Taukumiņš labais un sliktais

2014. gada 11. februāris 00:00

Ārstnieciskajā uzturā svaigu sviestu izmanto visās diētās

Anatolija Danilāna uzskatam, ka speķītim nav ne vainas, oponē liela daļa ārstu. Pārāk treknā ēdiena dēļ gandrīz pusei Latvijas iedzīvotāju ir liekais svars, bet nepareizu ēšanas paradumu izraisītās sirds un asinsvadu saslimšanas ir galvenais nāves cēlonis.
Eksperimentos ar dzīvniekiem, kad tie baroti ar rafinētām un hidrogenētām eļļām, zinātnieki novērojuši dažādu saslimšanu rašanos, to skaitā aterosklerozi, vēzi, diabētu, apspalvojuma pasliktināšanos, liekā svara veidošanos, auglības pazemināšanos. Iespējams, arī cilvēki pie daudzām slimībām tiek, lietojot pārtikā pārāk pārstrādātus, pārveidotus produktus, arī nezināmas izcelsmes un vecuma taukus.

Kardiologa skaidrojums
Tauki ir sabojājuši savu reputāciju, tomēr tas ir vienpusējs skatījums. Lai cilvēka organisms normāli darbotos, līdz pat 30 % dienā nepieciešamo kaloriju jāuzņem tieši tauku formā. Šūnas dalīšanās brīdī tās apvalkam ir nepieciešams pietiekami daudz materiāla, tajā skaitā neaizvietojamās taukskābes “Omega 3” un “Omega 6”. Normāla augšana atkarīga no šūnu dalīšanās procesa, kuru ietekmē neaizvietojamo taukskābju un olbaltumvielu saturs un mijiedarbība.
Tauki dod vislielāko enerģiju, daudzi vitamīni šķīst tikai taukos, un citādi organisms nevar tos uzņemt.
Kā rast zelta vidusceļu? Vairāk lietojot taukvielas to dabīgā, neapstrādātā un pirmatnējā formā. Tad tās dabīgi iekļaujas organisma vielmaiņas funkcijās, šūnu un hormonu veidošanā, kā arī pārējos dzīvībai svarīgos procesos.
Nekas nav sliktāks par atkārtoti karsētu izmantotu eļļu, tādā uzkrājas toksiskas un kancerogēnas vielas, uzsver kardiologs Alfrēds Lībiņš un pielīdzina to dīzeļdegvielai.

Mūsu sabiedrotā – eļļa
Veselīga dzīvesveida piekritēji izvairās no kausētiem dzīvnieku taukiem: tie ir grūti sagremojami, praktiski nesatur bioloģiski aktīvas vielas – vitamīnus un polinepiesātinātās taukskābes.
Kā bubuli kardiologi un diētas ārsti min hidrogenētos taukus, ko iegūst, taukus vai eļļu rūpnieciski sabiezinot. Hidrogenētie tauki var palielināt holesterīna līmeni asinīs, kas provocē infarkta un insulta rašanās iespēju. No hidrogenētiem taukiem jābēg tiem, kam ir liekā svara problēmas, 2. tipa diabēta slimniekiem. Bieži vien taukvielu vielmaiņas traucējumi kombinējas ar cukura vielmaiņas traucējumiem.
Labāk organisms tiek galā ar sviestu – govs piena tauku koncentrātu – tas satur taukus emulģētā veidā. Ārstnieciskajā uzturā svaigu sviestu izmanto visās diētās, jo sviests ir nozīmīgs A un D vitamīnu avots. Taču slimniekiem ar holesterīna maiņas traucējumiem sviesta patēriņu nākas ierobežot.
Pētījumos pierādīts, ka pie Vidusjūras dzīvojošie ievērojami retāk cieš no sirds un asinsvadu saslimšanām. Viņu ēdienkartē ir mazāk piena produktu, dzīvnieku tauku, toties tā ietver lielu daudzumu trekno zivju un olīveļļas.
Tāpēc nekļūdīsimies, par sabiedrotajiem izvēloties eļļas – bioloģiski aktīvu, ar dzīvnieku taukiem neaizstājamu vielu avotu. Profesore K. Skulme, kuru uzskata par ārstnieciskā uztura pamatlicēju, pārliecināta: augu eļļas ikdienas uzturā jālieto kā veselam, tā slimam cilvēkam. Protams, ar mēru: kas par daudz, tas par skādi.

