Būvniecībai jāmainās visos līmeņos

Andrejs Vaivars, BNS, speciāli «Dzirkstelei”

2014. gada 23. janvāris 00:00

109

Pēc Zolitūdes traģēdijas aktualizējies jautājums par to, cik pareizi Latvijā tiek organizēts būvniecības process

Bijušais Latvijas Būvnieku savienības vadītājs Viktors Puriņš atzīst, ka mūsu valstī, lai tiktu pie pasūtījumiem, cenas dempingo ne tikai būvnieki, bet arī arhitekti, un tādējādi problēmas nereti rodoties jau projektēšanas stadijā. Nākamais būtiskais jautājums, viņaprāt, ir galvenā uzņēmēja un apakšuzņēmēju attiecības. «Ļoti bieži galvenais uzņēmējs nolīgst apakšuzņēmējus, tie paveic noteiktu darbu apjomu, saņem savu atalgojumu, un tas arī ir viss. Pienācīga kontrole pār apakšuzņēmēju darbu netiek veikta,» tā V.Puriņš. Savukārt nozarē strādājošie uzņēmēji norāda – ja gana liels objekts tiek īstenots par zemu cenu, lielākie cietēji allaž izrādās tieši apakšuzņēmēju rīcībā esošie strādnieki, jo viņiem maksātais atalgojums ir niecīgs.

Trīs galvenie virzieni
Runājot par iespējamām izmaiņām, ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts (Reformu partija) jau ir nosaucis trīs galvenos darbības virzienus. Pirmkārt, jāievieš valsts līmeņa būvuzraudzība, otrkārt, jāveic pēdējos gados būvēto publiski pieejamo ēku pārbaudes, lai konstatētu, kādā tehniskajā stāvoklī tās ir, treškārt, jāpārskata būvobjektu garantijas termiņi.
Savukārt V.Puriņš norāda, ka daudzi faktori, kurus ieviest tiešām ir nepieciešams, jau ietverti jaunajā Būvniecības likumā, kas stāsies spēkā no 1. februāra. «Iespējams, tur būs arī izmaiņas, kas skar valsts būvinspekcijas jautājumu. Pašlaik mums visas būvniecības kontroles funkcijas faktiski ir nodotas pašvaldību ziņā. Jāatgādina, ka Ivara Godmaņa laikā tika nolemts Valsts būvinspekciju likvidēt. Tiesa gan, būvinspekcija ar tādām pilnvarām un funkcijām, kādas tai bija pirms likvidēšanas, droši vien vairs nav vajadzīga. Faktiski jau bija izveidojusies situācija, ka būvinspektors, kurš strādāja Balvu, Ventspils vai kādā citā Latvijas pašvaldībā, bija kā divu kungu kalps,» stāsta būvniecības eksperts. Tajā pašā laikā tiek uzsvērts, ka ir noteikti jautājumi, ko šādai iestādei vajadzētu risināt. «Jaunizveidotajai inspekcijai būtu jārisina jautājumi saistībā ar jaunveidojamās būves apjomiem katrā konkrētajā teritorijā, jāreaģē, ja rodas kādas problēmas būvobjektā. Citiem vārdiem, ir nepieciešama valsts līmeņa būvuzraudzība, bet ne kādreiz labi zināmo būvinspekciju atjaunošana. Ir jābūt kontroles mehānismam visos līmeņos, turklāt par inspektoriem pieņemot pieredzējušus būvniecības ekspertus, kuri labi izprot nozari, pretējā gadījumā tam visam nebūs nekādas jēgas,» uzskata V.Puriņš.

