Atcerei veltīs vairākas stundas

2014. gada 4. februāris 00:00

227

Lejasciemieši un lizumnieši kavēsies atmiņās par skatuves mākslinieku Kārli Sebri

22.februārī apritēs 100 gadu, kopš dzimis mūsu novadnieks, izcilais Nacionālā teātra aktieris Kārlis Sebris. Viņa piemiņai šajā dienā atceres pasākums noritēs vairākas stundas. Tas sāksies Lejasciemā un beigsies Lizumā. Mākslinieks joprojām dzīvo cilvēku atmiņās ne tikai kā skatuves mākslas meistars, bet kā cilvēks, kurš visu mūžu mīlējis savu dzimto pusi un tās ļaudis.
Jau šobrīd līdz 22.februārim Lejasciema pagasta kultūrvēsturiskā mantojuma centrā ir apskatāma izstāde „Skaists latvieša mūžs”, kas veltīta K.Sebra simtgadei. „Mēs neesam īpaši bagāti ar materiāliem par cienījamo mākslinieku, bet izstādē esam izvietojuši tos materiālus, kas bija apskatāmi viņa piemiņas istabā. Izstādes ekspozīcija stāsta par K.Sebra teātra un kino lomām, kā arī par K.Sebri kā novadnieku, sākot ar viņa dzimtajām mājām „Ārēm”, viņa iesvētībām 1935.gada 7.jūlijā Velēnas baznīcā. Ir fotogrāfijas, kas stāsta par mākslinieka viesošanos gan Lejasciemā, gan bijušajā kolhozā „Spars” pie tā priekšsēdētājas Dzidras Ozolas un citiem. Ir arī izvietoti gan viņa jubileju ielūgumi un fotogrāfijas, gan vēstules, kas adresētas lejasciemietim Jānim Kučeram un Elzai Baronei, gan arī K.Sebrim veltītie ekslibri, afišas, bezgala daudz dažādu preses izdevumu, mākslinieka novēlējumi Lejasciemam un Sinolei,” stāsta Lejasciema pagasta kultūrvēsturiskā mantojuma centra darbiniece Inta Balode.

Sirsnība un vienkāršība
Pirms desmit gadiem toreizējā Lejasciema pagasta kultūras nodaļas vadītāja Dace Milne izteica ierosinājumu, ka pie K.Sebra dzimtajām mājām „Ārēm”, kas atrodas pašā Gaujas krastā un ir aptuveni 150 gadu vecas, jāpiestiprina no ozolkoka darināta informatīva plāksne. Ozols izvēlēts tāpēc, ka arī pats mākslinieks līdzinās dižam ozolam. Tur nelielā istabiņā 1914.gada 18.februārī piedzima ņiprs puika, kam vecāki deva latvisku vārdu Kārlis. Plāksne bija pagasta dāvana skatuves mākslas meistaram viņa 90 gadu jubilejā. „Esmu ciemojusies arī mākslinieka dzīvoklī Rīgā. Viņš vienmēr ir bijis atvērts, īpaši pret dzimto pusi un tās cilvēkiem. Tolaik strādāju Lejasciemā muzejā. Pirms desmit gadiem, kad Lejasciema pagasts svinēja pastāvēšanas 130.gadu jubileju, bijām uzaicinājuši arī K.Sebri. Mums bija iecere, ka dzimtajai pusei viņš pasaka kādu vēlējumu, bet, tā kā mākslinieks tolaik bija cienījamā vecumā, šo vēlējumu ierakstīt braucām pie viņa uz Rīgu. Biju ārkārtīgi uztraukusies, bet, ciemojoties pie K.Sebra un viņa dzīvesbiedres Nellijas, man bija sajūta, ka esmu aizbraukusi pie vectētiņa. Atmosfēra bija ārkārtīgi patīkama, sirsnīga un vienkārša. Saimnieks interesējās, kā dzīvo lejasciemieši un sinolieši. Uz viņa 90 gadu jubilejas pasākumu Latviešu biedrības namā braucu kopā ar rajona pārstāvjiem Donātu Veikšānu un Raiti Apalupu. Pasākums bija ārkārtīgi grandiozs, tāpēc jutos kā citā pasaulē. K.Sebra vēlējums joprojām uzrunā pagasta ļaudis. Tas izlasāms arī I.Balodes iekārtotajā izstādē. Vēlējumā teikts: „Atsēsties, atpūties, ceļiniek! Ieelpo spirgto gaisu, kas nāk no Gaujas, priecājies, cik tava un mana dzimtene skaista! Katram manas dzimtās puses Sinoles un Lejasciema ceļa gājējam un braucējam gribu spiest roku un vēlēt laimīgi sasniegt savu ceļamērķi.” D.Milne stāvējusi arī novadnieku godasardzē pie mākslinieka zārka.

