Kur puikas - tur jābūt puikām!

2014. gada 24. janvāris 00:00

3338

Agnese un Jānis Kubuliņi: “Mūsu dzīvē tagad viss ir pakārtots motokrosam.”

Mūsu novads var lepoties ar vēl vienu mazu un talantīgu motosportistu, sinolieti Jāni Kubuliņu. Astoņus gadus vecais puika pagājušajā gadā izcīnīja 3.vietu Latvijas čempionātā un Latvijas kausā – 2.vietu. Veiksmīgi tika startēts arī Lietuvā un Igaunijā. Jāņa panākumi sakņojas milzīgajā vēlmē braukt ar “moci” un kļūt par čempionu un arī ģimenes atbalstā. Vecāki Agnese un Jānis Kubuliņi ir gatavi darīt visu, lai dēlam izdodas piepildīt savus sapņus.
“Es tiešām varu tikai apbrīnot dēlu! Kuram bērnam četros no rīta gribas celties un kāpt ārā no siltas gultas, lai sēstos mašīnā un kaut kur dotos? Jancim tiešām patīk tas, ko viņš dara!” saka mamma. “Ja viņš pīkstētu un teiktu, ka negrib, mēs to noteikti nedarītu. Mēs viņam neko neuzspiežam!” saka tētis.

Pirmās sacensības - Staros
Jānis motokrosā nobraucis jau divas sezonas, un rezultāti arvien uzlabojas. Pats puika atceras, kā pirms vairākiem gadiem abi ar tēti skatījušies televīzijā frīstailu, kas viņam esot ļoti paticis, pēc tam abi kopā bijuši arī uz motokrosa sacensībām. Pēc kāda laika, kad puisēnam bija 4,5 gadi, vecāki nolēmuši uzdāvināt dēlēnam mazu “mocīti”, ar ko pabraukāt pa pagalmu, un tobrīd vēl neviens nezināja, ka viss tā izvērtīsies. Pamudinājums pamēģināt piedalīties sacensībās esot izskanējis no tēta māsas vīra, kurš teicis, ko tad puika tikai braukājot pa pagalmu, lai izmēģina spēkus arī sacensībās. Un pirmās sacensības, kurās piedalījās Jancis, bija tepat Staros 2011.gadā. “Tās bija mūsu ugunskristības, lai gan, patiesību sakot, tā bija visvieglākā “gonka”, jo tad mēs vēl nezinājām, ko tas viss nozīmē. Un tikai tad viss sākās! Interesanti, ka mums ģimenē līdz tam neviens nebija bijis saistīts ar motokrosu, taču tagad mūsu dzīvē viss ir pilnībā pakārtots tam!” stāsta Agnese. “Treniņi notiek Gulbenē, Stelpē, Vecpiebalgā, Cēsīs, Madonā. Vasarā tie ir trīs reizes nedēļā – otrdien, trešdien, ceturtdien -, piektdiena ir nosacīti brīva – tad gatavojamies sacensībām un kārtojam “busu”, sestdien, svētdien notiek mači, pirmdiena Jancim ir brīva, mēs savukārt sakārtojam ekipējumu, tehniku. Un tā notiek gandrīz katru nedēļu! Pagājušajā sezonā nobraukta 41 sacīkste, vien divas nedēļas nogales vasarā bija brīvas. Mums nav jādomā, ko darīt brīvajā laikā, un piedzīvojumu pietiek!” saka tētis.

Ar lielu atbildības sajūtu
Agnese atklāj, ka Jancim labi veicoties arī mācībās. Viņš zina, ka atlaides netiks dotas. Kad nav “moča” treniņu, Jancis dodas uz treniņiem pie Lāsmas Gabdulļinas, cītīgi skrien un slēpo. Viņam ļoti patīk slēpot. Pagājušajā ziemā viņš piedalījās arī slēpošanas sacensībās. “Dažkārt mums diena ir saplānota pat pa minūtēm, taču nekad neesam no dēla dzirdējuši kādas atrunas. Motosports arī disciplinē. Mums vienmēr ir laikus jādodas uz sacensībām, treniņiem, jau laikus viņš ir gatavs stāties uz starta. Ir bijuši dažādi kuriozi, arī kritieni, bet tas nav mazinājis degsmi braukt un cīnīties. Lai kāds ir bijis kritiens, Jancis ir atkal kāpis uz “moča”, pat raudājis ķiverē, bet nobraucis līdz galam. Nesen kādā brīvā svētdienas rītā, tikko pamostoties, vaicāju Jancim: “Ko tu šodien vislabāk gribētu darīt?” Viņš nedomājot atbildēja, ka grib kopā ar brāli braukt ar “moci”,” stāsta Agnese.

