Zinības - mūsu ieguvums!

2014. gada 7. februāris 00:00

364

Uzcītība un mērķtiecība mācībās noteikti atmaksājas un atmaksāsies, par to ir pārliecināti trīs ģimnāzisti

Turpmāk “Dzirkstelē” esam iecerējuši rakstīt par tiem skolēniem, kuriem patīk mācīties, kuriem piemīt atbildības sajūta, patīk lasīt grāmatas, ir gudri, apdāvināti, uzcītīgi un čakli. Ar viņu piemēru vēlamies iedvesmot arī citus. Šoreiz stāsts ir par trim ģimnāzistiem - Laumu Lāci, Ullu Zaķi un Mārtiņu Ručevski. Viņi ir vieni no tiem, kurus redakcijai ieteica Gulbenes novada valsts ģimnāzijas pedagogu kolektīvs.

Kur un kā rast motivāciju?
Lauma Lāce atzīst, ka viņai laba izglītība nozīmē ne tikai labas atzīmes liecībā vai atestātā, bet īstu sapratni par mācīto. “Valodas palīdz sazināties, fizikas likumi atrisina ikdienas sadzīves problēmas, daudz kas no mācītā atvieglo dzīvi!” ir pārliecināta Lauma.
Kā un vai vispār ir iespējams motivēt mācīties tos, kuriem to negribas? Lauma spriež, ka ir grūti citiem rast motivāciju, ja tās nemaz nav. “Vienīgais, ko es ieteiktu, ir mazliet padomāt, pasapņot par nākotni, kas gan es būšu pēc pieciem gadiem? Ko es varu darīt, lai sasniegtu savus sapņus? Kad cilvēks sev izvirza mērķi, tas bieži liek saprast mācību svarīgumu,” ir pārliecināta jauniete. Arī Ulla domā līdzīgi. Viņa uzskata, ka nevar piespiest kādam darīt to, ko viņš negrib darīt. “Ne visi sasaista savu nākotni ar labas izglītības iegūšanu, kādam ir pavisam cits mērķis, ko grib sasniegt dzīvē, bet varbūt kāds to sapratīs tikai pēc gadiem,” saka Ulla. Savukārt Mārtiņš ir pārliecināts, ka skolēnus iespējams varētu motivēt, parādot neinteresējošos priekšmetus no cita rakursa. “Pieļauju, ka pamatskolas klasēs var būt skolēni, kurus nav vajadzības motivēt, jo viņus dzīvē sauc kas pavisam cits, piemēram, reliģija vai māksla. Viņi var pabeigt 9.klasi un pēc tam darīt to, ko patiešām vēlas,” saka Mārtiņš un piebilst, ka viņu pašu visvairāk aizrauj matemātika, jo tā esot skaista savā sakārtotībā un elegancē. Visas matemātikas skolotājas ir bijušas ļoti labas, taču Vija Čakare, kas viņu mācīja 5. un 6. klasē, palikusi Mārtiņam atmiņā visvairāk, un ne tik daudz tieši ar priekšmeta mācīšanu, bet ar aizrautību, uzskatiem. “Tas man lika vēlēties būt labākam. Patīk arī literatūra, ir labi palasīt darbus, ko es varbūt pats nebūtu lasījis. Jāuzsver mana bijusī literatūras skolotāja Inga Kadile, jo no viņas esmu daudz mācījies,” saka Mārtiņš, kurš brīvo laiku parasti pavada, lasot grāmatas. Agrāk pārsvarā lasījis vēsturiskus vai detektīvromānus, īpaši Denu Braunu un Džeimsu Rollinsu. Pēdējā laikā pievēršas klasiskākiem darbiem, mīļākais autors noteikti ir Džeroms Devids Selindžers. Mārtiņš labprāt mācās arī svešvalodas, jo tās padodas un interesē. Viņš uzskata, ka grūtākais un, viņaprāt, bezjēdzīgākais ir bez izpratnes mācīties kailus faktus vai pieņemt visu par patiesību, to īsti neizprotot. Pēdējais parasti notiekot, mācoties fiziku un ķīmiju.
Ullai angļu valoda patīk visvairāk. “Cik atceros, tas ir bijis viens no maniem mīļākajiem mācību priekšmetiem. Tas laikam tādēļ, ka skatos pārsvarā visas pārraides, video un filmas angļu valodā, jo, manuprāt, tas ir mācību priekšmets, kurš reāli noder dzīvē. Patīk arī algebra,” stāsta Ulla. Savukārt Laumu skolā vairāk aizrauj radošās stundas - vizuālā māksla, mājturība, jo tajās var izpausties un varbūt, kā pati atzīst, pat atpūsties no citiem mācību priekšmetiem, kuros strādāt reizēm ir nogurdinoši.