Jāskatās sastāvs
Ja mulstat no plašā piedāvājuma un vienīgais kritērijs nav “pērku lētāko”, ir vērts izlasīt etiķetes sniegto informāciju. Eļļas kvalitāti raksturo gan vieta, kur tā iegūta, gan apstrādes process. Ir auksti spiestas, nekarsētas – nerafinētas un rafinētas eļļas. Rafinētās ir termiski apstrādātas, ar minimālu aromātu, neizteiksmīgu garšu. Tās pieskaitāmas pie neveselīgajiem produktiem un nav ieteicams lietot bieži.
Nerafinētu eļļu iegūst ar aukstas spiešanas metodi, kas prasa daudz vairāk laika un ietekmē cenu. Lietota salātos, šī eļļa atdod mums veselību stimulējošās labās taukskābes. Pieļaujama arī cepšanai, taču augstā temperatūrā eļļa pastiprināti dūmo. Auksti spiestas, filtrētas augu eļļas lietošanas laiks, atbilstoši ES normatīviem, ir noteikts ne ilgāks kā 6 mēneši. Parasti nopērkama tumšās pudelēs. Ja fasēta caurspīdīgā pudelē, vairāk jāpiedomā par uzglabāšanu: skābekļa, siltuma, gaismas, fermentu un citu faktoru ietekmē taukos notiek oksidēšanas procesi. Vispirms rodas kaitīgie taukskābju peroksīdi, bet smaržas un garšas pārmaiņas nav jūtamas. Tālākajā stadijā veidojas tauku šķelšanās produkti ar nepatīkamu smaku un garšu – aldehīdi, ketoni, brīvās taukskābes – un samazinās nepiesātināto taukskābju saturs. Lai novērstu oksidēšanos, eļļa jāglabā tumšā, cieši noslēgtā tarā, bet ne plīts tuvumā.
Jāatceras arī par piesātinātajām un nepiesātinātajām taukskābēm. Piesātinātās taukskābes lieto cepšanai, bet dažiem tās var radīt holesterīna un holesterola izmaiņas, veicināt asins recēšanu, iekaisumu rašanos. Ir divu veidu nepiesātinātie tauki: mononepiesātinātie un polinepiesātinātie. Mononepiesātinātie ir, piemēram, saulespuķu eļļā. Savukārt vielas, kas ir polinepiesātinātajos taukos, sojas eļļā, karsējot sadalās un rada problēmas.

Katrai savs labums
Eļļa ir no kāda konkrēta eļļas auga izspiesti tauki. Pie visbiežāk pirktajām tiek pieskaitīta saulespuķu, rapšu, kukurūzas eļļa.
Kas var atļauties, pērk olīveļļu, sezama, linsēklu, sojas pupiņu. Ir arī kaņepju, sinepju, vīnogu kauliņu, ķirbju sēklu, kokosriekstu, zemesriekstu un citas. E vitamīna saturs visās augu eļļās nav vienāds, vairāk tā ir kukurūzas, sojas, kokvilnas sēklu un saulespuķu eļļā, maz – linsēklu un olīvu eļļā. Linolskābe raksturo eļļas bioloģisko vērtību. Vairāk tās ir saulespuķu, kukurūzas un sojas eļļās, maz – olīvu.
Veselību stiprinošā konjugētā linolskābe un laurskābe ir kokosriekstu un palmu eļļā. Sezama eļļa saglabā visu lietderīgo, ko satur sezams. Medicīniskie pētījumi rāda, ka 1 ēdamkarote nerafinētās sezama eļļas dienā paaugstina kalcija saturu organismā 3 reizes.
Visas eļļas ir labas, tikai nevajag aizrauties ar cepšanu. Šim nolūkam piemērota zemesriekstu eļļa: tai ir augsts “dūmošanas” punkts – var karsēt līdz diezgan augstām temperatūrām. Degšanas temperatūra rafinētai un nerafinētai saulespuķu eļļai atšķiras. To pārkāpjot, labā eļļa kļūst par ne tik labu. Rafinētai eļļai tie ir 232 grādi, nerafinētai – 227 grādi. Tātad eļļu izmantosim ēšanas procesā, salātos. Ir speciālas pannas, tvaicēšanas katli, mikroviļņu krāsns, kur ēdienu var uzsildīt bez taukvielām. Un našķosimies ar eļļas augiem – riekstiem, saulespuķu, ķirbju sēklām, kas bagātīgas ar taukiem.

uzziņai

“Omega 3” diennakts devu nodrošina
◆ linsēklu eļļa – 1,5 tējkarotes
◆ kaņepju sēklu eļļa – 1 ēdamkarote
◆ ciedru riekstu eļļa – 1 ēdamkarote
◆ valriekstu eļļa – 2 ēdamkarotes
◆ rapšu eļļa – 1,5 ēdamkarotes

“Omega 6” diennakts devu nodrošina
◆ sezama sēklu eļļa – 1,5 ēdamkarote
◆ ķirbju sēklu eļļa – 1 ēdamkarote
◆ zemesriekstu eļļa – 2 ēdamkarotes
◆ rapšu eļļa – 2,5 ēdamkarotes

Hidrogenētie tauki slēpjas
◆ cepumos,
◆ desu izstrādājumos,
◆ dažos margarīnos,
◆ čipsos,
◆ hamburgeros,
◆ belašos,
◆ konditorejas izstrādājumos,
◆ šokolādes konfektēs.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Taukumiņš labais un sliktais

Kategorijas