Ar stingra diplomāta pieeju

2014. gada 10. janvāris 00:00

918

Nikolajam Stepanovam ir bažas par lauku pretnostatīšanu lielajām pilsētām

Jauns gads, jaunas domas, jauni darbi. Taču “Dzirkstele” Gulbenes novada domes priekšsēdētāju Nikolaju Stepanovu ir aicinājusi par tiem pašiem vecuvecajiem, sasāpējušajiem jautājumiem.
- Reorganizācija novada domē vēl turpinās?
- Tā notiek ļoti mīkstā formā. Tagad manā tiešajā pakļautībā ir viss, kas saistīts ar novada tēla veidošanu, pašvaldības pašreklāmu un sadarbību ar ārzemju partneriem, kā arī ar tūristu piesaisti novadam. Arī veidojamā pašvaldības policija būs tiešā novada domes priekšsēdētāja pārziņā. Tas tāpēc, lai būtu viens atbildīgais. Pieredze liecina: ja visi grib komandēt, rezultāta nav. Ir notikuši pārkārtojumi arī pašvaldības administrācijas nodaļās. Ieviesām precīzākus formulējumus pašvaldības dokumentos, lai nevajadzētu smīnēt. Process notiek. Ja kaut kur stingrība izrādīsies pārspīlēta, varēsim atkal kaut ko mainīt, tās ir mūsu tiesības. Uztraukumam nav pamata.
- Sāpīgs jautājums – sabiedriskā kārtība Gulbenē, novadā.
- Sabiedrībā demokrātija ir laba tiktāl, kamēr tā nepārvēršas haotiskā, neregulējamā procesā. Jo tad vienmēr kāds ir cietējs. Situācijai pamazām būtu jāuzlabojas. Juridiskā bāze – pašvaldības saistošie noteikumi – jau ir, atliek tikai kontrolēt. Lai nerodas sajūta, ka visu var darīt, jo nesekos sods.
Valsts policijas funkcijas ir samazinātas. Tāpēc jādomā citi varianti. Plānojam šogad veidot pašvaldības policiju, kurā būtu vismaz piecas štata vienības. Pirms Ziemassvētkiem man notika saruna ar potenciālo policijas vadītāju. Janvāra otrajā pusē es iepazīstināšu deputātus ar viņu. Pašlaik šis puisis atrodas ārzemēs. Bet viņš ir mūsējais, gulbenietis. Ja viss noritēs, kā plānots, sāksim formēt brigādi. Protams, būs vajadzīga automašīna, nevis vieglā, bet “busiņš”. Ļoti ceru, ka nodrošināsim nakts dežūras, pasekosim kārtībai, notiekot ballēm. Tajā pašā laikā gribu teikt, ka iedzīvotājiem pašiem ir jābūt aktīvākiem, aizstāvot savas un visas sabiedrības intereses. Nesen vēlu vakarā mājās atskanēja mana mobilā tālruņa zvans un kāda gulbeniete dusmīgā balsī sūdzējās par kaimiņa kaķi, kurš klīstot savā vaļā un brēcot. Jautāju zvanītājai, vai man jābrauc ieviest kārtība...
- Ko jūs ieteiktu darīt tiem, kuriem ir konfliktsituācijas ar SIA “Alba”?
- Jautājumi ir jāuzdod šā uzņēmuma vadībai vai jārisina tiesā. Protams, ja notiek tiesvedība, tiek sasniegts rezultāts, kas vienu pusi apmierina, bet otrs ne. Taču jāsaprot, ka pašvaldība tiesu aizstāt nevar.
- Atkritumu apsaimniekošana ir tēma, par kuru diskusijas nerimst...
- Novadā atkritumu savācējs pa tiešo komunicē un noslēdz līgumus ar iedzīvotājiem. Pašvaldība tur nejaucas. Tas ir to vērts. Dažās pašvaldībās ir cita pieredze, tur ar atkritumsaimniecību nodarbojas paši, tāpēc pašvaldībā jāuztur lieki štati. Kam tas vajadzīgs? Mums ne! Galvenais ir saīsināt ceļu no atkritumu savākšanas līdz noglabāšanas vietai, jo no tā ir atkarīgas izmaksas. Jā, nupat novadā atkritumu apsaimniekošana ir kļuvusi dārgāka sakarā ar dabas resursu nodokļa palielināšanos valstī. Tas bija jāieliek tarifā. Ne jau pašvaldība to izdomāja. Un vienlaikus atkal gribu runāt par iespēju taupīt naudu, šķirojot atkritumus.
