Garnadžu kļūst vairāk

2014. gada 7. februāris 00:00

353

Lai gan lielveikali arī Gulbenē ir aprīkoti ar videonovērošanas ierīcēm, tomēr ir cilvēki, kuri izmanto katru iespēju un paņēmienu, lai kaut ko nozagtu. Turklāt, daļa to dara regulāri, nebaidoties no tā, ka jau ir pieķerti.

Zaga paipalu olas, tagad - bulciņas
Veikala „Maxima” darbiniece no Gulbenes, piemēram, novērojusi, ka pēdējā laikā tiek zagtas smalkmaizītes. Gandrīz katru dienu ir nozagtas vismaz divas smalkmaizītes. Zagļi iecienījuši alkoholu. Tiekot pat atskrūvētas pudeles un nogaršots to saturs uz vietas. Tad pudele atkal nolikta plauktā. „Vienu brīdi kāda sieviete regulāri zaga tikai paipalu olas. Tagad viņa zog smalkmaizītes. Zog arī dezodorantus, tāpēc cenšamies plauktā neizlikt vairākus, bet tikai vienu oriģinālu. Vasarā zog saulesbrilles. Zaglis tās uzliek uz galvas, it kā ar tām jau būtu ienācis veikalā. Ir grūti pierādīt, ka tās ir zagtas. Tad talkā jāņem videonovērošanas kameras. Katru dienu veikalā ienāk vismaz divi trīs garnadži. Dažkārt ir grūti noticēt, ka pat ārēji solīds cilvēks zog,” stāsta darbiniece. Zagļu vecums esot dažāds, sākot no bērniem, beidzot ar pensionāriem, kuri zog saldumus. Pieķertajiem lielākās bailes esot no policijas, tāpēc uzreiz esot gatavi visu izpirkt. Diemžēl zagļu radītie zaudējumi mērāmi pat tūkstošos eiro. „Mēs jau zinām tos, kas mēģina vienmēr kaut ko nozagt, tāpēc viņus novērojam pastiprināti,” atzīst darbiniece.
Veikala “Labais” vadītāja Sanita Sirmā stāsta, ka arī šajā tirdzniecības uzņēmumā zagļi neesot retums. Pavisam nesen, zogot cigaretes, pieķerts kāds garnadzis, bet jau pēc neilga brīža veikalā ienācis otrs un mēģinājis nozagt to pašu preci. “Mēs lielākoties pašas veikalā pieķeram cilvēkus zogot. Tad saucam talkā apsargu vai arī ziņojam policijai. Par katru pieķerto zagli mums maksā. Mūsu veikalā ir arī pastāvīgs apsargs, bet viņam ir maiņu darbs, jo apsargs strādā vēl divos citos tirdzniecības uzņēmumos. Esam novērojušas, ka zog visu, tāpēc jābūt vērīgām,” stāsta S.Sirmā.

Zog, lai ēstu un pārdotu
“Maxima Latvija” komunikācijas vadītājs Jānis Beseris stāsta, ka, zādzību skaits, zagtās preces un „vidējā” zagļa profils “Maxima” veikalos Rīgā un reģionos īpaši neatšķiroties.
“Esam novērojuši, ka mūsu veikalos visvairāk zog tās preces, kuras pēc tam ir vieglāk realizēt, piemēram, alkoholu, kafiju, kosmētiku, skūšanās piederumus, kā arī maza izmēra elektroniku. Vēl aizvien lielu daļu zādzību veic tie cilvēki, kuri zog, lai varētu paēst. Tie ir pensionāri, bezdarbnieki un trūcīgās personas. Viņi mēdz zagt sieru, desu un maizi, ko profesionālie zagļi nekad neņemtu. Ir cilvēki, kuri sirgst ar kleptomāniju. Viņi neapzināti nozog kaut ko, kas patiesībā nemaz nav nepieciešams. Pie šīs grupas pieder arī turīgi ļaudis,” stāsta J.Beseris. Nereti gadoties, ka viena un tā pati persona, kas iepriekš ir zagusi veikalā, tiek pieķerta atkārtoti. “Mūsu apsardzes darbinieki nemitīgi strādā pie tā, lai zādzību skaits veikalos tiktu samazināts. Vislabākā metode zagļu rīcības apkarošanai, protams, ir viņu nodošana policijas pārstāvjiem,” piebilst “Maxima” pārstāvis. Zagļu darbību dēļ radīto zaudējumu apmēru esot grūti noteikt. Tas katru mēnesi atšķiroties - reizēm lielāks, reizēm mazāks, taču tas ir aspekts, ar kuru mazumtirdzniecības nozarē jārēķinās.

Iedalāmi trīs grupās
Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Prevencijas grupas vecākā inspektore Dace Jukāma stāsta, ka tirdzniecības vietu pārstāvji policijai ziņo tikai par tiem gadījumiem, kad tiek zagts alkohols, zādzība tiek veikta atkārtoti vai nozagtā prece ir bojāta un nav derīga tirgošanai. „Zādzību skaits ir daudz lielāks, bet, iespējams, par to neziņo policijai, jo zādzībā pieķertais labprātīgi norēķinās par preci vai atdod to nebojātu,” saka D.Jukāma. Zagļus viņa iedala trīs grupās. „Tie ir bērni, kas bieži vien, garlaicības mākti un “draugu” mudināti, izdara zādzību, un bērni, kas zog, lieliski apzinoties, ko dara. Otrā grupa ir vīrieši bieži vien alkohola reibumā, kam “vajag uzņemt nākamo devu”. Tā ir bīstama tendence, jo šī zagļu grupa kļūst gados arvien jaunāka! Trešā grupa ir cilvēki, kas izdara zādzību, impulsu vadīti (bieži vien arī dāmas un kungi cienījamos gados). Raksturīgi, ka šādas zādzības īpaši izteiktas lielākos veikalos, kur pārdevējas nav tuvumā un pircēju, šķietami, “neviens neredz”. Viņi “aizmirst”, ka videonovērošanas kameras ir gandrīz katrā tirdzniecības vietā,” stāsta D.Jukāma. Ir gadījumi, kad policija saņem informāciju pat mēnesi pēc notikušās zādzības, jo zādzības fakts tiek konstatēts, pārbaudot videoierakstus.

Fakti

◆ 2013.gada 12 mēnešos Vidzemes reģionā reģistrēta 2091 zādzība, no tām 413 izdarītas no tirdzniecības objektiem (pārsvarā tās ir sīkās zādzības).
◆ Gulbenes policijas iecirkņa teritorijā reģistrēta informācija par 42 gadījumiem, kad notikusi zādzība no tirdzniecības objekta. Aptuveni divās trešdaļās gadījumu ir uzsākts kriminālprocess.
◆ Gadījumos, kad zagta šokolāde vai pārtikas produkti, tirdzniecības vietas pārstāvis neraksta iesniegumu par kriminālprocesa uzsākšanu.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Garnadžu kļūst vairāk

Kategorijas