Ar deju – no Gulbenes pasaulē

2014. gada 11. februāris 00:00

Agnese Junkure: “Vislielākā vērtība dzīvē ir ģimenei.”

Viņa ir dzimusi 1987.gada 10.oktobrī Gulbenē. Agnese Junkure ir dejotāja, kura šodien ir ieguvusi pasaules popularitāti. Viņas vārds tiek minēts pārī ar vienaudzi, brazīliešu modeli Hesusu Lusu. Abi iepazinušies Itālijā un kopā dejojuši šovā „Ballando con Le Stelle”, kas ir Latvijā populārā konkursa „Dejo ar zvaigzni” itāliešu versija. Uz Agnesi ir pamats būt greizsirdīgai popdīvai Madonnai, jo meitene no Latvijas daudz labāk izskatās blakus puisim, ar kuru pirms kāda laika bija aizrāvusies Madonna.
“Dzirkstele” ar Agnesi sazinājās elektroniski, un viņa piekrita atbildēt uz jautājumiem. Meitene zina – šo rakstu taču ar prieku un lepnumu lasīs viņas Gulbenes radi.

Mālmuižā – vecmāmiņa Līga
“Gulbenē esmu dzimusi, bet uzaugu Liepājā. No 13 gadu vecuma dzīvoju un mācījos Rīgā. Gulbenes pusē man joprojām ir radi no mammas puses. Lielu daļu no manas bērnības līdz skolas vecumam pavadīju vecvecāku mājās Mālmuižā. Tas manā mūžā ir dārgs laiks ar mīļām atmiņām un tradīcijām, kuras man neviens nekad neatņems. Katru gadu uz Ziemassvētkiem un Jāņiem ģimene un radi cenšamies apvienoties “Augstkalniņos” - vecmammas Līgas mājās Mālmuižā,” stāsta Agnese.
Meitene no 19 gadu vecuma dzīvoja un strādāja Itālijā, bet tagad viņa par savām mājām sauc Brazīliju. “Ja tā varētu teikt, esmu pasaules bērns, bet Latvija man vienmēr ir sirdī un nekad neesmu atmetusi domu, ka kādu dienu atgriezīšos dzimtenē. Esmu sastapusi brīnišķīgus cilvēkus un redzējusi daudz neaizmirstamas vietas pasaulē, bet dzimtene paliek dzimtene. Uzskatu, ka vislielākā vērtība dzīvē ir ģimenei, un ceru, ka drīz pienāks brīdis arī man veidot pašai savu ģimeni, bet tā, lai arī dejām vienmēr būtu vietiņa manā sirdī,” uzsver Agnese. Viņa arvien esot jutusi un joprojām jūt ļoti spēcīgu saikni ar mammu un tēti, ar kuriem bieži sazvanās, sarakstās, bet, kad nav iespējams, Agnese zina - domās un sirdī vecāki vienmēr ir kopā ar viņu. “Mani vecāki un radi ir mans balsts, mans pamats vienmēr un jebkurā pasaules malā,” ir pārliecināta Agnese.
Ar sporta dejām Agnese nodarbojas, pateicoties ģimenei. “Tētis un mamma mani jau četru gadu vecumā aizveda uz pirmajām deju nodarbībām Liepājas sporta deju klubā “Svings”. Atceros, cik ļoti mani jau toreiz fascinēja deju pasaule - plastiskas kustības, mūzika. Patiesībā visi radinieki mani vienmēr ir atbalstījuši, kad redzēja, ka dejošanai manā dzīvē ir prioritāte. Un tas lielākais paldies ir maniem vecākiem!” saka meitene.