Jāmaksā vairāk
Savus ierosinājumus būvniecības procesa uzlabošanai Latvijā Ekonomikas ministrijai iesniegušas arī nevalstiskās organizācijas (NVO). To skaitā ierosināts ieviest būvkomersantu, kas veic projektēšanas un būvniecības uzraudzību, akreditāciju un/vai klasifikāciju, liedzot jebkuram būvniecības tirgus dalībniekam bez priekšzināšanām sniegt attiecīgos pakalpojumus, it īpaši, ja runa ir par sarežģītām būvēm. NVO pārstāvji arī pauduši, ka iespējami ātrāk jāievieš Būvniecības informācijas sistēma, lai nodrošinātu būvniecības caurspīdīgumu, kā arī jāizstrādā profesionālie standarti visiem būvniecības procesiem – būvuzraudzībai, autoruzraudzībai un ekspertīzei. Arī V.Puriņš atzīst, ka būvuzraudzība Latvijā ir sliktā līmenī. «Jau iepriekš runāts, piemēram, par to, ka būvuzrauga mēnešalga nedrīkstētu atpalikt no darba samaksas līmeņa, kas ir valdības vadītājam. Tādā gadījumā šajā profesijā strādājošie trīcētu un drebētu par savu amatu, baidīdamies to zaudēt, un tādējādi arī būvobjektu kvalitāti izvērtētu ievērojami rūpīgāk,» tā bijušais Būvnieku savienības vadītājs. Nereti arī tiek norādīts, ka būvniecības procesa kontrolētājiem būtu reāli jāpārliecinās par katras konkrētās konstrukcijas drošību, atbilstību dažādiem standartiem, nevis tikai jāpārskaita zīmogu daudzums uz dokumentiem, jaunuzceltajā ēkā pat savu kāju nesperot.
«Runājot par būvniecības kvalitāti Latvijā, nevar izcelt tikai kādu vienu konkrētu aspektu, jo problēmas ir faktiski visos līmeņos, visos posmos. Tomēr galvenokārt jāmaina attieksme tiem uzņēmumiem, kuri realizē dažādus projektus. Un runa ir ne tikai par veikalu ēkām vai citiem objektiem, kur ikdienā apgrozās daudz cilvēku, bet arī daudz ko citu, piemēram, ceļiem,» uzsver V.Puriņš. Arī NVO uzskata, ka iespējami ātrāk jāievieš Būvniecības informācijas sistēma, lai nodrošinātu būvniecības procesa caurspīdīgumu, un jāizstrādā profesionālie standarti gan būvuzraudzībai, gan autoruzraudzībai un ekspertīzei.

Līdz pat 10 gadiem
Tiek norādīts, ka ne mazāk svarīgs ir jautājums par tā dēvētā zemākās cenas principa atcelšanu, veicot pasūtījumus. Proti, NVO norādījušas, ka valstī varētu izslēgt zemākās cenas principu kā vienīgo iepirkumu kritēriju, noteikt būvkonstrukciju aprēķina atskaiti par obligātu būvprojekta sastāvdaļu un pārtraukt būvkonstrukciju projektēšanā «duālo» pieeju, eirokodus nosakot par vienīgajiem būvkonstrukciju projektēšanas standartiem. «Ir jāatzīst, ka ne vienu vien gadu daudzi Latvijā domājuši tikai par to, kā iekasēt iespējami vairāk naudas, nepievēršot uzmanību citiem visnotaļ būtiskiem aspektiem. Tā cietusi būvobjektu kvalitāte, ko spilgti pierādīja nesenā traģēdija Zolitūdē, kad, sabrūkot veikalam, bojā gāja liels skaits cilvēku,» tā V.Puriņš.
Viņš arī norāda, ka viena no būtiskākajām problēmām šajā kontekstā ir tā, ka valstī ir noteikts ļoti mazs būvniecības objektu garantijas laiks – divi gadi. Tas nav nopietns termiņš. Un to varot attiecināt ne tikai uz ēkām, bet arī ceļiem, kas daudzviet Latvijā ir visnotaļ kritiskā stāvoklī. «Šodien daudz tiek runāts, ka varbūt būvju garantijas termiņu vajadzētu pagarināt līdz pieciem gadiem, taču arī ar to nebūs līdzēts. Uzskatu, ka būves garantijas termiņam jābūt desmit gadu – lai būvnieki, kuri realizē kādu objektu, apzinās, ka kļūdas vai nolaidības gadījumā tiem būs jāsedz zaudējumi no saviem līdzekļiem, turklāt jādara tas pietiekami ilgu laiku,» tā V.Puriņš. Viņš arī piebilst, ka īpaši aktuāls šis jautājums ir no Rīgas attālākajās pašvaldībās.
Vēl jāmin, ka NVO rosina ieviest obligāto būvuzņēmēja nodevu 0,5 procentu apmērā no projekta izmaksām, kā arī izslēgt zemākās cenas principu kā vienīgo iepirkumu kritēriju. Tiek norādīts, ka no būvuzņēmēja nodevas iegūtos līdzekļus varētu novirzīt būvzinātnes un būvniecības kvalitātes sistēmu attīstībai. Ekonomikas ministrijas ziņojumā, kas tapis pēc NVO priekšlikumu apkopošanas, teikts, ka 2014. – 2020. gada ES fondu plānošanas perioda aktivitātēm, kas saistītas ar būvju projektēšanu un realizāciju, jāizstrādā finansējuma piešķiršanas kritēriju sistēma, kas veicinātu un atbalstītu kvalitatīvu iepirkumu sagatavošanu, būvprojektu izstrādi un būvju realizāciju.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Būvniecībai jāmainās visos līmeņos

Kategorijas