- Vai jums ir bažas par to, ka gulbenieši caur apkures tarifu būs divreiz samaksājuši SIA “Vidzemes enerģija” kredītu, kas ņemts šķeldas apkures katla iegādei?
- Nē! Tādu bažu nav! Kur tas vispār ir ņemts?! Turklāt nevienā līgumā nav ierakstīts, ka pašvaldībai obligāti būtu jānopērk šis katls. Jā, mums ir pirmpirkuma tiesības, kuras varam izmantot un varam arī neizmantot. Nevajag jaukt! Ja mums tas katls nav vajadzīgs, kāpēc jāpērk?! Jebkura kredīta atmaksa ir kontrolējama. Ir dzirdētas pretenzijas arī par to, ka Gulbenes siltuma tarifā joprojām ir iekļauts arī gāzes apkures katls, par kuru SIA “Vidzemes enerģija” kredītu jau ir samaksājusi. Taču šis katls ir nepieciešams kā rezerves variants avārijas situācijām. Liela aukstuma laikā Gulbenei jāno-drošina savi 18 megavati siltuma! Ir nācies papildus šķeldas katlam iekurt gāzes katlu, kaut tas ir dārgs prieks. Toties gāzes katls ir iedarbināms burtiski dažu minūšu laikā.
Gribu atgādināt, ka centralizētā siltuma cenu Gulbenē nosaka ne jau pašvaldība, bet Sabiedrisko pakalpojumu regulators. Valstī ir stingra kārtība. Saprotu, ka sabiedrībā diskusija par šo tēmu notiek. Interpretācijas ir dažādas. Taču es gribētu atgādināt, ka šobrīd Gulbenē spēkā esošais siltuma tarifs – 39,15 lati par megavatstundu siltuma bez pievienotās vērtības nodokļa - ir divas reizes samazināts, salīdzinot ar sākuma cenu. Es pilnīgi piekrītu tiem, kuri saka, ka vajadzētu lētāk. Taču šādu cenu uzņēmums ir pratis pierādīt kā pamatotu. Ja salīdzinām, cik siltums maksā Gulbenē un cik citās Latvijas pilsētās, redzams, ka atrodamies skalas beigu galā. Pie mums šī cena nebūt nav augstākā. Protams, situācija ir mainīga. Un te nu man ir vislielākās bažas. Dod, Dievs, noturēt cenu! Pašlaik tiek gatavots jauns konkurss, un tiks paredzēts darīt visu iespējamo, lai tarifs nepalielinātos. Taču, ja turpinās augt elektrības un šķeldas cena, visādi var notikt. Kamēr konkursa rezultāti vēl nav zināmi, Gulbenē siltumapgādi turpinās nodrošināt SIA “Vidzemes enerģija”. Tāda vienošanās ir panākta. Bez siltuma gulbenieši šosezon nepaliks. Ja pēc tam izdomāsim Gulbenē siltumapgādi nodrošināt paši ar pašvaldības spēkiem, tad būs jādomā par jauniem štatiem. Cik tas maksās, par pārējo nemaz nerunājot. Vienu varu teikt. Neko no pilsētas siltuma saimniecības neesam pārdevuši, ieskaitot savulaik no Dānijas valdības dāvinājumā saņemto šķeldas apkures katlu, kuram ir jau 30 gadu un kurš joprojām kalpo.
- Rīgā strādājošie gulbenieši šogad var izvēlēties galvaspilsētu kā savu deklarēto dzīvesvietu!
