Pielieto burvestības pret žurnālisti

2014. gada 14. janvāris 00:00

1124

Kas 21.gadsimtā vēl tic pesteļošanai?!

Šis gads “Dzirksteles” redakcijā sācies ar savdabīgu piedzīvojumu. Žurnāliste, atgriežoties darbavietā pēc atklātas tiesas sēdes apmeklējuma, kurā piedalījās kā klausītāja, savā somā atrada dīvainu lietiņu – no lupatas gabaliņa veidotu amuletu. Audeklā bija ievīstītas krustnagliņas un sainis, pārsiets ar sarkanu vilnas diegu.
Intuitīvi saprazdama, ka pret viņu veiktas maģiskas darbības, žurnāliste savā somā atrasto “lellīti” vēlāk sadedzināja un izmeta atkritumos, jo, kā zināms, uguns neitralizē visu negatīvo.
Sākot domāt, kurā brīdī “dāvana” varēja tikt iemesta somā, žurnāliste atcerējās, ka tiesas sēdes laikā bija izsludināts pārtraukums un redakcijas darbiniece uz brīdi izgāja no sēžu telpas, labticīgi atstājot turpat uz sola atvērtu rokassomu. Pēc mirkļa no telpas izgāja arī apsūdzētā persona. Tātad bija visas iespējas, ejot garām žurnālistes somai, tur kaut ko iebirdināt.
Ko īsti nozīmē šāds paštaisīts “leļļuks”? Palasot speciālo literatūru, ātri vien izdodas atrast buršanās amuleta pagatavošanas “recepti” un arī pielietojumu, kas esot sevišķi efektīva augoša Mēness laikā. Konkrētajam darinājumam, visticamāk, bija jāiebaida žurnālisti, lai viņa publiskajā telpā klusētu par tiesā dzirdēto un lai nepatīkamā tiesvedība noritētu par labu apsūdzētajai personai.

Tas ir huligānisms
Gulbenes rajona prokuratūras virsprokurors Aivars Circens “Dzirkstelei” saka, ka par šādu gadījumu nemaz nejūtas izbrīnīts, jo kas līdzīgs ir piedzīvots arī tiesībsargājošajās institūcijās.
“Tas nav nekas jauns! Pa brīdim kāds smiltis un sāli ber gan pie policijas, gan pie prokuratūras. Mēs tā pamanām. Varam izdarīt secinājumus, kaut no mūsu puses nekāda reakcija uz to nenotiek. Arī nekāda rezultāta no burvestībām nav. Visi strādājam un turpinām pildīt savus darba pienākumus, jo esam psiholoģiski līdzsvaroti cilvēki,” viņš bilst un skaidro, ka no juridiskā aspekta maģiskās darbības varētu būt uzskatāmas par huligānismu. Dzirdēts, ka reizēm burvestībām pielietotas tiek kapu smiltis un pat līķa asinis. “To dara negodīgi cilvēki, kuriem nav nekā svēta, kuri ir likumu pārkāpuši un tā grib sevi paglābt no atbildības,” uzskata A.Circens.
Virsprokurors uzskata, ka, iespējams, burvestību pielietotāji no savām darbībām gūst prieku un arī tic, ka spēj tādā veidā kaut ko ietekmēt. Kur viņi smeļas ticību? Pilnīgi iespējams - melnās maģijas reklāmā.
Pēc A.Circena novērojumiem, nonākot konfliktā ar likumu, buršanās paņēmienus pret tiesībsargājošajām institūcijām pielieto tieši sievietes, kuras ir mazāk racionālas nekā vīrieši. Turklāt bieži burvestībām tic sabiedrībā situētas dāmas, kuras ieņem amatus. “Ja cilvēka inteliģences līmenis neatbilst stāvoklim sabiedrībā, sekas liks sevi manīt agri vai vēlu,” domā A.Circens. Raksturīgi – kas vainīgs, tas bailīgs. Burvestību pielietotāju parasti ātri varot “atšifrēt”, jo tāds cilvēks sevi nodod ar nervozo uzvedību. Secināms, ka tas, kurš buras, pats nonāk burvestību tīklos, iedragājot savu psihisko veselību.

Jāsargā dvēseles miers
“Vai mēs to uzskatām par melno vai par balto maģiju, ļaunums nekad cilvēku nevedīs uz patiesību un labuma gūšanu. Agri vai vēlu tas atspēlēsies. Nevajag tādas muļķības darīt! Labāk grūtā brīdī ir iet un lūgt Dieva palīdzību uz baznīcu, lai ātrāk atrisinās problēma tā, kā jānotiek, nevis tā, kā cilvēks pats izdomā. Ja cilvēks jūt dvēseles satraukumu, vajag aiziet pie grēksūdzes,” “Dzirkstelei” saka Gulbenes katoļu draudzes prāvests Vjačeslavs Bogdanovs. To viņš iesaka ikvienam cilvēkam, kurš jūt bailes, jo nedrīkst ļauties to paralizējošajai ietekmei. “Ar satraukumu dvēselē var tikt galā ar Dieva palīdzību. Tā ir lūgšana, tā ir atnākšana uz baznīcu, tā ir grēksūdze, tā ir dalība dievkalpojumā,” iesaka V.Bogdanovs.
Dziednieks Andrašs Fazekašs “Dzirkstelei” saka, ka žurnāliste rīkojusies pareizi, sadedzinot viņai piespēlēto amuletu. “Tas bija jāizdara pēc iespējas ātrāk, lai neitralizētu ļaunumu. Tādas lietas nevajag pie sevis glabāt. Ja nākas saskarties ar šādām negācijām, vajag dedzināt sveces. Liesmiņa sprakst un dejo, sadedzinot visu slikto,” pamāca A.Fazekašs.

