Cik aktīvi ir bijuši 10.Saeimas deputāti?

VĒLĒŠANAS 2017

2011. gada 31. augusts 16:19

723

Cik aktīvi ir bijuši 10.Saeimas deputāti?

Gatavojoties 11.Saeimas vēlēšanām, biedrība „Sabiedrība par atklātību - Delna" pirmsvēlēšanu informatīvajā resursā kandidatiuzdelnas.lv atskatās ne vien uz svarīgākajiem pēdējā gada politikas notikumiem, bet arī apkopo 10.Saeimas nepilna gada laikā paveikto.

Viens no deputātu darbu raksturojošiem rādītājiem ir deputātu individuāla aktivitāte dažādu likumprojektu iesniegšanā. Saeimas kārtības rullis paredz, ka likumprojektus bez atbildīgajām Saeimas komisijām, Ministru kabineta, Valsts prezidenta un vienas desmitās daļas vēlētāju var iesniegt arī vismaz piecu deputātu grupa. Jānorāda gan, ka parasti individuāli likumprojektus aktīvāk izmanto parlamenta opozīcija, jo koalīcijas partijas visbiežāk savus priekšlikumus virza caur Ministru kabinetu.

10. Saeimas laikā individuāli kopumā iesniegti 75 likumprojekti, kas ir apmēram sestā daļa no visiem 10. Saeimas laikā iesniegtajiem un izskatītajiem likumprojektiem. Kopumā aktīvākie likumprojektu iesniedzēji bijuši Visu Latvijai - TB/LNNK deputāti, kā arī Saskaņas centra deputāti, no kuru virzītajiem priekšlikumiem trīs jau ir apstiprināti kā likuma grozījumi.

VL-TB /LNNK aktīvākais Cilinskis

Visaktīvākie likumprojektu iesniedzēji 10. Saeimas laikā bija partiju apvienība VL-TB/LNNK, kuras deputāti iesnieguši 23 individuāli izstrādātus likumprojektus. Starp tiem ir likumprojekti, kas saistīti ar nacionāliem jautājumiem, politisko partiju finansēšanu, prezidenta ievēlēšanas un atlaišanas procedūrām, tautas nobalsošanas procedūrām, mediju īpašnieku atklātības u.c. jautājumiem. VL-TB/LNNK pārstāvji ierosinājuši arī KNAB darbiniekus pārbaudīt ar melu detektoru jeb poligrāfu, taču šo ieceri Saeima noraidīja. Lai gan iesniegto likumprojektu skaits ir relatīvi liels, neviens no VL-TB/LNNK rosinātajiem grozījumiem šobrīd nav pieņemts jau galīgajā lasījumā. Aktīvākais frakcijas un visas Saeimas deputāts ir bijis Einārs Cilinskis, kurš nepilnu astoņu mēnešu laikā paguvis piedalīties 21 likumprojekta izstrādē.

SC panāk trīs likumprojektu stāšanos spēkā

Arī otras opozīcijas frakcijas - Saskaņas centrs deputāti bijuši aktīvi likumprojektu iesniedzēji, kopumā rosinot izmaiņas 14 likumprojektos. Puse no iesniegtajiem likumprojektiem tika noraidīti, daļa nodoti izskatīšanai Saeimā. SC rosinātās izmaiņas zemes reformas pabeigšanai laukos un pilsētās, kā arī privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanā ir stājušās spēkā. Taču Saeima noraidījusi likumprojektus, kuri saistīti gan ar pensiju, ienākuma nodokļa jautājumiem, gan zemes reformas un svētku atceres datumiem.

Aktīvākie likumprojektu iesniedzēji bijuši I.Klementjevs, J.Urbanovičs un A.Rubiks; viņi piedalījušies astoņu likumprojektu izstrādē. Vienīgi N.Kabanovs un V.Jakovļevs no visiem SC deputātiem nav piedalījies neviena likumprojekta iesniegšanā. V.Jakovļevs gan darbu Saeimā uzsāka vēlāk - 2011.gada 28.aprīlī, stājoties mandātu nolikušā deputāta J.Silova vietā.

PLL iniciē Ministra noteikumu ieviešanu

Līdzīgi kā SC, arī „Par labu Latviju" frakcijas deputāti individuāli iesnieguši 14 likumprojektus. Jānorāda gan, ka PLL frakciju Saeimā pārstāv 8 deputāti, bet SC 29. Lai gan neviens no PLL deputātu rosinātajiem grozījumiem līdz šim nav apstiprināts, vairāk nekā puse ir nodoti izskatīšanai Saeimā, tiek izskatīti vēl sākuma stadijā.

