Plānošanas reģionu administrācijās atšķirīga pieeja nodarbināto atalgojuma politikai

Veicot revīziju plānošanas reģionos, Valsts kontrole konstatējusi, ka tajos ir atšķirīga pieeja atalgojuma politikas īstenošanā reģionu administrācijā nodarbinātajiem.
Četros no pieciem plānošanas reģioniem Attīstības padomes vadītājiem tiek maksāta atlīdzība, vienā plānošanas reģionā atalgojums tiek maksāts arī Attīstības padomes priekšsēdētāja vietniekam, bet vienā plānošanas reģionā atlīdzību izmaksā arī Attīstības padomes locekļiem, savukārt pārējos četros - amatpersonas savus pienākumus veic, nesaņemot samaksu.
Vienīgais reģions, kur Attīstības padomes vadība nesaņem atlīdzību, ir Zemgales plānošanas reģions, savukārt Vidzemes plānošanas reģionā atlīdzība tikusi izmaksāta arī padomes priekšsēdētāja vietniekam.
Plānošanas reģionu darbiniekiem ir noteikts arī būtiski atšķirīgs atalgojums. Tā atšķirības bijušas robežās no 35% līdz 80%. Piemēram, vienā plānošanas reģionā galvenajam grāmatvedim alga pirms nodokļu nomaksas ir 853 eiro, bet citā - 1536 eiro par pilnu slodzi.
Šāda situācija Valsts kontrolei radījusi pārliecību, ka valsts budžeta dotācija netiek izmantota mērķtiecīgi.
Valsts kontrole revīziju plānošanas reģionos veikusi par laika posmu no 2011.gada 1.janvāra līdz 2013.gada 30.jūnijam.
Jau ziņots, ka Valsts kontrole pēc revīzijas plānošanas reģionos secinājusi, ka tie tikai tērē apjomīgus valsts budžeta līdzekļus, bet darbība tiek imitēta. Valsts kontrole uzskata, ka valsts pārvaldei vajadzētu pieņemt lēmumu, - vai šādi reģioni ir nepieciešami. Ja tos nolemj nelikvidēt, tad ir jāīsteno būtiski uzlabojumi.
Nikolajs Stepanovs: reģionus nopeļ nepelnīti
Veicot revīziju plānošanas reģionos par to funkciju izpildi, Valsts kontrole secinājusi, ka darbības nav jēgpilnas, tās tiek imitētas. To pagājušajā nedēļā žurnālistiem pavēstījusi valsts kontroliere Elita Krūmiņa.
Valsts ik gadu plānošanas reģioniem atvēl teju 19 miljonus eiro. Plānošanas reģioni tiem uzticētos uzdevumus mēģina pildīt, taču darbības tiek imitētas, uzskata valsts kontroliere.
Gulbenes
novada domes priekšsēdētājs Nikolajs Stepanovs, kurš ilgus gadus
bijis Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes
priekšsēdētājs, bet pašlaik pilda vietnieka pienākumus, šādus
E.Krūmiņas pārmetumus uzskata par nepelnītiem.
“Mans subjektīvais viedoklis – ja grib likvidēt, to var izdarīt arī ar Valsts kontroles rokām. Tas ir viens no instrumentiem. Lai tas tā būtu. Taču nedomāju, ka tas ir pareizākais ceļš. Nezin kāpēc neviens negrib pieminēt, cik miljonus eiro reģioni un pašvaldības ir piesaistījuši, realizējot dažādus projektus ar Eiropas Savienības fondu atbalstu,” saka N.Stepanovs.
Savukārt Valsts kontrolē ir pārliecināti, ka vainīgi ir robi normatīvajos aktos, kā arī nepietiekama uzraugošo iestāžu kontrole pār reģioniem. To nepietiekami darot gan Satiksmes ministrija, gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.
Kategorijas
- Afiša
- Sporta pasākums
- Izstāde
- Koncerts
- Balle
- Teātris
- Pasākums
- Baznīcā
- Meistarklase
- Kino
- Izlaidums
- Jauniešiem
- Senioriem
- Bibliotēkā
- Bērniem
- Tirdziņš
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Palīdzēsim ķepaiņiem!
- Mēs pamanījām!
- Citas ziņas
- Atbildam lasītājiem
- Reklāmraksti
- Veselība
- Kultūra un izklaide
- Dzīvespriekam
- Konkursi
- Horoskopi
- Sports
- Cope un medības
- Vietējās ziņas
- Kriminālziņas
- VĒLĒŠANAS 2017
- SAEIMAS vēlēšanas
- Pašvaldību vēlēšanas
- Vārds deputāta kandidātam!
- Latvijas ziņas
- Noderīgi
- Interesanti
- Eiropas Savienībā
- Laika ziņas
- Skolēnu, jauniešu aktivitātes
- Statiskas lapas
- Ceļojumi
- Ēdamprieki
- Projekti
- Projekts "Riska bērni"
- Projekts "Saimnieko gudri"
- Projekts "Kam ticēt?"
- Projekts "Medijs vai mediju izstrādājums?"
- Projekts "Paver plašāk logu no senatnes"
- Projekts "Mediju kritika"
- Projekts "10 gadi Gulbenes novadā - vai veiksmes stāsts?"
- Projekts "Rūpēsimies par vidi!"
- Projekts "Mediju projekts"
- Projekts "Vide"