tūrisma maršrutu, vizinot visu vecumu interesentus – gan mājiniekus, gan viesus.”

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Bānītim – vēsturiskā dzelzceļa statuss

Kategorijas