Ierīko modernu mēslu krātuvi

2014. gada 23. janvāris 00:00

860

Novadā vēl viena moderna govju ferma par trešdaļu miljona

Tirzas pagasta zemnieku saimniecības „Lejas Zosēni”, kam rit jau trīspadsmitais saimniekošanas gads, jaunā liellopu novietne, kas ekspluatācijā tika nodota pagājušā gada pašā nogalē, lepojas ar modernu mēslu krātuvi. Gulbenes novadā otras tādas nav.
„Darbu pie jaunās novietnes izbūves SIA „RCI Gulbene” celtnieki sāka 2013. gada 7.maijā, bet ekspluatācijā ēku nodevām 28.decembrī. Diemžēl ieilgusī pagājusī ziema kavēja darbu sākšanu, sākām tikai maijā. Es biju apņēmies, ka līdz šai gadu mijai ar visu ir jātiek galā. Tā notika un mums bija īsta svētku dāvana. Ar celtnieku darbu esmu ļoti apmierināts,” stāsta „Lejas Zosēnu” saimnieks Jānis Jēgers.

Ideju nolūko ārzemēs
Mēslu krātuves ideju viņš nolūkojis, apmeklēdams zemnieku saimniecības Polijā, kā arī braucis uz Koknesi, kur šāda krātuve ir dāņu zemniekam. „Uz Poliju vajadzēja aizbraukt vismaz mēnesi ātrāk, tad varētu paspēt īstenot vēl kādu savu fantāzijas ideju, bet diemžēl naudas daudzums projektā jau bija rezervēts, tāpēc īpaši izpausties vairs nevarēju,” bilst Jānis. Jaunajā novietnē nav mēslu transportiera, bet tajā telpas daļā, kur uzturas lopi, grīdas segumā ir spraugas. Mēsli pa tām nonāk četrus metrus dziļā krātuvē, kas atrodas zem kūts visā tās garumā. Krātuves ietilpība ir 1600 kubikmetru, tāpēc tajā mēsli var krāties septiņus mēnešus. Lai iztukšotu krātuves saturu, mēsli tiek rūpīgi samaisīti un izsūknēti pa cauruli, izmantojot vakuuma sūkni. „Atliek tikai piebraukt ar traktoru un piepildīt mucu ar šķidrajiem mēsliem. Būtībā princips ir līdzīgs kā lagūnas tipa mēslu krātuvēm. Ja papildus būtu vēl desmit tūkstoši eiro, tad varētu iegādāties robotu, kas, pārvietojoties starp lopiem pa novietni, savāc mēslus, kas uzreiz nav nonākuši krātuvē,” skaidro Jānis Tikai pagājušajā nedēļā uz jauno novietni pārcēlušās 40 teles, kas nu jau pamazām pierodot pie plašuma un vēsākām telpām, jo līdz šim bija radušas novietnē atrasties piesietas, bet tagad staigā brīvi Saimnieks stāsta, ka aukstais laiks šobrīd nedaudz traucējot mēslu nonākšanai krātuvē. „Ja novietnē būtu vairāk nekā 90 govis, tad arī siltums telpā būtu lielāks un mēsli nesastingtu. Drīzumā šo problēmu atrisināsim, jo tiklīdz laiks kļūs siltāks, uz šejieni pārcelsies govis.”

