Saprot zirgu valodu

2014. gada 9. janvāris 00:00

572

Stāmerienas pagasta zemnieku saimniecība “Pilssētas” ir lielākā zirgu audzēšanas saimniecība Gulbenes novadā

Stāmerienas pagasta zemnieku saimniecībā “Pilssētas” gadu mijas naktī neviens nedodas uz stalli, lai klausītos, vai zirgi pusnaktī runā vai ne. Pieredzējusī zirgkopēja Anita Aizpuriete un viņas meita Guna Ģērmane šo skaisto un graciozo dzīvnieku dabu iepazinušas tik smalki, ka spēj saskatīt situācijas, kurās zirgs rīkojas pat gudrāk nekā cilvēks. “Zirgi ir ļoti jāmīl. Tikai tad var nodarboties ar zirgkopību. Par galveno nevar kļūt vēlme pelnīt,” uzskata Anita un Guna. Nesavtīga mīlestība ir ļāvusi “Pilssētām” kļūt par skaitliski lielāko šķirnes zirgu audzētavu novadā.
“Zirgi ir inteliģenti dzīvnieki, viņi nekad nesapratīs visus vārdus, ko saka cilvēks, toties labi sapratīs balss intonāciju,” savu stāstījumu sāk Guna.

Nav divu vienādu zirgu
Ja zirgam kaut kas ienāk prātā, viņš par to brīdina ar savu ķermeni, mīņājoties, kasot zemi ar priekškājām, pieglaužot ausis un tamlīdzīgi, tāpēc cilvēks ir tas, kam jāiemācās zirga ķermeņa valoda. To Guna prot. „Zirga valodu vislabāk apgūt, diendienā praktiski ar viņu strādājot. Literatūrā izlasītais tikai palīdz šos dzīvniekus vieglāk saprast,” stāsta Guna, bet Anita papildina, ka tāpat kā neesot divu vienādu cilvēku, tāpat neesot arī divu vienādu zirgu. Pieeja katram cita. Strādājot ar zirgu, Guna neuzspiež savu gribu, bet ar savu rīcību liek zirgam saprast, kurš ir noteicējs. Viņa uzsver, ka zirgam ir būtiska drošība. Ja zirgs jūtas droši, ja saimnieks vēl iedod kārumu - maizi, cukuru, burkānu un ābolu - , tas ir solis pretim draudzībai. Guna smejas, ka ar siena kumšķi zirgu pielabināt neizdodas. „Kad dodos uz aploku pēc kāda zirga, visi kumeļi barā jau steidzas pretim, zinot, ka man kabatā ir kārums. Patīkami, ka kumeļi sagaida, bet tikt no viņiem vaļā nav viegli. Zirgam ir svarīga arī cilvēka uzmanība,” stāsta Guna.

Brīvdomātājs Emīrs
Guna stāsta par ērzeli Emīru, kurš 23 zirgu ganāmpulkā ir brīvdomātājs. Ganību aploki nav domāti šim skaistulim. Jau kumeļa vecumā Emīrs atklājis, ka izkļūšana no aploka nav nekas sarežģīts, ka arī elektriskais gans nav šķērslis. Emīrs, saņemdams strāvas triecienu, tikai nopurinoties un esot laukā no aploka, lai dotos apstaigāt tuvējo staļļa teritoriju. Ķēvju stallis Emīram esot aizliegtā zona, bet tas melni interesējot visvairāk. “Emīrs labi zina, ka tajā nedrīkst ienākt, tomēr katru rītu, kad ķēvēm brokastis tiek pasniegtas stallī, Emīrs pamanās atvērt durvis un lepni iesoļot stallī. Man atliek stingrā balss tonī pateikt: “Emīr, te nedrīkst nākt!”, viņš jau apgriežas un dodas projām,” stāsta Guna. Lai panāktu savu, Emīrs vienmēr izmēģinot visu. Pirms dažām dienām, kad lielās staļļa durvis bijušas cieši aizvērtas, zirgs pamanījies iesoļot telpās pa darbiniekiem domātajām šaurajām durvīm. Ja citkārt gribētu viņu ievest pa tām, tas neizdotos.

Ir pielīdēji un atstumtie
Zirgs ir bara dzīvnieks. „Tas, kuram ir spēcīgs raksturs, kļūst par barvedi, pārējie viņam pakārtojas. Gluži kā mēs iebalsojam vai izbalsojam Saeimu, tā zirgi iebalso vai izbalso barvedi. Ir zirgi, kas ir izteikti barveža draugi, ir pielīdēji un atstumtie. Viss kā pie cilvēkiem. Par barvedi visbiežāk kļūst kāda no vecākajām un gudrākajām ķēvēm. Pa staļļa durvīm vai aploka vārtiem vienmēr pirmā iznāk barvede. Ja barvede kavējas, pārējie zirgi viņu gaida. Ja kāds cits zirgs pamanījies iziet barvedei pa priekšu, tad viņš paiet malā, palaižot pa priekšu barvedi. Šo kārtību neievērojot, nepaklausīgais var saņemt sodu - kodienu dibenā vai pat spērienu,” stāsta Guna. „Pilssētā” ganāmpulka barvede ir ķēve Zuze. Barvedes statusu Zuze dažkārt attiecinot arī uz cilvēku. Ja Zuzes kādu laiku barā neesot, vietā stājoties nākamā ķēve – barvedes vietas izpildītāja. Haoss sākoties tad, ja kādu brīdi aplokā paliekot tikai jaunie zirgi. „Ja viņu bars devies brīvsolī, tad šos zirgus ir visgrūtāk atkal savākt vienkop, lai sadzītu atpakaļ aplokā. Barveža nav, sākas stress, zirgi vairs nesaprotot, kas viņiem ir jādara. Zirgs spējot justies arī vientuļš, bet, ja kūtī esot vēl kāds cits dzīvnieks, piemēram, govs, zirgs to pieņem kā savējo.
Ir zirgkopēji, kuri uzskata, ka liela nozīme ir zirga vārdam, bet Guna tā nedomā. „Zirgam ir vienalga, kā viņu sauc, kaut vai par Maijpuķīti. Visbiežāk kopējs vārdu izvēlas pēc dzīvnieka temperamenta. Mums, piemēram, ir ķēve, ko nosaucām par Lambadu, jo mums šķiet, ka viņas gaita ir dejiska. Droši vien paši esam radījuši tādu priekšstatu. Barvede Zuze – tāda īsta latviešu ķēve,” salīdzina zirgu trenere.