Kur un kā tikai neburas!
A.Fazekašs saka, ka ne reizi vien ir saskāries ar informāciju par to, ka šajā reģionā visai aktīvi tiek pielietota melnā maģija. Pie viņa aizsardzību meklējuši tie, kuri izjutuši buršanos. Piemēram, kāda skolotāja no Balvu novada sūdzējās par maģiskām darbībām, kas pret viņu pielietotas skolā. Bez tradicionālajiem paņēmieniem šajā gadījumā izmantots arī kāds neordinārāks. Skolotājas darba galds ticis nobērts ar pipariem.
A.Fazekašs saka, ka reti cilvēki melno maģiju pielieto uz savu roku. Biežāk tie, kuri vēlas piesaistīt ļaunos spēkus un gūt to palīdzību, vēršas pie kāda, kas pārzina šīs tehnoloģijas. Reģionā esot sieviete, kura sniedz melnās maģijas pakalpojumus. To uz savas ādas esot izjutis arī A.Fazekašs. “Tas ir mēģinājums ar maģisko spēku palīdzību ietekmēt otru rīkoties pēc sava prāta vai arī vienkārši kaitēt otram, atriebties. Kāds par to saņem naudu. Man nav saprotama tāda rīcība. Samaksa pienākas vienīgi par labu un godīgu darbu.”

Varbūt bija tikai joks?
SIA “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība” psihiatre Anita Zariņa “Dzirkstelei” saka, ka ne jau pati buršanās ir bīstama un tās laikā pielietotās lietas, bet tas, “kā cilvēks to visu uztver, vai viņš tic, ja cilvēks vēl ir pasaku līmenī, tad tas var izvērsties visādi”.
“Ja cilvēks tobrīd ir uzvilkts, ja viņam ir dzīvē problēmas, tad liksies, ka apkārtējie ne tā paskatījās, ne tā pateica, kaut varbūt patiesībā teiktais nemaz nebija tā domāts. Bet cilvēks uztver to pilnīgi otrādi. Kā uztver tas cilvēks, kuram kaut ko saka, kuram kaut ko dod vai iznāk nejauši kaut ko saņemt? Ko viņš par to domā? Kāda ir viņa pieredze dzīvē? Ko viņš ir lasījis, dzirdējis, kam viņš tic? Ja cilvēkam jau tā ir stress, ja viņš ir “uzvilkts”, tad viss rādīsies melns un briesmīgs, bet, ja cilvēks ir ļoti labā noskaņojumā, ja viņš jūtas dzīvē stabili, tad arī visos melnajos notikumos viņš atradīs kaut ko jauku un skaistu. Tā ka nedrīkst tos cilvēkus apbižot, kuriem ir grūti, jo viņi bieži vien nesaprot jokus,” uzsver A.Zariņa.
Ārste atzīst, ka cilvēka dabā ir ticēt pasakām. Vismaz daudzos ir tāda iekšēja vēlme. Tomēr viņa mudina apzināties: “Mēs jau varam kaut kam piedēvēt dažādas īpašības, bet īstenībā tas nav nekas.” A.Zariņa uzskata, ka buršanās pati par sevi nav nekas briesmīgs un nevienu nevar noburt. Iespaidot gan varot, ja cilvēks pieļauj domu, ka viņam var kaitēt vai tieši otrādi – dod kādu laimi, piemēram, ar talismana palīdzību. “Pats galvenais ir, ko mēs par to domājam. Par lietām un arī notikumiem. Kā mēs pret to attiecamies,” saka psihiatre. Viņas uzskats – ikvienam cilvēkam sevi jānoskaņo dzīvē būt pašpārliecinātam un stipram. “Ir jāmēģina rast stabilitāti. Ir jātrenē sevi! Nedrīkstam būt vārgi, jo citādi dzīve mūs izmetīs kaut kur krastā,” saka A.Zariņa.

Interesanti

“Apburšana notiek ar ziedes, indes, dziednieciska dzēriena vai mīlestības indes palīdzību, ar lietām, kuras piesien vai paņem, ar gredzena palīdzību, ar burvestībām, ar attēlu un burtu palīdzību, ar apburšanu un nolādēšanu, ar padomu, skaņu, skaitli, vārdu vai īpašvārdu, ar vokalizācijām, ar upuriem, buramvārdiem, eksorcismu (velna izdzīšanu), svētīšanu (iesvētīšanu), ar dievbijību un māņticību, ar vērošanu un citiem paņēmieniem.”
(Henrijs Kornēlijs Agripa, ”Okultā filozofija”, 1553.gads)

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Pielieto burvestības pret žurnālisti

Kategorijas