Izlemj balstīt piena lopkopību
Jaunā novietne ir tapusi blakām vecajai fermai, kas savulaik pirkta no kolhoza „Virāne”. Sākotnēji bijusi iecere abas novietnes apvienot zem viena jumta, bet to bijis grūti īstenot. „Aprēķinājām, ka šāda iecere visu ievērojami sadārdzinātu. Arī govis tad nāktos pārvietot kaut kur citur. Tādu iespēju nebija, tāpēc pieņēmām lēmumu, ka jaunā būve taps nedaudz atstatu. Starp abām ēkām ir izbūvēts gaitenis, pa kuru govis tiks dzītas uz slaukšanas zāli,” papildina saimnieks.
Jaunās novietnes izbūvei iesniegts projekts saimniecības modernizācijai, lai saņemtu Eiropas fondu finansiālo atbalstu. Projekta kopējā vērtība ir viena trešdaļa miljona. „Tā manai saimniecībai ir liela summa. Tas jau nekas, ka 70 procenti no tās tiek atdoti atpakaļ, bet tāpat bija dokumentāli jāpierāda, ka spēšu atmaksāt atlikušos 30 procentus. Man vienmēr ir bijis būtiski katru mēnesi vispirms samaksāt noteikto aizdevuma summu un procentus. Tikai tad varu rēķināt, kāda ir peļņa. Līdz šim ar to esmu veiksmīgi ticis galā,” stāsta Jānis.
Izrādās, ka sākumā nemaz nebijis iecerēts būvēt jaunu novietni, bet gan rekonstruēt arī savulaik no kolhoza iegādāto graudu kalti, bet aizķeršanos radījusi dokumentu sakārtošana. „Naudu garām laist nevarējām, tāpēc nolēmām, ka balstīsim otru mūsu saimniecības ražošanas nozari – piena lopkopību,” piebilst saimnieks. Jaunajā novietnē, kur lopi stāv nepiesieti, govīm ir paredzētas 92 guļvietas, bet itin mierīgi tur iespējams izvietot pat 100 govis. Arī vecajā kūtī noteikto 86 govju vietā dzīvo 98. Pavisam „Lejas Zosēnos” ir 102 slaucamās dažādu šķirņu govis. Tikpat daudz ir arī jaunlopu. Liellopu skaits ir atkarīgs no tā, kas dzimst vairāk – bullēni vai telītes, kas tiek saglabātas ganāmpulka palielināšanai. Ir doma slaucamo govju skaitu perspektīvā palielināt līdz 160 galvām. „Ja abas novietnes būs pilnas ar govīm, tad nāksies atkal būvēt kaut ko jaunu, lai varētu izmitināt jaunlopus, bet pagaidām man ir „jānorij” šis kumoss,” saka J.Jēgers. Remontu gaida arī graudu kalte. Saimnieks rēķina, ka arī tur būs nepieciešami vismaz 100 tūkstoši eiro.

Lai būtu regulāri ienākumi
Piena lopkopība un graudkopība „Lejas Zosēnos” ir izraudzītas, domājot par to, lai vienmēr saimniecībai būtu regulāri ienākumi. Joprojām pastāv laba sadarbība ar akciju sabiedrību „Cesvaines piens”. Jānis bilst, ka dažu eiro dēļ sadarbības partnerus negrasoties mainīt. „Padomājot, lielos vilcienos manā saimniecībā ir viss. Gan lauksaimniecības tehnika, gan tagad jauna novietne, gan kaltes. Atliek tikai strādāt. Vienīgi par jaunajiem zemes iegādes noteikumiem piebildīšu, ka tie ir pieņemti par vēlu. Viss jau sen ir nokavēts un pārdots. Cīņa ir tikai par nelieliem zemes stūrīšiem. Nu jau esam nonākuši pie tā, ka zemnieki savulaik pašu pārdoto zemi atpērk no ārzemniekiem, protams, par daudz lielāku cenu,” saka Jānis, kurš arī nomā zemi no norvēģa.

Par “lejas Zosēniem”
◆ Saimniecība dibināta 2001.gadā.
◆ Apsaimnieko 650 hektārus lauksaimniecībā izmantojamās zemes.
◆ Meža platība aizņem 115 hektārus.
◆ Ganāmpulkā ir vairāk nekā 180 liellopi.
◆ Saimniecība darbu dod aptuveni 10 pagasta cilvēkiem.
◆ Liellopu novietnē nodarbināti 5 cilvēki.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Ierīko modernu mēslu krātuvi

Kategorijas