Dzirkstele.lv ARHĪVS

„ABC projekts” - labākais

Malda Ilgaža

2014. gada 6. februāris 00:00

578
„ABC projekts” - labākais

Gulbenes novadā ar kooperatīvu sadarbojas vairāk nekā 40 klientu

Ceturto gadu Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija organizēja konkursu „Gada labākais lauksaimniecības kooperatīvs 2013”. Mazo kooperatīvu grupā uzvaras laurus šogad plūca gaļas un piena šķirņu liellopu audzētāju kooperatīvs „ABC projekts”.
„Kooperatīvs apvieno vairāk nekā 50 biedrus un apkalpo vairāk nekā 700 klientus. Tajā skaitā arī 16 atzītas gaļas liellopu audzēšanas šķirnes saimniecības, kas nodarbojas ar vaislas materiālu. Lepojamies, ka mūsu kooperatīvs ir starp vadošajiem gaļas un piena šķirņu liellopu audzētāju kooperatīviem Latvijā, kas specializējies gaļas un piena šķirņu liellopu vaislas materiāla tirdzniecībā, nobarotu liellopu realizācijā un ciltsdarba organizēšanā,” stāsta „ABC projekta” Ziemeļvidzemes reģiona centra ciltsdarba speciāliste Alla Tilgase. Viņas pārziņā ir ne tikai Gulbenes novada šķirnes liellopu audzēšanas saimniecības, bet arī Latgales saimniecības līdz pat Krievijas robežai. Speciāliste atceras, ka sākotnēji kooperatīvs apvienojis tikai četras piemājas saimniecības.

Sadarbība ir izdevīga
Starp kooperatīva biedriem ir vairākas Gulbenes novada zemnieku saimniecības, kas nodarbojas ar gaļas un piena šķirņu liellopu audzēšanu, bet daudz vairāk ir kooperatīva klientu, piemēram, Daira Rutka saimniecība Druvienā SIA „Bullis RD”, Mārtiņa Pauloviča saimniecība SIA „Bullīši” Rankā, Kristapa Graumaņa saimniecība SIA „Laskumi” Druvienā, Zanes Gžibovskas SIA „Lācēni Agro” Galgauskā, Ingara Mangusa saimniecība SIA „Ābolāji” un citas. „Aptuveni tie ir 40 klienti. Galvenokārt tie ir jaunie zemnieki, kuri ir apzinājušies, ka, kļūstot par kooperatīva klientu vai biedru, iespējams ne tikai saņemt dažādus pakalpojumus, bet par izdevīgākām cenām eksportēt uz ārvalstīm gaļas šķirnes liellopus. Par klientu var būt kā neliela, tā liela saimniecība, tikai īpašniekiem pašiem jāizlemj, vai vēlas būt tikai klienti un izmantot mūsu pakalpojumus dārgāk, vai vēlas būt biedri un izmantot mūsu pakalpojumus lētāk,” stāsta A.Tilgase.

Jābūt gataviem pārbaudēm
Katrai saimniecībai ir izstrādāts ganāmpulka izkopšanas plāns, jo zemnieki vēlas uzzināt, kādas gaļas un piena šķirņu liellopi viņa saimniecībai ir vispiemērotākie. To nosaka gan saimniecības lielums un zemes platības, gan ganību stāvoklis, gan dzīvnieku labturības prasību ievērošana un vēl daudzi citi faktori. „Ja zemniekam nav zināšanu šķirnes liellopu audzēšanā, tad iesakām izvēlēties ekstensīvu šķirni, piemēram, „Herefordas”, „Hailender” un citas, kas nav tik prasīgas. Vienalga, kādas šķirnes dzīvniekus zemnieks izvēlēsies, būs nopietni jāstrādā,” uzsver A.Tilgase. Speciāliste ir gandarīta, ka jau 2012.gadā arī Gulbenes novada jaunie zemnieki ar kooperatīva atbalstu iegādājušies tīršķirnes liellopus gan no Baltijas valstīm, gan no Zviedrijas un Šveices.

Labākos rādīs publikai
Šogad sesto reizi kooperatīvs organizēs starptautisku pasākumu „Govju dienas”, kas līdz šim pulcējis liellopu audzētājus no visas Latvijas, lai uzskatāmi parādītu, kādi rezultāti ir sasniegti ciltsdarba jomā gan gaļas, gan piena liellopu audzēšanā Latvijā. „Govju dienas” ik gadu notika Kurzemē, Vārmes pagastā, taču šogad tas gods būs Vidzemei un tās tiks organizētas Apes novadā. „Līdz šim no Gulbenes novada saimniecībām neviens šķirnes dzīvnieks šajā pasākumā nav piedalījies, jo nebija vēl īsti tam piemērotas saimniecības, bet tagad, kad pasākums notiek tik tuvu mūsu novadam un jaunie lauksaimnieki ir iegādājušies tīršķirnes liellopus, apmeklēsim saimniecības, runāsim ar ganāmpulka īpašniekiem un atlasīsim labākos dzīvniekus, lai tos rādītu publikai,” stāsta A.Tilgase.
Pirms diviem gadiem kooperatīvs parakstījis sadarbības līgumu ar Šveices liellopu audzētāju uzņēmumu, kā arī ar Igaunijas un Lietuvas gaļas liellopu audzētāju ciltsdarba organizācijām par sadarbību starptautiskā Šveices un Baltijas valstu kopprojektā, lai uz Šveici eksportētu ekoloģisku liellopu gaļu ar preču zīmi „Baltic Grassland-Beef”. „Šo lopu ēdienkartē nedrīkst būt kukurūza, soja vai dzīvnieku izcelsmes produkti. Pārbaudes ir ļoti stingras. Arī Gulbenes novadā ir ganāmpulku īpašnieki, kas darbojas šajā projektā, piemēram, Jaungulbenes pagastā zemnieku saimniecība „Jaunkokles”, kur saimnieko Jānis Andževs, Lejasciema pagastā Rutas Brektes piemājas saimniecība „Kalnāji” un citas. Eksportam uz Šveici paredzētie dzīvnieki tiek vesti uz savākšanas punktu Saldus novadā, bet tālāk uz sertificētu kautuvi Lietuvā. Diemžēl Latvijā neviena kautuve pagaidām neatbilst prasībām eksportam uz Šveici,” stāsta A.Tilgase. Kooperatīva plānos ir izveidot otru eksportam paredzēto liellopu savākšanas punktu Apes novada Gaujienas pagastā un nonākt līdz pašiem piederošai pārstrādei.