- Rīgas pašvaldības politika šajā sakarā man ne visai patīk, jo tas ir vēl viens no variantiem, kā noplicināt laukus, spekulējot ar lētākām izmaksām, lietojot galvaspilsētas sabiedrisko transportu. Es personīgi zinu dažas novadnieku ģimenes, kuras nomainījuši deklarēto dzīvesvietu, dodot priekšroku Rīgai. Tas nozīmē mīnusa zīmi Gulbenes novada budžetā, jo samazināsies iemaksas no iedzīvotāju ienākumu nodokļa. Rīgas pašvaldība iet to vieglāko ceļu, kaut tur jau tāpat ir visi priekšnosacījumi dabiskai attīstībai. Un valdība neprotestē. Es pat teiktu, ka demisionējusī valdība lielā mērā pagrieza muguru lauku pašvaldībām un mūsu problēmām. Tas ir sāpīgi. Finanšu ministrs šāgada budžetu izskatīšanai Saeimā aiznesa bez Pašvaldību savienības priekšsēdētāja paraksta. Tas ir nebijis gadījums! Daža lielā pilsēta jau gribētu izstāties no Pašvaldību savienības. Un tas vēl vairāk rada bažas par lauku pretnostatīšanu ar Latvijas lielo pilsētu pašvaldībām. Līdz ar to sociālās problēmas mums nāk virsū kā lavīna. Mēs knapi paspējam tikt galā. Lai gan, protams, arī attīstība notiek, projektu un ieceru ir daudz un būs daudz, arī finansējumu nodrošināsim. Mēs, laucinieki, nebūt neesam pret Rīgas un citu lielo pilsētu attīstību. Bet nevajag mūs nostādīt ar pieri pret pieri! Ir jādomā arī par laukiem! Kas te paliks dzīvot? Vai lāči, vilki, zaķi? Vai lai izpārdodam savu zemi un mežus ārzemniekiem? Tā nedrīkst! Tā mēs varam pazaudēt latvisko mentalitāti, kura ir laukos. Mani uztrauc arī ātrās idejas, kas rodas valdībā. Tagad pat laikā no 2014. līdz 2020.gadam tiek solīts finansiāli atbalstīt tieši lielās zemnieku saimniecības. Ko tas nozīmē? Noasfaltēs brauktuvi no lielā ceļa līdz fermai. Tiktāl labi. Bet kāds ir lielā ceļa asfalts? Ir sajūta, ka ierēdņi, kuri sagatavo visus šos priekšlikumus, nemaz nepazīst īsto lauku smaku, jo nekonsultējas ar pašvaldībām un klausās tikai, ko saka Briselē.
- Cik liela ir summa, ko Gulbenes novada budžetā gadā saņemam no pašvaldību izlīdzināšanas fonda?
- Cik liels ir grozs, no kura Finanšu ministrija var paņemt un iedot mums, tas ir noslēpums! Ātrāk uz Mēnesi var tikt, nekā to uzzināt. Varu teikt vienu – Gulbenes novada budžetā pagājušajā gadā plānotajā apmērā esam saņēmuši visus nodokļus.
- Gulbenes dzelzceļa stacija ir kā pamirusi. Vai tāda nav arī Gulbene?
- Ja tā būtu, vai stacijai mainītu jumtu? Izdariet secinājumus! Ir savi plāni! Pēc pasakas šodien izklausās ideja par dzelzceļa atjaunošanu Pleskavas virzienā. Taču esmu optimists. Ticu, ka reiz saprāts vinnēs un uzņēmējdarbība pārņems savās rokās šo infrastruktūru. Šogad Gulbenē jāsāk strādāt uzņēmumam “LatGran”, kuram dzelzceļa pakalpojumi būs nepieciešami. Uzņēmums nodrošinās jaunas darba vietas. Tātad ir cerība, ka jauno gulbeniešu ģimenes sapratīs – šajā pilsētā var dzīvot, strādāt, nopelnīt un labi justies. Infrastruktūra novadā nav tā sliktākā. Kādreiz mēs vispār šajā ziņā bijām pirmrindnieki. Tagad mazliet atpaliekam. Taču daudz kas vēl ir dienas kārtībā šajā pašvaldības sasaukumā. Dod, Dievs, kopīgiem spēkiem mums virzīties tikai uz priekšu.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Ar stingra diplomāta pieeju

Kategorijas