Deputāts ar funktieri

2014. gada 31. janvāris 00:00

902

Andris Apinītis uzskata: deputātiem agri vai vēlu būs jāpieņem smagi lēmumi

Pēc 20 gadu pārtraukuma Andris Apinītis atkal ir deputāts, tikai šoreiz nevis augstākajā valsts lēmējvarā, bet Gulbenes novadā, kuru sauc par savām mājām. Kādas ir viņa jaunākās atziņas, iesaistoties vietējā politikā?
- Nav viegli būt deputātam! Vai taisnība?
- Es domāju, ka tas ir par smagu teikts. Šobrīd mums, novada deputātiem, nav nācies pieņemt smagus un stratēģiskus lēmumus.
- Bet var nākties, piemēram, lemt par kādas novada skolas slēgšanu?
- Man šķiet, ka tas ir gandrīz vai neizbēgami. Ja dzīve piespiedīs, tā būs jādara. Man gribas ticēt, ka šā sasaukuma deputāti ir spējīgi drosmīgi lemt, kad tas ir loģiski un pamatoti. Gulbenē, pabeidzot novada valsts ģimnāzijas piebūves celtniecību, esam uzņēmušies saistības, un mums ir jāsaprot, vai ejam uz priekšu vai neejam. Mums ir jābūt savam skatījumam. Tam būtu jāsakrīt ar Izglītības un zinātnes ministrijas skatījumu. Un tomēr visam pamatā ir realitāte. Kā izteicies viens prātīgs cilvēks, „nav jau to ķermeņu” novadā vairs tik daudz, lai mēs uzturētu visas skolas! Protams, gribētos apturēt iedzīvotāju aizplūšanu no novada. Tas ir grūti regulējams process. Tomēr kaut ko darīt var. Tieši tāpēc, domājot par pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, mēs, deputāti, nobalsojām par sešiem novada nozīmes cenrtiem un aizstāvējām savu viedokli, tiekoties ar Vidzemes plānošanas reģiona speciālistiem, kuri gribēja apstrīdēt mūs. Vēlamies, lai apdzīvota būtu visa novada teritorija. Negribētos kādam no pagastiem uzlikt zīmogu, ka te nekā nav un nekad nebūs. Man ļoti simpatizē tas, kas notiek Druvienā. Bez lielām investīcijām, ar pašu labo gribu, aktivitāti druvēnieši ir brīnišķīgi attīstījuši jaunatnē interesi par folkloru un tautas instrumentiem. Novada pašvaldībai vairāk būtu jāatbalsta šādas iniciatīvas. Te es domāju arī mūzikas, mākslas, sporta skolu. Jā, mums vajag izkopt izcilus talantus! Tomēr vēl svarīgāk ir, lai jaunajiem cilvēkiem vispār būtu iespēja un vēlme iet, darīt, attīstīt sevi, kaut varbūt tas nemaz nenākas viegli un sākumā neveicas. Svarīgi, lai bērni, jaunieši ar kaut ko nodarbotos, nevis tikai spaidītu datora klaviatūru.
- Vai pašvaldība var paiet pretī arī šo bērnu vecākiem, vai var veicināt darba vietu skaita palielināšanos?
- Grūti, bet tomēr var! Lēnām tas arī notiek. Galvenokārt saglabājot, attīstot un pilnveidojot infrastruktūru! Kaut vai šāds piemērs. Uzņēmuma „Latgran” interesi par ražotnes izveidi Gulbenē lielā mērā noteica tas, ka blakus ir Madonas šoseja un arī dzelzceļa līnija Rīgas virzienā. Jā pasažieru satiksme pa sliežu ceļu vairs nenotiek, bet kravas pārvadājumi ir iespējami! Tas nozīmē, ka bija vērts cīnīties par dzelzceļa saglabāšanu. Pašvaldības uzdevums ir radīt šo uzņēmējdarbībai pievilcīgo vidi. Tajā pašā laikā jāatzīst, ka līdzās veiksmes stāstiem ir bijis arī daudz vilšanos. Lai pieminam Gulbenes alus darītavu, kura mēģināja atsākt darbību, bet nespēja.
- Šobrīd iedzīvotāji ir nedaudz vīlušies deputātu lēmumos. Novada administrācijā taču nav nekādu pārmaiņu! Kā jūs to komentētu?
- Var jau būt, ka daudzi gaidīja, lai līdz ar varas maiņu novada pašvaldībā sāktos kardinālas pārmaiņas administrācijā. Vai Nikolajam Stepanovam bija jāņem rokās skalpelis un jālielās, ka to padzinu un šito samazināju? Taču izrādījās, ka nevienam skalps netiek ņemts. Neviens arī nav padzīts no darba. Te gan es gribētu piebilst, ka tā tas ir tikai pagaidām. Laiks rādīs. N.Stepanova vadības stils nav raksturīgs ar publisku attiecību skaidrošanu. Pieļauju, ka viņš mēdz pateikt stingrāku vārdu, taču – aci pret aci. Ir citādas prasības pašvaldības darbiniekiem. Vai viņi pildīs šīs prasības? Vai piekritīs lielākai patstāvībai lēmumu pieņemšanā, ja viņiem šāda atbildība tiks uzticēta? Es uzskatu, ka pilsētas un pagastu pārvalžu vadītājiem, kā arī novada domes nodaļu vadītājiem noteikti būtu rokās jādod lielāka vara, nauda un iespējas. Sevišķi jau tagad, kad ir apstiprināts pašvaldības šāgada budžets. Katram vadītājam savā darbavietā ir jābūt saimniekam! Ir jājūtas tādam! Cilvēki nedrīkst justies kā marionetes. Taču lielākas tiesības nozīmē arī lielāku atbildību un redzējumu, ko vēlamies panākt. Ir ne tikai jārēķinās ar atvēlēto naudas daudzumu, bet arī skaidri jāzina prioritātes. Un tā gan pilsētā, gan katrā pagastā, gan katrā nozarē. Piemēram, ko mēs vēlamies kultūras jomā. Vai gribam nemitīgi organizēt svētkus? Bet varbūt vēlamies pēc iespējas vairāk atbalstīt tautas mākslu? Tāpat jādomā ikvienā nozarē.