Par vienu no vispretrunīgākajiem PLL priekšlikumiem izrādījās ierosinājums ieviest ministriem tiesības izdot īpašus Ministra noteikumus, tādējādi būtiski palielinot ministru individuālās pilnvaras. Tos kā ļoti pretrunīgus vērtēja tiesību zinātnes profesionāļi, norādot uz virkni riskiem un apšaubot šādu noteikumu lietderību.

Savukārt viena no pēdējām PLL deputātu iesniegtajām iniciatīvām, ko šobrīd turpina izskatīt Saeimas Juridiskā komisija ir tiesības Saeimā iesniegt kolektīvos iesniegumus, kurus parakstījuši vismaz 10 tūkstoši cilvēku. Platformu elektroniski parakstāmām iniciatīvām izveidojis portāls www.manabalss.lv. Iepriekš līdzīgu likumprojektu iesniedza Vienotība, taču to noraidīja. Oponenti kā galveno argumentu Vienotības grozījumu noraidīšanai minēja tiesības parakstīt elektroniskos iesniegumus tikai pilsoņiem, bet ne valsts pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kā to vēlāk paredzēja PLL likumprojekts.

Aktīvākā PLL frakcijā bijusi deputāte Rita Strode, kura piedalījusies visu 14 likumprojektu iesniegšanā.

ZZS aktivizējas pēc Rīkojuma Nr. 2

Atšķirībā no koalīcijas partijas Vienotība, kuras deputāti, neskatoties uz to, ka darbojas koalīcijā, bija salīdzinoši aktīvi arī individuāli iesniedzot dažādus priekšlikumus, ZZS frakcijas deputāti aktivizējās tikai pēc V.Zatlera rīkojuma par Saeimas atlaišanu, kad bija nojaušama 11.Saeimas vēlēšanu neizbēgamība. Jau priekšvēlēšanu gaisotnē ZZS frakcijas deputāti iesniedza 10 likumprojektus.. Nodots izskatīšanai komisijā tika ierosinājums ik gadu oktobrī pārskatīt pensijas, kuru apjoms nepārsniedz 165 latus, kā arī ierosinājums, kas paredz atļauju likumprojektus Saeimā iesniegt arī pašvaldību domēm. ZZS nesekmīgi rosināja likvidēt Saeimā Saimniecisko komisiju, tās funkcijas nododot Prezidijam.

Aktīvākie zaļzemnieki likumprojektu izstrādē un iesniegšanā bijuši A.Dronka (astoņi likumprojekti) un A.Brigmanis, K.Seržants un S.Škesters (katrs pa septiņiem likumprojektiem). Saraksta otrā galā ierindojas jaunais Valsts prezidents Andris Bērziņš (Vidzeme) (deputāts līdz 01.07.2011), deputāti R. Eigims, J.Klaužs un J.Vucāns, kuri strādājot 10. Saeimā astoņus mēnešus nav iesnieguši nevienu likumprojektu.

Vienotība atkārtoti cenšas panākt atklātos balsojumus

Desmit likumprojektus iesnieguši arī Vienotības deputāti, no kuriem pusi Saeimas vairākums neatbalstīja. Vienotība sākotnēji nesekmīgi rosinājusi atcelt aizklātos balsojumus par valsts augstākajām amatpersonām, taču pēc referenduma ierosināšanas par 10.Saeimas atlaišanu, atkārtoti iesniedzot šo pašu likumprojektu, guva Saeimas vairākuma atbalstu. Vienotībai nav izdevies gūt atbalstu idejai par iedzīvotāju iespēju atlaist pašvaldību, neizdevās arī ieviest stingrāku ierobežojumu partiju finansēšanā, jo februārī deputāti šo iniciatīvu noraidīja. Taču vēlāk līdzīgas izmaiņas ierosināja Valsts prezidents un tās šobrīd ir apstiprinātas 2. lasījumā. Atbalstu Saeimā guvuši Vienotības centieni atļaut dubultpilsonību, tāpat tālākai izskatīšanai nodots ierosinājums no Satversmes izslēgt deputāta imunitāti attiecībā pret kratīšanu izdarīšanu viņa dzīvesvietā, kā arī grozījumi krimināllikumā un kriminālprocesa likumā, kas paredz nepierādāmi un noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas iespēju.

No Vienotības deputātiem individuāli aktīvākie bijuši A.Lejiņš, A.Loskutovs un Dz.Zaķis. Taču 12 no kopumā 30 Saeimā pārstāvētajiem Vienotības deputātiem nav iniciējuši nevienu likumprojektu: A. Ašeradens, Dz.Ābiķis, A.Caunītis, I. Circene, I. Dālderis, G.Galvanovskis (deputāts līdz 21.07.2011), I. V. Lieģis, L. Liepiņa, K. Olšteins (deputāts līdz 01.07.2011), U.Rotbergs, I.Vergina un J.Reirs.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Cik aktīvi ir bijuši 10.Saeimas deputāti?

Kategorijas