Skaitīs aizejošo laiku
Lizuma vidusskolas skolotāja Vaira Briede stāsta, ka viņas mammas māsa nu jau viņsaulē aizgājusī skolotāja Anna Ķerzuma kopā ar vīru Kārli uzturējuši ciešu saikni ar K.Sebri. „Šai draudzībai bija vairāki iemesli. Mākslinieks vienmēr apmeklēja kapusvētkus Sila kapos un runāja dzejoli, veltītu mātei, bet Ķerzumu vadītais Lizuma koris dziedāja. K.Sebris esot teicis, ka, dzirdot dziedam mazo korīti un ļaujoties sērām, neesot vajadzīgs dzirdēt nekādas pasaules slavenības. Kad nomira K.Ķerzums, tad K.Sebrim un A.Ķerzumai vienmēr satikšanās vieta bija kapsētā. Mākslinieka dzīvesbiedre Nellija uz kapiem veda mazo rozīšu pušķīti. To zinot, Anna vienmēr jau bija sarūpējusi trauku, kur tās ielikt. Tas jau bija kļuvis par tradīciju. Citkārt A.Ķerzuma ar K.Sebri satikās pie Lizuma vidusskolas, jo viņš pēc vecāku māju „Jēricu” apciemošanas uz brīdi piestāja pie skolas. Ķerzumi ar Sebri apmainījās ar vēstulēm. Viņš tās nekad nerakstīja garas, bet interesantas,” stāsta V.Briede. Viņa kopā ar bijušo Lizuma pagasta pārvaldes vadītāju Aldi Stradu ciemojusies arī mākslinieka mājās, lai saņemtu viņa dāvinājumu skolai – grāmatas un gleznu. „K.Sebris vēlējās skolas muzejam uzdāvināt arī savu mīļo un no tēva mantoto uzvelkamo sienas pulksteni ar bumbām. Tas bija sabojājies, bet mākslinieks, dzīvs būdams, bija sameklējis smalku meistaru, kas pulksteni salaboja. Atceros, kā viņš, ieklausīdamies pulksteņa tikšķos, teica: „Redz, kā laiks iet.” Tagad beidzot pulkstenis ir pie mums. K.Sebra simtās dzimšanas dienas atceres pasākumā to uzvilksim, lai tas turpinātu skaitīt laiku,” piebilst V.Briede.

◆ 22.februārī Lejasciema pagasta kultūrvēsturiskā mantojuma centrā pulksten 15.00 būs atmiņu brīdis „K.Sebris un dzimtā puse”. Ziedi un sveces tiks noliktas pie viņa dzimtajām „Ārēm” Sinolē.

◆ Lizuma pagasta Sila kapos pie K.Sebra vecāku atdusas vietas - piemiņas brīdis „K.Sebris un mūžības izjūtas”.

◆ Lizuma vidusskolas novadpētniecības muzejā tiks atklāta ekspozīcija „K.Sebris un būtiskā izpratnes mantojums”.

◆ Lizuma kultūras namā pulksten 18.00 sāksies teatrāls pasākums „K.Sebris, Kihnu Jens un gaujmalietis”. Kultūras nama bārā būs iespējams nobaudīt aktiera iecienītāko ēdienu.Pasākuma noslēgumā „K.Sebris un īpašais teātris”, būs tikšanās ar K.Sebra teātra krustdēlu, Nacionālā teātra aktieri Mārci Maņjakovu un novadnieku komponistu Valdi Zilveri.

◆ No 18. līdz 21.februārim Lizuma pils lielajā zālē būs iespējams noskatīties filmas „Kapteinis Nulle”, „Purva bridējs”, „Pie bagātās kundzes” un „Klāvs - Mārtiņa dēls”.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Atcerei veltīs vairākas stundas

Kategorijas