Dzirkstele.lv ARHĪVS

Novadniece Madonā atklāj personālizstādi

Diāna Odumiņa

2014. gada 16. janvāris 00:00

2
Novadniece Madonā atklāj personālizstādi

Madonas kultūras namā divās telpās iekārtota novadnieces, kādreizējās Gulbenes bibliotēkas direktores un savulaik aktīvas novada kultūras dzīves veidotājas Laimas Lupiķes veidoto mākslas darbu izstāde „Lomu spēles”. 
“Nosaukumu deva lielie darbi ar sievišķīgām tēmām – sievieti ne tikai vīrietis nevar izprast, sievietē pašā visu mūžu cīnās pretrunas, ilgas, tiekšanās. Izstādē izlikti septiņi lielie kartoni ar sieviešu sejām – kā es saucu – „hobbī ārt” stilā (angliski nosaukumu „hobby art” parasti izmanto ne tās augstākās kvalitātes mākslas preču nosaukumiem). Otrā zālē izlikām vēl sešus manus darbus. Tikpat daudz manu darbu palika neizlikti. Gan vietas pietrūka, gan kompozīcijā neiekļāvās. Manas tēmas: dzīve, sievietes dzīve, sapņi un ilgas, noskaņas, mājas kā simbols mieram un pasargātībai, lietu kārtībai. Logi kā tiekšanās uz gaismu,” “Dzirkstelei” stāsta L.Lupiķe.
Viņa atklāj, ka darbojas tēlotājmākslas studijā „Madona”. “Mani mazāk interesē izpildīt tehniski pareizus tonālās glezniecības darbus, bet to pamatu apgūšana iemāca visādus noderīgus knifiņus, kas palīdz realizēt dekoratīva darba ideju. Man nav vairs dots mācīties mākslas skolā, vidusskolā, Mākslas akadēmijā. Man vairs tā laika nav. Es varu ņemt krāsas un likt tā, kā tobrīd gribas. Reizēm ir tā – skatos uz kartonu, skatos, ko te vajag uzlikt, tad ausī ieskanas – zilā, te vajag zilo. Nezinu, kāpēc, sameklēju zilo un es zinu, kuru zilo toni man te vajag,” stāsta autore.
Madonā viņa dzīvo jau piecus gadus, uz turieni pārceļoties no Rīgas. “Aizgāju no darba, lai varētu būt kopā ar mammu viņas pēdējos dzīves gados. Nekad to neesmu nožēlojusi,” saka L.Lupiķe.  Garajos vakaros, gaidot savu dzīvesdraugu Gunāru pārbraucam no darba nedēļas Rīgā, sākusi gleznot. Viņas otrs hobijs ir tekstildarbi tīmekļošanas stilā. Tam vajagot ļoti izturīgu šujmašīnu, ūdenī šķīstošo flizelīnu, dziju un noder arī visādas lupatiņas. “Esmu apdāvinājusi radus un draugus ar pašas veidotajām šallītēm,” saka L.Lupiķe.
Viņa piebilst, ka šogad maijā piedalīsies izstādē Turaidas muzejrezervātā,  jūnijā studijai “Madona” būs lielā izstāde Madonas muzejā. “Ir laime būt pilnīgam sava laika noteicējam, būt brīvam no citu vēlmēm un prasībām, sava dienasrežīma saimniekam un darīt jebko, kas tik ienāk prātā pieejamā budžeta ietvaros. Kāds ietvars jau vienmēr noder, tas palīdz iet tam pāri, apiet, neievērot, atsēdināt vietā,”  saka L.Lupiķe.