Ne viss apmierina
Jauniešiem ir arī savas domas par to, ko varbūt varētu un būtu vērts mainīt izglītības sistēmā. Piemēram, Mārtiņš domā, ka Latvijas izglītības sistēmā būtu jāievieš individuālāka pieeja. “Nevajag mācīties tos priekšmetus, kas nepadodas vai nav vajadzīgi. Piemēram, kādam, kas grib mācīties kaut ko ar humanitārajām zinātnēm saistītu, nevajadzētu mācīt matemātiku tādā pašā līmenī kā topošajam matemātiķim un tā tālāk,” uzskata jaunietis.
Savukārt Ulla domā, ka mūsu izglītības sistēma vairāk koncentrējas uz to, lai skolēni iegūtu labas atzīmes, nevis uz mācīšanos kā tādu, kura pat dažiem varētu radīt prieku. “Par dažiem priekšmetiem pat domāju, kādēļ tas man būtu jāzina, ja es to pēc kāda laika aizmirsīšu?”
Lauma reizēm aizdomājoties, vai ir taisnīgi vērtēt tādus mācību priekšmetus kā vizuālā māksla vai sports, jo tajos ir svarīgs talants vai fiziskā forma, jo tieši šajos mācību priekšmetos no skolēniem nav iespējams sagaidīt vienu un to pašu rezultātu. Lai gan, no otras puses, citiem šie priekšmeti uzlabojot vidējo vērtējumu.

Viss pašu rokās
Jaunieši zina, ka zinības ir nepieciešamas pašiem un ka tas būs tikai un vienīgi viņu ieguvums. Ulla stāsta, ka mācīšanās procesā iesaistās pati. Protams, atbalstu sniedz ģimene, bet tajā pašā laikā viņa atzīst, ka pati ar visu tiek galā un pati apzinās, ka tas ir nepieciešams viņai, nevis kādam citam. Viņa piebilst, ka mācību procesā grūtākais ir liels mācību vielas apjoms, kurš ir jāapgūst uz ieskaitēm, kā arī ieskaišu daudzums.
Mārtiņš atzīst, ka vecākiem mācību procesā nav bijusi liela loma. “Ja es negribētu mācīties, visticamāk, neviens tur nevarētu neko labot,” viņš saka.
Savukārt Laumai vecāki nekad nav tā stingri kontrolējuši mājasdarbu izpildi. Jau sākumskolā ar atbildību veikusi savus pienākumus, un arī šobrīd atbildības sajūta nekur nav pazudusi. “Vecāki man nepārmet, ja neizpildu visus mājasdarbus vai nopelnu ne tik labu atzīmi kā parasti. Mani vecāki zina, ka ļoti bieži es daru vēl daudz ko citu papildus un ne vienmēr man pietiek laika visu izdarīt. Protams, mamma un tētis dod arī kādus padomus, bet izvēle vienmēr ir un paliek manās rokās. Man pats svarīgākais ir klausīties un saprast to, ko māca stundās, jo mājās uzdotais parasti ir tikai atkārtojums. Visgrūtāk ir neapjukt un nepazust milzīgajā informācijas gūzmā. Lai tiktu visam līdzi un varētu koncentrēties, ir arī jāatpūšas, normāli jāizguļas,” saka Lauma.

Nākotnes plāni
Mārtiņš un Lauma atklāj arī savus nākotnes plānus. Laumai ir doma iestāties Jāņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā, apgūt multimediju dizainu, jo pēc Gulbenes mākslas skolas pabeigšanas arvien vairāk ir pārliecinājusies, ka vēlas savu turpmāko dzīvesveidu saistīt ar mākslu. Kaut gan viņa nenoliedz, ka arī fizika ir kļuvusi tuva, jo ar komandas biedriem, starp kuriem ir arī Ulla, un skolotāju Tatjanu Pētersoni piedalījās “Latvenergo” rīkotajā konkursā “eXperiments”, guva labus panākumus un šogad piedalīsies atkal.
Mārtiņš uzskata, ka jauniešiem Latvijā, protams, ir iespējas, lai gan citur tās varbūt ir plašākas. “Ja cilvēks tiešām grib dzīvot Latvijā, šeit var dzīvot ļoti labi, bet es neuzskatu par vajadzīgu visu mūžu sevi piesaistīt vienai zemei, gribu izjust pasaules daudzveidīgo skaistumu. Pēc ģimnāzijas studēšu matemātiku, tikai vēl nezinu, kurā Eiropas valstī,” stāsta Mārtiņš.
Lauma ir pārliecināta, ka, iegūstot labu izglītību, var strādāt un pelnīt arī tepat, Latvijā, tikai ir vajadzīgs gribasspēks meklēt, darīt un nepadoties pie pirmajām grūtībām. “Ir svarīgi izdarīt pareizus lēmumus, izvēlēties to, kas ir vajadzīgs tev, nevis to, ko citi grib un iesaka. Cilvēks, kurš ir pārliecināts par to, ko dara, kurš dara savu darbu ar prieku un atdevi, arī sasniedz daudz. Nevajag meklēt attaisnojumus neveiksmēm, bet vajag domāt, kā situāciju vērst uz labu,” saka Lauma.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Zinības - mūsu ieguvums!

Kategorijas