Tiesājas ar Latvijas valsti

2014. gada 14. janvāris 00:00

470

Sieviete 20 gadus nesamierinās ar vīra nāvi ceļu satiksmes negadījumā

Gulbenes rajona tiesa
6.janvārī paziņojusi spriedumu civillietā, kurā kāda 1948.gadā dzimusi sieviete prasa no Latvijas valsts piedzīt morālo kaitējumu - 20 000 latu jeb 28 457,43 eiro - par, viņasprāt, neefektīvu krimināllietas virzību sakarā ar 1994.gada 21.novembrī notikušu ceļu satiksmes negadījumu.
Toreiz uz Smiltenes-Velēnas-Gulbenes ceļa tuvinieku acupriekšā traģiskā apstākļu sakritībā bojā gāja prasītājas vīrs, kurš gāja pāri brauktuvei.
Tiesa morālā kaitējuma prasību noraidīja. Spriedumu 20 dienu laikā no tā pieejamības dienas var pārsūdzēt Vidzemes apgabaltiesā. Latvijas valsti tiesā pārstāvēja Ģenerālprokuratūra un Valsts policija, bet prasītājas intereses tiesā pārstāvēja zvērināts advokāts Artūrs Zvejsalnieks. “Dzirkstele” to uzzināja tiesā.

Piecreiz rosina un atsaka lietu
Traģiskais notikums ir norisinājies pirms 20 gadiem. 1994.gada 26.novembra “Dzirkstelē” tajā sakarā publicētas līdzjūtības bojā gājušā tuviniekiem, ko izsaka traģiski mirušā darbabiedri, kā arī viņa dēla klasesbiedri no pamatskolas. Ģimene, acīmredzot, tā arī nekad nav varējusi pieņemt mīļā cilvēka nāves fakta juridisko formulējumu: “Pats cietušais izraisīja ceļu satiksmes negadījumu, pārkāpjot Ceļu satiksmes noteikumu 5.4. punkta prasību – šķērsojis ceļu tam neparedzētā vietā, nepārliecinoties, vai netiek traucēta transporta līdzekļu satiksme.”
Uzreiz pēc traģiskā negadījuma policijā tika pieņemts lēmums atteikt krimināllietas rosināšanu. Pēc atraitnes iesniegtās sūdzības 1998.gadā krimināllietu tomēr ierosināja, taču no jauna izbeidza 1999.gadā. Turpmāk līdz 2001.gadam krimināllieta no jauna ierosināta un izbeigta trīs reizes. Atteikuma iemesls vienmēr bijis viens un tas pats – noziedzīga nodarījuma sastāva trūkums. Visbeidzot 2002.gada 27.novembrī krimināllieta izbeigta sakarā ar noilguma iestāšanos.

Tiesa konstatē, analizē un lemj
Prasītāja uzskata, ka, izbeidzot krimināllietu sakarā ar noilgumu, valsts ir izslēgusi bojā gājušā vīrieša ģimenes tiesības panākt taisnīgu strīda situācijas atrisinājumu. Laikā no negadījuma brīža 1994.gadā trīs gadus policija nav veikusi nekādas izmeklēšanas darbības. Tāpēc, kā uzskata prasītāja, arī nebija nekādas virzības vairākkārt rosinātajā un izbeigtajā krimināllietā.
Tomēr, novērtējot prasības pieteikumu, tā motivāciju, visu procesa dalībnieku tiesā sniegtos paskaidrojumus, Gulbenes rajona tiesa secinājusi – atraitnes prasība pret Latvijas valsti ir noraidāma. Tam ir vairāki iemesli. Pirmkārt, saskaņā ar Civilprocesa likumu nav pieļaujama pirmstiesas izmeklēšanā izbeigta kriminālprocesa izvērtēšana civiltiesiskā kārtībā. Otrkārt, minētā negadījuma sakarā krimināllieta varēja tikt nodota tiesai tikai tad, ja būtu konstatēts noziedzīgs nodarījums un uzrādīta apsūdzība pie atbildības saucamajai personai, taču “lietā piecas reizes atzīts, ka nav noticis noziegums”. Treškārt, krimināllietas izbeigšana, iestājoties noilgumam, notiek neatkarīgi no procesa virzītāja gribas, jo to nosaka Krimināllikums. Ceturtkārt, no civiltiesiskā viedokļa šajā lietā trūkst pašas prasītājas tiesību aizskāruma un nav saskatāma atbildētāja – Latvijas valsts – vaina.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Tiesājas ar Latvijas valsti

Kategorijas