Vēlos pastāstīt par māsu

Alūksnietes Millijas Eglītes teikto pierakstījusi Diāna Odumiņa

2014. gada 9. janvāris 00:00

Vēlos precizēt pagājušā gada 22.novembra “Dzirksteles” rakstā “Gulbenes dzelzs lēdija” publicēto informāciju par manu māsu Līgu Zitāni, dzimušu Bebri (23.04.1952.-04. 02.1996.). Līga ir no Zeltiņu pagasta, uzaugusi desmit bērnu ģimenē, no kuriem mēs pieci esam ieguvuši augstāko izglītību. Starp mums ir juriste, ārsts, tirdzniecības speciālists, divi sporta skolotāji.
Mūsu vecāki Zidonija un Jānis nosvinēja zelta kāzas un bija paraugs visā saviem bērniem: Haraldam, Dailim, Maigonim, man, Ziedonim, Aijai, Pēterim, Līgai, Aivaram un Lilitai. Mēs, augdami pie vecākiem, nezinājām, kas ir nabadzība, vienmēr bijām labi pārtikuši. Mums bija sava saimniecība, tēvs strādāja. Mēs, visi bērni, kopš mazotnes gājām palīgā lauku darbos. Nevienam no mums nebija vajadzīgas brīvpusdienas skolā.
Līga bija astotais bērns mūsu vecāku ģimenē, taču viņa nenoliedzami jau mazotnē izpaudās kā līdere. Vienmēr bija tā, kura organizē, iesaka. Bija bezbailīga. Par to liecina arī rēta viņas sejā. Pavisam mazai meitenei Līgai bija iespēris zirgs. Rēta palika uz visu mūžu. Taču nekas nespēja ietekmēt viņas sirsnīgo raksturu. Man vēl tagad atmiņā ir, kā Līga prata sasmīdināt un smieties tik garšīgiem smiekliem, ka ģimenē visiem bija jāsmejas līdzi. Tā smieties prot tikai cilvēks, kuram ir laba sirds.
Līga ir mācījusies Gaujienas internātskolā, beigusi Zeltiņu astoņgadīgo skolu un Alūksnes 1.vidusskolu. Viņai patika sports, vieglatlētika, bija aktīva sabiedriskajā dzīvē. Divus gadus nostrādājusi par pedagoģi Alūksnes sākumskolas klasēs. Jau skolas gados viņa zināja, ka kļūs par juristi, un 1977.gadā beidza Latvijas Valsts universitātes Juridisko fakultāti. Pēc tam 11 gadus Līga strādāja Gulbenes rajona prokuratūrā par prokurora palīdzi. Par labu darbu viņai tika piešķirts zelta pulkstenis ar īpašu gravējumu. Vēlāk Gulbenes “Lauktehnikā” Līga bija juriste. Atmodas gados viņa kļuva par Gulbenes pilsētas deputāti divos sasaukumos, vienā tika ievēlēta par pilsētas pašvaldības priekšsēdētāju, otrā pietrūka deputātu balsu, lai atkārtoti kļūtu par priekšsēdētāju. Zīmīgi, ka toreiz pirms vēlēšanām nenoskaidrotas personas jau otrreiz nodedzināja Līgas vasarnīcu. Tas ir mīklains notikums, kas tāds manā atmiņā ir arī palicis. Māsas pēdējā darbavieta bija SIA “Gulbenes degviela”, kur viņa strādāja par juristi.
Māsa pāragri 44 gadu vecumā aizgāja mūžībā pēc sirds infarkta. Viņa atdusas Zeltiņu kapsētā.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Vēlos pastāstīt par māsu

Kategorijas