Līdz šim ir notikusi un vēl turpinās esošā stāvokļa apzināšanās. N.Stepanovs, kurš tagad vada novada pašvaldību, iepriekšējā sasaukumā nenoliedzami bija pastumts malā, jo tobrīd pie varas bijušie gribēja visu darīt pa savam. Tāpēc arī viņš, kaut arī bija deputāts šajā pašvaldībā, iepriekšējos četrus gadus zināmā mērā bija norobežojies un neiedziļinājās procesos, kuru virzību nespēja tolaik ietekmēt. Tagad, pārņemot varu savās rokās, N.Stepanovam bija vajadzīgs laiks, lai izkostu visu līdz kaulam. Man tāpat.
- Kāpēc deputāti tik maz diskutē novada domes sēdēs? Vai nav ko teikt?
- Mēs katru dienu sarunājamies, apspriežamies. Piemēram, par budžetu diskutējām kopš novembra. Tikai beigās finanses caurskatījām komitejas sēdē un visbeidzot arī domes sēdē. Tad jau viss bija izrunāts. Taču varu nomierināt, ka gan jau publiskas diskusijas notiks, sevišķi daudz tādu būs īsi pirms nākamajām novada domes vēlēšanām. Šobrīd ir sajūta, ka deputātu starpā gandrīz nemaz nav politikas. Ir uzskatu dažādība, ir atšķirīga pieredze, bet pavisam maz ir kašķēšanās vai smīnu.
- Deputāta reputācija. Cik svarīga tā ir? Ko esat mācījušies no Anda Caunīša rūgtās pieredzes šajā sakarā?
- Man īsti līdz galam nav skaidrības. Varbūt vaina ir komunikācijā. Varbūt konsekvencē. Vajag pateikt savu nostāju un tad arī viss beigtos. Pats no sevis nekas nebeidzas. Sevišķi jau tad, ja kādam ir vēlme uzturēt pastāvīgu neveselīgu interesi. Bez grēka, bez kļūdām un problēmām jau nav neviens no mums! Par to nav runa. Teorijas šajā sakarā attīstīt negribu. Jebkurai nejaukai situācijai savā dzīvē mums katram pašam ir jāpieliek punkts.
- Savulaik Gulbenes pilsētas domes deputāte Dagmāra Gmireka nāca klajā ar ideju par veco ļaužu mājas izveidi pilsētā, teikdama: „Varbūt man pašai tur vajadzēs istabu.” Vislabāk ir visu darīt un lemt kā priekš sevis!
- Tieši tā! Maz kas dzīvē katram no mums var gadīties. Manā dzimtā tāds piemērs ir. Jā, novadā ir liels veco cilvēku īpatsvars un tas turpina palielināties. Domājam, kā pienācīgi sakārtot sociālās aprūpes centru „Siltais” un sociālo māju „Blomīte”. Ja vēlamies būt konsekventi, tad šo iestāžu sakārtošanā ir jāiegulda tik daudz naudas, cik ir nepieciešams.
Mana tēva māsa dzīvo Vācijā. Šobrīd viņai ir 92 gadi un viņa mitinās šādā iestādē. Kaut iepriekš mana radiniece dzīvoja trīsistabu dzīvoklī prestižā Hamburgas rajonā. Tolaik šajā saulē vēl bija viņas vīrs. Taču, paliekot vienai, viņa saprata, ka šāds dzīvesveids vairs nav pa kabatai. Atrada pusotras istabas dzīvokli citā vietā. Taču arī tas bija par dārgu. Un visbeidzot viņa pārcēlās uz vienu istabu veco ļaužu namā. Samierināties pašai ar to nebija viegli, taču viņa pieņēma realitāti. Lai cik mīļš tas trīsistabu dzīvoklis, palikt tajā nebija prātīgi, jo tad maksājumos nāktos ieguldīt visu pensiju un pašas vajadzībām nekas daudz pāri vairs nepaliktu.
- Vai darbspējīgo aizplūšana no novada, jūsuprāt, vēl ilgi turpināsies?
- Man šķiet, ka tik ātri šis process vēl nebeigsies. Mūsu jaunie cilvēki ir ar mieru ārzemēs gadiem ilgi dzīvot kopmītņu tipa apstākļos, strādāt garas desmit stundas, lai tikai pelnītu lielu algu un veikalā varētu atļauties nopirkt visu, ko sirds kāro, savukārt te, kur ir viņu mājas, negrib strādāt par pieticīgu algu, jo to uzskata par vergošanu. Paradoksāli! Un tam būs sāpīgas sekas. Vidusskolu novadā noteikti kļūs mazāk. Tie, kuri perspektīvā domās par studijām augstskolā, no laukiem dosies vidējo izglītību apgūt Gulbenē. Savukārt pagastos ir kardināli jāmainās profesionālajām vidusskolām. Tajās jauniešiem ir jādod iespēja apgūt visu nepieciešamo, lai kļūtu par ļoti labiem strādniekiem. Tādi mums novadā ir nepieciešami!

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Deputāts ar funktieri

Kategorijas