Jāsniedz maksimāls atbalsts
Jānis atzīst, ka ģimene, protams, ļoti daudz tagad sevi ziedo motokrosam un tas nav viegli.“Mūs visus vieno kopīga aizraušanās, kas nu jau pat pārvērtusies par darbu, mums ir kopīgs mērķis,” saka Jānis. Un šobrīd Kubuliņi jau ir sapratuši - lai tiešām sasniegtu labus rezultātus, motokrosista gaitas jāuzsāk jau bērnībā, turklāt tas, ko dari, ir tiešām jādara no sirds un vecākiem ir jāsniedz maksimāls atbalsts saviem bērniem. “Man būtu jābūt mājās un jārūpējas par sadzīvi, bet es esmu gatava stāvēt meža vidū un dēlam skrūvēt “moci”. Un man tas patīk! Es esmu gatava piebiedroties saviem ģimenes vīriešiem! Es pati kādreiz spēlēju basketbolu un biju aizcīnījusies līdz izlasei, taču pēc tam veselības problēmu dēļ nevarēju turpināt savas sportistes gaitas, tādēļ es zinu, cik sports var daudz nozīmēt!” saka Agnese. “Es strādāju, tādēļ sieva ikdienā ir uzņēmusies visas rūpes. Un viņa var lieliski tikt galā ar visu, arī ķēdi “mocim” pievilkt, kad manis nav klāt!” Motosportistu apbalvošanas pasākumā pie apbalvojuma tika arī Janča mamma par sava mazā dēlēna tēla spodrināšanu sociālajos tīklos un medijos. Vecāki parasti filmē Janča startus no malas, kamera ir uzstādīta arī uz mazā sportista ķiveres, visi pēc tam kopīgi skatās startus un analizē kļūdas, tiek samontētas arī filmiņas, kas paliek par atmiņu.

Dēli – lielākā bagātība
Vecāki ir lepni, ka viņu ģimenē aug trīs puikas, un tā ir viņu lielākā bagātība. Agnese stāsta, ka Jānis vienmēr esot gribējis trīs dēlus. “Arī Jancis, kad Jēkabiņam bija pusgadiņš, teica, ka kādreiz gribot vēl vienu brālīti. Kad teicu, ka varbūt tomēr būs māsiņa, viņš atbildējis – kur ir puikas, tur jābūt puikām, neesot, ko tur jaukt!”
Jānis un Agnese ir kopā jau 15 gadus, 8 gadus viņi ir precējušies. Agnese atceras, kā, mācoties Lejasciema vidusskolā, Jānis viņu nolūkojis un teicis, ka viņa būšot viņa sieva un viņiem būšot dēliņš vārdā Jānis. Toreiz viņa domājusi, ka gan jau aiziešot mācīties katrs uz savu pusi un nekas no tā nepiepildīšoties, taču piepildījās gan! Viņi ir precējušies, šobrīd audzina trīs dēlus un saimnieko savā ģimenes īpašumā Sinolē. “Esam laimīgi, ka varam dzīvot savā mājā - puikām šeit ir tāda brīvība! Esam arī savas dzimtās vietas un arī Latvijas patrioti un savus bērnus gribam izaudzināt šeit. Kad viņi izaugs, tālākais, protams, būs viņu pašu ziņā,” saka Agnese.

Kubuliņu ģimene

◆ Tētis Jānis Kubuliņš (33 gadi) - strādā SIA “RCI Gulbene” par būvniecības daļas vadītāju.
◆ Mamma Agnese Kubuliņa (30 gadi) - audzina dēlus.
◆ Dēli: Jānis (8 gadi) – mācās Lejasciema vidusskolas 2.klasē,
Jēkabs (4 gadi) - apmeklē pirmsskolas izglītības iestādi “Kamenīte” Lejasciemā,
Jāzeps (2 gadi) - apmeklē pirmsskolas izglītības iestādi “Kamenīte” Lejasciemā.

Lieliski treneri un atbalstītāji
Pirmajā sacensību gadā Jānis pārstāvēja sporta klubu “Lejasciems”, pēc tam viņam tika piedāvāts pāriet uz Rīgas klubu “Motosport Racing Team”. Šajā sezonā braukt sāks arī Kubuliņu vidējais dēls Jēkabs un arī viņš pārstāvēs šo pašu klubu. Kad Jancis sāka braukt, sākumā palīdzēja Aleksandrs Gorbenko ar savām zināšanām, bet vēlāk Kubuliņiem izveidojās sadarbība ar Valdi Žuku no Madonas. Viņš apkopj un sagatavo sacensībām Janča “moci” un arī trenē viņu. Jancis sadarbojas arī ar Lauri Freibergu. Viņš ir lielisks treneris - dalās savā pieredzē un arī vienkārši aprunājas ar puikām. L.Freibergs saviem audzēkņiem ir arī iemācījis, ka ar “moci” pirms sacensībām ir jāaprunājas, lai tas sargā un aizved līdz finišam.
Kubuliņu ģimene lielu paldies saka atbalstītājiem – SIA “Rubate”, SIA “RCI Gulbene”, kā arī Janča krusttēvam Jānim Jēgeram un z/s “Lejas Zosēni”. Palīdzību sniegt jebkurā brīdī gatavi arī vecvecāki - gan Jāņa, gan Agneses vecāki. Arī ģimenes draugi ir kļuvuši par lieliem atbalstītājiem un līdzjutējiem.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Kur puikas - tur jābūt puikām!

Kategorijas