Deja – tā ir kā mīlestība
Sekodama savam aicinājumam – dejai – Agnese ir gluži kā Sprīdītis devusies pasaulē laimi meklēt. Viņa gan saka: “Devos ārpus Latvijas robežas, lai sevi pierādītu pasaulē, jo man radās izdevība to izdarīt, pārceļoties uz Itāliju. Tas noteikti nav vieglākais ceļš, bet esmu pateicīga liktenim un Dievam par man doto iespēju.”
Agnese saka, ka ir ļoti emocionāls cilvēks. Nenoliedzami emocijas mēdz būt gan pozitīvas, gan negatīvas. Agnese nekautrējas ne no saviem prieka brīžiem, ne no asarām kā deju laukumā, tā savā privātajā dzīvē. Viņas mamma par Agnesi mēdzot teikt: “Ar tevi nekad nav garlaicīgi!”
Viņa pati saka: “Dejas ir visa mana dzīve... Tas ir mans darbs, mans brīvais laiks, mana pirmā mīlestība! Emocijām dejās un partnerībā ir ļoti liela nozīme! Domāju, pat lielāka nekā tehnikai. Augstas klases dejotāji prot apvienot to visu vienā kokteilī un tāpēc kļūst par čempioniem. Ir iespējams arī notēlot, kā to dara aktieri, bet es dodu priekšroku patiesām emocijām, un skatītājs parasti to prot novērtēt un atšķirt. Mums katram iekšā mīt sāpes, mīlestība, drošsirdība un neaprakstāms spēks, to ir tikai jāiemācās parādīt mākslā/dejā, vēl jo vairāk pāra dejā. Nav nekā patiesāka un skaistāka, kad pēc dejas jūti, kā asaras sariešas tev acīs un kā “skudriņas” skrien pa visu ķermeni.”

Sadejojas līdz Brazīlijai
Vai Agnese Brazīlijā ir nonākusi, sekojot pa pēdām mīlestībai? Viņa saka: “Tā nu tas ir, ka mana dzīve ir diezgan vētraina. Ir bijuši momenti, kad nopietnas izvēles ir nācies izdarīt piecu minūšu laikā, bet neko nenožēloju. Dzīvei ir divas medaļas puses, un es esmu iemācījusies mīlēt tās abas,” saka Agnese. Izvaicāta par to, kādām jābūt ideālām attiecībām ar mīļoto cilvēku, viņa saka: “Mans mīļotais cilvēks, pirmkārt, ir mans labākais draugs, tāpēc zinu, ka vienmēr varu paļauties uz viņu.” Agnese gan saka, ka nemēdz savas iekšējās cīņas pārlikt uz otra pleciem. Grūtus brīžus viņa vislabprātāk pavada vienatnē pie jūras. Palīdz arī deja! Brazīlijā Agnese apmeklē sambas kursus un arī pati ir sporta deju pasniedzēja, vada kursus deju skolās un sporta centros. Nākotnē Agnese cer atvērt savu deju skolu. Padomā ir arī vairāki projekti, kas saistīti gan ar dejām, gan televīziju un arī labdarību.
Tā iznācis, ka deja Agnesei ir arī dzīves skola. Tā ir rakstura rūdīšana. Meitene uzsver, ka vissvarīgākā tomēr ir ticība saviem spēkiem, uzdrīkstēšanās, paļaušanās uz saviem sapņiem. Tā ir uzdrošināšanās arvien it kā atgriezties nulles punktā un sākt visu no jauna citā vietā, ar citiem cilvēkiem, bet mūždien ar deju.
“Viss dzīvē ir iespējams, bet deviņdesmit deviņos procentos iznākums ir atkarīgs no mums pašiem! Visam ir nozīme - talants bez smaga darba iet zudumā. Skaistums ir relatīvs. Dejotāja ēdienkartei jābūt tādai, lai ķermenis un prāts justos darba spējīgs un modrs, bet pats galvenais - ir jāiemācās pašdisciplīna, lai iemācītos sevī gan savaldīt, gan savu reizi palaist brīvībā savu iekšējo savvaļas zirgu. Citiem vārdiem sakot - jāprot parādīt raksturu un personību, kas mīt mūsos!” skaidro Agnese.

Fakti par Agnesi
◆ Latvijā ir dejojusi dažādos sporta deju klubos. Savulaik Latvijā viņa sporta dejās ir sasniegusi augstus rezultātus, ir bijusi vairākkārtēja Latvijas čempione desmit dejās.

◆ Agnese ir pateicīga daudziem skolotājiem, bet visvairāk savam pirmajam deju skolotājam Liepājā - Arnim Lešinskim -, kā arī vēlāk Rīgā Ligitai Rihterei un Imantam Rihteram, kurš jau piecus gadus ir viņsaulē. “Es ceru, ka viņš man vienmēr stāv līdzi un atbalsta no debesīm,” saka Agnese.

◆ “Par privāto dzīvi šobrīd dodu priekšroku nerunāt. Ar Hesusu mums ir draudzīgas attiecības. Pēc šova man bija iespēja atbraukt uz Riodežaneiro, tāpēc to izmantoju, lai iepazītu kultūru, apgūtu valodu un vēlāk, kas zina, kā dzīve iegrozīsies,” saka meitene.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Ar deju – no Gulbenes pasaulē

Kategorijas