Gulbenes novada ugunsdzēsības vēsture

2014. gada 9. janvāris 00:00

114

Lejasciema BUB izjūt izdzīvošanas skarbo realitāti

(Turpinās no 10.decembra)

Lejasciema Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība (Lejasciema BUB) 1921.gadā kļuva par Latvijas Ugunsdzēsēju biedrību un organizāciju savienības (LUS) vienu no dibinātājiem un biedru. Jaundibinātās Latvijas ugunsgrēku apkarošana vēl nebalstījās uz tiesiskiem pamatiem, bet bija atkarīga no pašvaldību iestādēm un to atsevišķu darbinieku personīgiem ieskatiem. Arī Brīvprātīgo ugunsdzēsēju entuziasmam Lejasciemā bija izšķiroša nozīme ugunsgrēku apkarošanas pastāvēšanā.

Izveidoja palīdzības fondu
Lejasciema BUB centās uzlabot savu biedru sociālās garantijas. 1922.gada 1.janvārī izveidoja biedrības palīdzības fondu, kurš tā dalībniekiem slimības vai savainošanās gadījumā deva iespēju saņemt ārsta palīdzību par fonda līdzekļiem. Katram fonda dalībniekam bija noteikta gada maksa (50 rubļi vai 1 lats), fondā paredzēja ieskaitīt arī 10 procentus no katra sarīkojuma peļņas. Fonda medicīniskās palīdzības nodrošināšanai par biedrības ārstu nolīga Ferdinandu Klaustiņu, kura iesaistīšanās biedrībā kļuva par nozīmīgu notikumu ne tikai biedrības ārsta statusa dēļ. Viņš baudīja biedru uzticību un jau 1922.gadā tika ievēlēts par biedrības revīzijas komisijas priekšnieku, nedaudz vēlāk arī par biedrības priekšnieku.
Jau pirmajā F.Klaustiņa vadītās revīzijas komisijas protokolā norādīts, ka pašreizējā biedrības valdes kvīšu izrakstīšanas prakse nav pareiza - kvītis izdotas uz biedrības valdes locekļu vārdiem. Šāda kārtība neļāva saprast, kam samaksāts no biedrības naudas, tādēļ revīzijas komisija turpmāk uzdeva kvītis izdot uz naudas saņēmēju parakstiem. Biedrības valde atzina šos revīzijas komisijas aizrādījumus par nelikumīgiem un atstāja līdzšinējo kārtību.
Nokļuvis biedrības priekšnieka amatā, F.Klaustiņš enerģiski ķērās pie darba. Jau 1922.gada 28.maijā jaunu biedru piesaistīšanas nolūkos organizēja pavasara ugunsdzēsēju parādi ar sekojošu kopēju mielastu.
Tomēr viņa biedrības vadīšanas laiks nebija veiksmīgs. Gandrīz katrs nākamais Lejasciema BUB sarīkotais sarīkojums bija mazāk apmeklēts nekā iepriekšējais. Biedrības sarīkojumu budžetos redzams, ka ienākumi nespēj segt augstās muzikantu nolīgšanas izmaksas un citus izdevumus. Izdevumi visos pasākumos pārsniedza ienākumus, tādēļ zaudējumus nācās segt no biedrības kases. Biedrības valde sarīkojumu zemo apmeklētību mēģināja skaidrot ar citu biedrību, tādu kā Lejasciema Labdarības biedrība, konkurenci sarīkojumu organizēšanā.

Vēlas jaunu karogu
Ugunsdzēsēju biedrības un organizācijas bija mantojušas Krievijas impērijas laika simbolus, formas tērpus, reglamentus, statūtus un tā tālāk. Izveidojot LUS, sākās darbs pie vienotas Latvijas ugunsdzēsības sistēmas izveides. 1922.gadā LUS biedriem aizliedza Krievijas ugunsdzēsēju biedrības krūšu nozīmju nēsāšanu. Izveidoja jaunas krūšu un cepuru nozīmes, pogas ar Latvijas valsts simboliku, kuras par noteiktu samaksu izsniedza vienīgi LUS. Pēc jaunām ugunsdzēsēju nozīmēm un pogām uz Rīgu devās arī Lejasciema BUB vadība.
Atteikšanās no Krievijas impērijas simboliem turpinājās ar prasību par to noņemšanu no biedrību karogiem. Lejasciema ugunsdzēsēju biedrība nolēma izgatavot jaunu karogu no sarkanas krāsas tūka, attēlojot tajā ugunsdzēsēju devīzi „Viens priekš visiem, visi priekš viena!”, biedrības dibināšanas un karoga izgatavošanas gadu.
Biedrības galvenā simbola izgatavošanas termiņu noteica 1923.gada septembra vidū, lai tā iesvētīšanas ceremoniju var sarīkot vasaras laikā. Ar jaunā karoga izgatavošanu veicās labi un 1923.gada 9.septembrī to iesvētīja. Karogā bija attēlota ugunsdzēsēju devīze un simbolika, karoga iesvētīšanas laiks un mazais valsts ģerbonis. Krievijas impērijas laika biedrības karogu vēlāk (1926.gada 11.aprīlī) nodeva Latvijas Ugunsdzēsēju biedrību un organizāciju muzejā.
LUS no 1922. līdz 1926.gadam izstrādāja vairākus ugunsdzēsēju apbalvojumus – „Par cītību”, „Par izciliem nopelniem ugunsdzēsībā”, „Par cilvēku dzīvību glābšanu no uguns un citām briesmām”. Šo apbalvojumu varēja saņemt ar biedrības valdes ierosinājumu.
Lejasciema BUB trešās šķiras krūšu nozīmes „Par cītību” piešķiršanai savus biedrus izvirzīja jau 1923.gadā. Zināms, ka Lejasciemā pirmie šos apbalvojumus 1924.gadā saņēma Jēkabs Ābele un Juris Stabulnieks.
Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrībām bija tiesības veidot arī savus iekšējos apbalvojumus. Lejasciema BUB izveidoja un piešķīra iekšējo apbalvojumu „Par cītību”. Zināms, ka šāds apbalvojums 1926.gadā piešķirts Lejasciema BUB ugunsdzēsējam Kārlim Vārtam.