Ap kaklu mesties neiesaka
Guna neiesaka svešam cilvēkam uzreiz mesties zirgam ap kaklu, jo dzīvnieks šādu laipnību nesapratīs. „Stāviet mierīgi, varat pastiept roku, ļaujiet zirgam pirmajam meklēt kontaktu! Viņš pienāks, apostīs roku, iepazīs smaržu. Varbūt atpazīs, sak, šis te kādreiz jau ir bijis. Zirgi to labi atceras. Var pabužināt pieri, paglāstīt kaklu. Zirgs jūt, ja cilvēkam no viņa ir bailes, un atkāpjas, saprotot, ka kaut kas nav, kā vajag. Pēc savas būtības Zirgs izvairās no problēmām. Piemēram, aplokā iemetot kādu priekšmetu, zirgi vispirms aizbēgs, tad apstāsies un pa gabalu skatīsies. Redzot, ka priekšmets nekustas, viņi lēnām tam tuvosies, mezdami lokus un krākdami,” novērojusi Guna. Zirgiem esot perfekta redze, oža un dzirde.

Labi iegaumē ceļu
Zirgi labi iegaumē ceļu uz mājām. „Ar zirgiem ejam apvidus pastaigās pa tuvējiem mežiem. Emīrs vienmēr iet pa priekšu. Viņš jau tik labi zina visas takas, ka tad, kad nogriežamies pa vienu vai otru, Emīram skaidrs, kur jādodas, kas būs priekšā. Viņš pat ielāgojis, kurā ceļa posmā iesim soļos, kur pāriesim uz rikšiem. Tāpat kā cilvēki, arī zirgi ir gudrāki un ne tik gudri,” atzīst Guna. Viņa stāsta, ka rudenī zirgu lielākā izklaide esot mēģinājums izlauzties no aploka. „Tā ir noticis ne reizi vien. Sadzenam zirgus atpakaļ aplokā. Salabojam aploku, bet jau nākamajā dienā zirgi atkal iet gar aploku meklēt ceļu uz brīvību. Vecais caurums pazudis, tātad meklējam jaunu. Ejot gar aploku, viņi uz katras koka kārts gandrīz vai uzguļas ar krūtīm. Šī turas, iet tālāk. Tā tik ilgi, kamēr tomēr atrodas viena kārts, kas neiztur. Neatlaidīgi.”

Neprasme padara par mežoni
„Mūsdienās ir maz cilvēku, kuri prot strādāt ar zirgu. Vecie saimnieki to prata. Katram, kam ienāk prātā turēt zirgu, to nemaz nevar uzticēt. Zirgs neietilpst to dzīvnieku kategorijā, kas domāti ražošanai. Cilvēku neprasme spēj zirgu padarīt par mežoni,” piktojas Anita, kura piedalās šķirnes zirgu vērtēšanā. Tāpat domā arī Guna, uzsverot, ka zirgs strādās un paklausīs tikai tad, ja viņam būs komfortabli. Sišana nelīdzēs. „Ja par katru neizdošanos zirgam sitīs, nākamajā reizē viņš ar šādu cilvēku negribēs strādāt kopā. Protams, mācību un treniņu laikā man ir jāliek zirgam saprast, ka es esmu galvenā,” uzsver trenere.
Lai saimniecība varētu pastāvēt, ir jādomā ne tikai par zirgu trenēšanu, bet arī par peļņu, tāpēc kā vasarā, tā ziemā tiek sniegti tūrisma pakalpojumi, meklētas dažādas iespējas, lai zirgus varētu pārdot ne tikai saimniekiem Latvijā, bet arī uz ārzemēm. Katru gadu tiek saņemti arī Eiropas piešķirtie platībmaksājumi, kā arī valsts atbalsts ciltsdarbam zirgkopībā par jaunzirgiem un kumeļiem. Lai sarūpētu zirgiem nepieciešamos barības krājumus, saimnieki sadarbojas ar vietējo zemnieku, kurš palīdz sagatavot zāles un siena ruļļus, bet zelmenis appļaušanai paredzētajās platībās tiek nopļauts ar pašu tehniku.

Fakti

◆ Ganībās visi zirgi nekad neguļ vienlaikus.
◆ Zirgi nekad nevemj.
◆ Viena zirga priekškāja mēdz minimāli būt īsāka par otru. Guļoties zirgs vienmēr krīt uz īsākās kājas pusi.
◆ Zirgi īpaši spēj “nofiksēt” kājas, kad ir aizmi-guši stāvus, lai nenokristu.
◆ Zirgi redz 360 grādu leņķī.
◆ Zirga ausis norāda virzienu, kurā tas skatās.
◆ Zirgi tumsā redz labāk nekā cilvēki.
◆ Zirgs neelpo ar muti.
◆ Zirgi guļ 3-4 stundas 24 stundu laikā.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Saprot zirgu valodu

Kategorijas