Kailsalā visvairāk cieš rapšu sējumi

2014. gada 30. janvāris 00:00

339

Guntars Sebris: „Ieguvēji būs zemeņu audzētāji, kuri rudenī nesteidzās zemenes izravēt.”

Par ziemas rapša platībām, kas saimniecībā aizņem 80 hektārus, norūpējies arī Litenes pagasta zemnieku saimniecības „Dāmaņi” saimnieks Vilnis Teterovskis, jo rapšiem salīdzinājumā ar citiem kultūraugiem ir zema ziemcietība.
„Manuprāt, ziemas rapsis būs pagalam, jo atšķirībā no citām kultūrām rapsim cerošanas mezgls atrodas virs zemes. Tiek solīts arī vējains laiks. Tas nozīmē, ka vējš nopūtis pat šo skopo sniega segu. Labi, ka pirmo gadu rapša sējumu esmu apdrošinājis. Tad jūtos mazliet mierīgāk. Kviešiem un rudziem kailsals tik ļoti nekaitē. Gatavojos tam, ka rapša platības nāksies pārsēt. Ir tikai viena problēma, ka lauks, kur audzis rapsis, obligāti ir jāapar un otrā gadā rapsi tajā pašā laukā nemaz nevar sēt. Var jau uz kaut ko cerēt, bet es jau šobrīd gatavojos tam, ka papildus nāksies pirkt minerālmēslus. Ar to kompensāciju, ko nosegs apdrošināšana, ceru, ka man pietiks minerālmēslu iegādei un platības pārsēšanai,” prāto V.Teterovskis. Zemnieks cer, ka, uzrādot kailsalā cietušās platības, nenāksies pārāk ilgi gaidīt, lai saņemtu apdrošināšanas atlīdzību. „Ziemas rapsi audzēju tikai trešo gadu un esmu pārliecinājies, ka tad, ja sniegs uzkrīt uz vēl nesasalušas zemes, rapsim tas nekaitē. Graudaugiem gan. Lasīju informāciju, ka mūsu apvidū tikai reizi trīs gados ziemas rapsis normāli pārziemo. Pavasarī, kad nokūst sniegs, paskatoties uz rapša lauku, izskatās, ka viss ir kārtībā, bet pēc tam rapsis paliek kā putra. Tas nozīmē, ka ziemas rapša audzēšana ir liela loterija. Zemniekam ir jābūt gatavam uz visu,” domā „Dāmaņu” saimnieks.

Izvēlas citu sadarbības partneri
Kopumā saimniecībā apsaimnieko 480 hektārus lauksaimniecībā izmantojamās zemes. 140 hektāros iesēti ziemas kvieši, bet rudzi aizņem 60 hektārus. Pirms tam ziemāji no visas platības aizņēmuši tikai vienu trešdaļu. Tiek sēti arī vasarāji. Savulaik saimniecība sadarbojusies ar Litenes kooperatīvo sabiedrību „Klēts”, bet nu jau kādu laiku iegūtā graudaugu un rapša raža tiek vesta uz Vidzemes agroekonomisko kooperatīvo sabiedrību. Ir iegādāta arī pašam sava neliela graudu kalte, bet ar tās jaudu tomēr nepietiek. „Atbilde, kāpēc izšķiros par labu sadarbībai ar Vidzemes agroekonomisko kooperatīvo sabiedrību, ir ļoti vienkārša. Man ir tāds graudu kombains, ka es uzreiz viens pats varu aizpildīt „Klēts” graudu kalti un apcirkņus ar graudiem. Ja labību kuļ arī pārējie zemnieki, tad mans kombains stāv uz lauka un gaida rindā. Kāpēc gaidīt?” pamato V.Teterovskis.

Visu izšķirs temperatūra
Daukstu pagasta zemnieku saimniecības „Pļavnieki” stādu audzētājs un augļkopis Guntars Sebris pagaidām par augļu dārzu vēl neuztraucas, jo ābeļu, plūmju, ķiršu, bumbieru ziedpumpuri izsalst, ja gaisa temperatūra ir zemāka par mīnus 25 grādiem. „Tik zema tā vēl vismaz manā pusē šajā ziemā nav bijusi. Vienīgi kailsalā var ciest uz mazajiem potcelmiem veidoto pundurābelīšu saknes, jo tām nepatīk jau mīnus 12 grādu, kā arī tiem jaunajiem kociņiem, kam sakņu sistēma vēl nav tik spēcīga. Var gadīties, ka pavasarī tās var sākt dzeltēt, bet lielākoties saknes tiek izdzītas no jauna. Tagad ir saulainas dienas, tāpēc augļu kokiem varētu būt saules apdegumi, ja tie laikus nav nokaļķoti. Domāju, ka šī ziema neietekmēs augļu koku ražu, jo līdzīga situācija ir novērota arī iepriekšējos gados,” domā G.Sebris. Ne viens vien zemeņu audzētājs ir norūpējies par to, kā šajā kailsalā būs pārziemojuši zemenāji. „Pļavnieku” saimnieks bilst, ka šoreiz ieguvēji būs tie zemeņu audzētāji, kuri rudenī nesteidzās zemenājus izravēt, bet atstāja zālē. „Varētu būt tā, ka čaklajiem gan nāksies zemenes pavasarī stādīt no jauna. Man zemenes ir ar lielu zāli, tāpēc tām nebūs nekādas vainas. Nekaitēs arī tajās zemeņu platībās, kur ogulāji tika apbērti rudenī ar lapām, aplikti ar salmiem vai atstāti zālē,” brīdina G.Sebris. Cītīgi sekojot laika prognozēm, augļkopis noskaidrojis, ka jau nākamajā nedēļā laiks atkal kļūs siltāks, bet vēl pēc nedēļas gaisa temperatūra sasniegšot pat plus grādus un pēc tam martā atkal iestāsies sals. „Pirmās Lieldienas šogad ir 20.aprīlī. Tas nozīmē, ka aukstums un sniegs būs līdz Lieldienām. Toties augiem nāksies piedzīvot krasas temperatūras svārstības. Laikam kļūstot siltākam, koki un citi augi sāks atdzīvoties. Pēc tam uznākušais aukstums var nodarīt kaitējumu ziedpumpuriem,” domā G.Sebris.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Kailsalā visvairāk cieš rapšu sējumi

Kategorijas