Sava ugunsdzēsēju forma
Saeimas pieņemtais un prezidenta izsludinātais likums par biedrībām, savienībām un politiskām organizācijām veicināja biedrību statūtu pārreģistrēšanu. Saskaņā ar rīkojumu pārreģistrēšana bija jāveic līdz 1923.gada beigām. Daudzas biedrības sākotnēji noteiktajā termiņā nebija paguvušas pārreģistrēties, tādēļ Iekšlietu ministrija pārreģistrēšanās laiku pagarināja līdz 1924.gada 1.jūlijam.
Lejasciema BUB pārreģistrēšana beidzās 1924.gada 21.aprīlī ar jauno statūtu pieņemšanu pilnā biedru sapulcē.
Iekšlietu ministrijā pirmais Latvijas ugunsdzēsēju formas tērpa apraksts tika pieņemts 1924.gada 25.februārī. Pēc jaunā apraksta izgatavotu formas tērpa lietošanu varēja sākt, tikai saņemot LUS valdes atļauju. Lejasciema BUB atļauju pāriet uz Latvijas ugunsdzēsēju formu saņēma 1924.gada 25.maijā. Formas tērpu izgatavošanu Lejasciema BUB pagaidām finansiāli nevarēja atļauties, tādēļ turpināja lietot Krievijas impērijas laika ugunsdzēsēju biedrības parauga ietērpu. Lejasciema BUB priekšnieka piezīmes liecina, ka pilnas biedru sapulces lēmums par pāreju uz Latvijas ugunsdzēsēju formu pieņemts tikai 1929.gada 28.martā. Tomēr arī šī lēmuma pieņemšanas brīdī formas tērpi vēl nebija izgatavoti. Precīzs to lietošanas sākums Lejasciema biedrības dokumentos nav fiksēts. Zināms, ka audumu formas tērpiem biedrība iegādājās Rīgas Tekstilfabrikas akciju sabiedrībā.

Rodas pretenzijas
Vairākus gadus Lejas miesta valdei nebija pretenziju par sūkņa ēkas izmantošanu ugunsdzēsēju depo vajadzībām. Situācija mainījās 1926.gadā, kad miesta valde iesniedza Madonas apriņķa 2.iecirkņa miertiesnesim sūdzību, ka Lejasciema BUB nereaģē uz prasību atbrīvot depo. Tiesneša lēmums bija labvēlīgs miesta valdei un 1926.gada rudenī visi ugunsdzēsēju rīki no depo mājas tika pārvesti uz citām telpām. Konflikts nebeidzās, jo Lejas miesta valde pieprasīja atdot daļu no aizvestām lietām - miestam piederējušo šprici un ūdens mucas. Otras ugunsdzēsēju biedrības lietošanā esošās šprices un šļūteņu īpašnieks bija Lejasciema pagasta savstarpējā uguns apdrošināšanas biedrība. Šīs situācijas rezultātā arī apdrošinātāji pieprasīja atdot viņiem piederošās lietas. 1927.gadā ugunsdzēsēju biedrība lūdza izlīgumu gan depo, gan šļirces lietā. To izdevās panākt 1928.gadā, kad miestam piešķīra pilsētas tiesības. Jūlijā ugunsdzēsēju biedrība noslēdza sadarbības līgumu ar jaunizveidotās pilsētas valdi, apņemoties izdarīt labojumus statūtos. Ugunsdzēsēju rīkus nogādāja atpakaļ depo, bet biedrības statūtu grozīšana un nosaukuma maiņa nebija izdarīta vēl rudenī. Veidojās jauna konfliktsituācija, jo Lejasciema pilsētas valde apsprieda iespēju noslēgto līgumu lauzt. Bēdīgā pieredze mudināja Lejasciema BUB vadību pasteigties ar līguma noteikumu izpildīšanu. 1928.gada 2.decembra ārkārtēja biedru sapulce pieņēma lēmumu par Lejasciema BUB statūtu grozīšanu. 1929.gada 13.februārī Rīgas 2.iecirkņa apgabaltiesā notika statūtu reģistrēšana ar nosaukumu Lejasciema pilsētas brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība.

Fakti

Kārlis Vārts (1902.-1990.) 1919.gada 3.augustā uzņemts Lejasciema Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrībā. No 1923.gada 9.februāra līdz 1924.gada 2.septembrim obligatoriskā aktīvā kara dienestā – 7. Siguldas kājnieku pulka kareivis. Lejasciema Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības aktīvais biedrs – ugunsdzēsējs (1919.-1923.gads), nodaļas vadītāja palīgs (ar 1925.gadu), ugunsdzēsēju komandas virsnieks un valdes loceklis (1930.-1935.gads). 1926.gadā saņēmis Lejasciema Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības goda zīmi „Par cītību”. 1930.gadā apbalvots ar Latvijas ugunsdzēsēju biedrību un organizāciju savienības goda zīmi “Par cītību”, 3.šķira.

(Turpinājums sekos)

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Gulbenes novada ugunsdzēsības vēsture

Kategorijas